Polijas pilsētā Kenčinā no 24. līdz 26. septembrim notika III starptautiskais mākslinieciskās pašdarbības festivāls cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “TAN 2004”.
Polijas pilsētā Kenčinā no 24. līdz 26. septembrim notika III starptautiskais mākslinieciskās pašdarbības festivāls cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “TAN 2004”. Šajā festivālā Latviju pārstāvēja delegācija no Gulbenes rajona organizācijas “Rūpju bērns” – 18 bērnu un 12 pieaugušo, kuri saistīti ar bērnu – invalīdu aprūpi.
Braucienu uz festivālu organizēja un vadīja sabiedriskās organizācijas “Rūpju bērns” vadītāja Ingrīda Brusa. Festivālā piedalījās mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi no Polijas sociālajām iestādēm, kā arī viesi no Latvijas un Ukrainas.
Saņem atzinību no Kenčinas mēra
Mūsu delegācijas mākslinieciskā programma bija interesanta un daudzveidīga. Sešas dziesmas izpildīja Adulienas speciālās internātskolas vokālais ansamblis “Baloži” (Nikolajs Jeršovs, Sintija Dundeniece, Lilita Svīrēja, Agnese Ceriņa, Aiva Norvele). Īpašu klausītāju atsaucību guva “Adiemus” dziesma “Song of Aeolus” un Jolanda Andževa dziesma “Es staigāšu dziedādama”. Divas instrumentālas kompozīcijas spēlēja Līvija Rēveliņa. Interesanti, ka vijoli, ar kuru atskaņoja šīs kompozīcijas, viņa ir ieguvusi “Prāta vētras” rīkotā konkursā. Klavieru solo un instrumentālu kompozīciju flautai izpildīja Liene Sirmā. Lielu atsaucību guva Līga Karpoviča. Viņa dziedāja Raimonda Paula dziesmu “Vecais zābaciņš”. Poļi varēja ieklausīties arī latviešu valodas skanējumā, jo Ralfa Bundziņa priekšnesumā izskanēja Aspazijas dzejolis “Pasaciņa”. Koncerta noslēgumā visi programmas dalībnieki nodziedāja divas rūķu dziesmas. Tās izskanēja braši un dzīvespriecīgi. Koncertu sagatavoja skolotāji J.Andževs un Velga Voite.
Patīkami, ka programma guva atzinību – par to liecināja siltie aplausi, Kenčinas mēra izteiktā atzinība delegācijas vadītājai Ingrīdai, kā arī individuālie apsveikumi koncerta dalībniekiem. Festivāla noslēgumā tika pasniegtas vairākas speciālās balvas, arī Adulienas skolas mūzikas skolotājam J.Andževam.
Pirms festivāla dalībnieku apbalvošanas visi skatītāji varēja vērot poļu “zvaigžņu” un Kenčinas pašdarbības kolektīvu uzstāšanos. Bērniem vislabāk patika breikotāji, savukārt pieaugušos uz nopietnām pārdomām rosināja deju grupas atraktīvā un filozofiskā kompozīcija.
Pārdomas ir saviļņojošas un sāpīgas
Festivālā tika organizēta arī lietišķās mākslas un zīmējumu izstāde. Lielu ievērību izpelnījās mūsu izstāde, kurā eksponējām Gulbenes organizācijas “Rūpju bērns” dalībnieku zīmējumus un Adulienas speciālās internātskolas bērnu darbus – apgleznotu zīdu, dekoratīvus darbus no auduma un papīra. Arī mēs atvedām uz mājām daudz jaunu ideju un iespaidu. Brīnišķīga bija Ukrainas izstāde, kurā varēja skatīt sarežģītus un rūpīgi izstrādātus tautiskos izšuvumus. To plašā un daudzveidīgā klāsta autore bija sieviete – invalīde.
Vērojot festivāla norisi un piedaloties tajā, radās pārdomas, cik ļoti svarīgs šajā pasaulē ir katrs cilvēks, cik ārkārtīgi nepieciešama ir uzmanīga un saprotoša attieksme pret tiem, kuriem liktenis ir nodarījis pāri, atņemdams tās iespējas, kādas ir veselajiem cilvēkiem. Ļoti dziļu iespaidu atstāja pansionāta iemītnieki, kuri, saņemot speciālo balvu, bija tik bezgala laimīgi, ka gribēja apmīļot un dalīties priekā ar katru cilvēku, kas atradās zālē. Tas bija saviļņojošs un sāpīgs moments, jo lika domāt, ka cilvēki, kuriem nav saskares ar invaliditāti vai šo problēmu ģimenē, bieži nenovērtē to, kas viņiem ir. Pārspīlējot ikdienas rūpes, strīdoties par sīkumiem, daļa cilvēku ir zaudējuši spēju no sirds priecāties par vienkāršo un novērtēt otru cilvēku kā vērtību.
Iespēja redzēt kalnus
Mums bija arī iespēja iepazīt Poliju un tās skaistākās vietas. Delegācijas vadītāja I.Brusa rūpējās, lai šis brauciens būtu interesants, daudzveidīgs un iespaidiem bagāts. Pirms festivāla bija iespēja redzēt īstus kalnus, jo trešo brauciena dienu mēs veltījām Tatru kalnu apskatei. Tatri atrodas Polijas dienvidu daļā. Pilsētiņa Zakopane, kurā nakšņojām, atrodas 10 kilometrus no Slovākijas robežas. Var redzēt, ka pilsētas iedzīvotāju pamatbizness ir tūrisms. Ir daudz atpūtas namu, mazu viesnīciņu. Speciāli tūristiem ir ierīkots pacēlājs, kas nogādā Kasprovi virsotnē, kuras augstums ir 1987 metri. Interesanti, ka ielejā, kur atrodas pilsēta, lija lietus, bet augšā, kalnos, laiks bija labs, brīžiem pat saulains. No kalna virsotnes pavērās brīnišķīga panorāma uz Zakopani, uz citām Tatru kalnu virsotnēm. Sniegiem klātas, tās kūpēja vieglā dūmakā. Kalnu nogāzēs, