Lizuma pagastā ir zemnieku saimniecība “Birznieki”, kur saimniece Mudīte Kaufelde par labākām uzskata bioloģiski dinamiskās lauksaimniecības darbības metodes un audzē ekoloģiski tīru un enerģētiski uzlādētu lauksaimniecības produkciju.
Lizuma pagastā ir zemnieku saimniecība “Birznieki”, kur saimniece Mudīte Kaufelde par labākām uzskata bioloģiski dinamiskās lauksaimniecības darbības metodes un audzē ekoloģiski tīru un enerģētiski uzlādētu lauksaimniecības produkciju, kas ieguvusi no Vācijas uz Latviju atbraukušo bioloģiski dinamiskās lauksaimniecības speciālistu atzinību. Tāpēc saimniecībai piešķirts Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts “Ōkol”.
“Tikai tad, kad cilvēks ir pārliecināts, ka bioloģiski dinamiskā lauksaimniecība atveseļo un atdzīvina ķimikāliju sabendēto augsni, kad viņš strādā un dzīvo ar šo pārliecību, tad tā dod gaidīto rezultātu,” saka lizumniete, zemnieku saimniecības “Birznieki” saimniece Mudīte Kaufelde.
Ar deviņu gadu vēsturi
Saimniece stāsta, ka zemnieku saimniecība izveidota pirms deviņiem gadiem un katru gadu paplašināta. Šodien sasniegta robeža, kad iespējams vienīgi dažādot saimniekošanu.
“No sākotnējiem septiņiem hektāriem esam nonākuši līdz 21,1 hektāram lauksaimniecībā izmantojamās platības. Trīs hektāri ir mežs,” stāsta Mudīte.
Viņa uzskata, ka šis laiks saimniecībai bijis interesants, jo soli pa solim vajadzējis pārliecināties pašai un pārliecināt citus, ka arī netradicionālām lauksaimniecības metodēm ir nākotne.
“Kad sāku nodarboties ar bioloģiski dinamisko lauksaimniecību, apkārtējie ne tikai brīnījās, bet pat smīkņāja par manu viņiem neizprotamo rīcību, bet šodien izbrīns ir zudis,” atceras saimniece.
Rīkoties par labu zemei
“Savulaik esmu strādājusi dārzniecībā, veikusi vēl citus lauku darbus, tāpēc ir bijusi iespēja pārliecināties, kādu iespaidu uz augsni atstāj ķimikālijas un minerālmēsli. Pēc to lietojuma agrāko kopsaimniecību graudaugu platībās ieguva vērā ņemamas graudaugu ražas, arī tīrumi bija bez nezālēm, bet nevienu neinteresēja, kur paliek sliekas, cik vesela ir augsne, kāpēc nav nezāļu, kas uzskatāmas par augsnes mēslotājām. Dabā nekas nav lieks. Viss ir saistīts un viens otram pakārtots,” šo pārliecību Mudīte ir gatava pierādīt un aizstāvēt.
Viņa saprot, ka dažādu augu aizsardzības līdzekļu un ķimikāliju ražotāju firmu interesēs ir rast iespējami vairāk pircēju, tāpēc tām neinteresē, kas būs pēc tam.
Sākums – vācu projekts Latvijā
Mudīte stāsta, ka bioloģiski dinamiskā lauksaimniecība Latvijā sevi pieteikusi pirms desmit gadiem. Par tās sākumu uzskatāmas Vācijā dzīvojošo biodinīšu aktivitātes savā zemē, kas guva dzirdīgas ausis arī Latvijā.
Saimniece min liepājnieku Imantu Heinacki, kas ir bioloģiskās lauksaimniecības pamatlicējs Latvijā. Viņa aktivitātēm atsaukusies lizumniete Inta Serģe, kas ir bioloģiskās lauksaimniecības un vides aizsardzības speciāliste, ap sevi pulcējot interesentu grupu un pieredzes apguvē braucot pat uz Vāciju.
Šodien rajonā ir izveidojies bioloģiskās lauksaimniecības atbalstītāju pulciņš. Tie ir cilvēki, kas zemes veselību satausta ar rokām un saredz ar skatienu. Viņu pārliecība ir, ka ikviens augs no zemes kaut ko paņem un kaut ko tai dod.
Preparātu dienas ir kā svētki
Bioloģisko preparātu sagatavošanas dienas Mudīte salīdzina ar svētkiem, jo tad kādā no zemnieku sētām ierodas šīs saimniekošanas metodes lietotāji, līdzi vedot gan govju ragus un galvaskausus, gan kuņģus un citas, iespējams, kādam neizprotamas lietas, kurās tiek pildīti dažādi augi, govju mēsli un cits, lai pavasarī, noteiktā laikā šos pildījumus savukārt gatavotu lietošanai – sējumu miglošanai.
Jāpiebilst, ka šis ir virspusējs pārstāsts, jo patiesībā preparātu gatavošana ir uzmanības vērts rituāls.
“Lietojot šos preparātus augsnes un sējumu apstrādei, rezultāts ir acīm redzams,” saka saimniece.
Maizei ir sāta sajūta
No “Birznieku” saimniecības laukos izaudzētajiem graudiem Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Ķelmēni” ceptuvē cep ekoloģiski tīru maizi, kas jau ieguvusi patērētāju atzinību. “Šai maizītei piemīt sāta īpašības. To nevajag daudz apēst, lai jau justos paēdis,” vērtē Mudīte un priecājas, ka arī “Ķelmēni” ir sertificēta ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražotāja saimniecība.
Rīgā, kur šogad pirmo reizi notika “Zaļais tirgus”, maize, cepta “Ķelmēnos” no Mudītes laukos iegūtās labības, izpelnījās nedalītu rīdzinieku atzinību.
Izmanto valsts atbalstu
Mudītei,tāpat kā visiem zemniekiem, ir būtiski, lai saimniecības darbību novērtētu ne tikai pagastā un rajonā, bet arī valstī. Tas ir noticis, jo subsīdiju nolikumā ir iedaļa arī par bioloģiskās lauksaimniecības stimulēšanu un ekoloģiski tīras produkcijas ieguvi.
“Tiesa, subsīdijas ir simboliskas, tāpēc ir pamats vēlēties vairāk, jo mēs ne tikai ražojam tīru produkciju, bet arī atveseļojam dabu, jo labības laukos atgriežas griezes, ir vairāk citu putnu. Tie, tāpat ka zvēri, tomēr ir gudrāki par cilvēku, jo nepieņem saindētu vidi,” zemniece par to ir pārliecinājusies.
Viņa nenoliedz, ka, izmantojot pašu gatavotos preparātus, īpaši lielas sējumu platības nevar būt, tāpēc, piemēram, griķus “Birzniekos” audzē tikai četru hektāru platībā, 11 atstājot rudziem.
“Strādājot ar mūsu metodēm, darba ir vairāk, bet no centnera iegūtā graudaugu raža no citiem īpaši neatšķiras,” izrēķinājusi Mudīte.
Vietu rod ārstniecības augiem
“Birzniekos” vieta rasta arī ārstniecības augiem, kur sakņojas citronmelise, piparmētra, asinszāle, mātere un citi.
“No lielām šo augu platībām esmu atteikusies, jo visu nav iespējams paveikt. Tos audzēju ģimenes vajadzībām un lopiem. Mēs daudz lietojam šo augu tējas. Izkaltēti tie labi garšo arī lopiem,” stāsta Mudīte un atgādina, ka ārstniecības augu vākšanai jānotiek pareizajā laikā, tā sauktajās Ziedu dienās, kas noteiktas Tūnas kalendārā. Viņa varētu nolasīt lekciju par šo augu nozīmi cilvēka dzīvē, tāpat kā par bioloģiski dinamisko lauksaimniecību.
Fakti
Lizuma pagasta zemnieku saimniecība “Birznieki”:
darbību sākusi 1992.gadā. 1998.gadā oficiāli reģistrēta kā zemnieku saimniecība;
kopš 1995.gada nodarbojas ar bioloģiski dinamisko lauksaimniecību. 1996.gadā saņem Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu “Ōkol”;
kopējā platība ir 25 hektāri, kur audzē četrus hektārus griķu, 11 hektārus rudzu, iegūstot
20 centnerus no hektāra. Ir piecas slaucamas govis.
Mudītes padomi
Lapu mēnesī cepta maize ir neveselīga. Arī sviests neizdosies.
Burkāni jānovāc vakaros pēc pulksten sešiem, jo tad tajos koncentrējas cukuri un burkāni ir saldāki.
Zeme jāar vecā mēnesī, tad nebūs nezāļu. Arī jāravē dilstošā mēnesī.
Ārstniecības augus vāc Ziedu dienā līdz pusdienlaikam,jo tad augos uzkrājas visvairāk ēterisko vielu un augi nezaudē krāsu. To var darīt arī tad, ja šinī dienā līst lietus.
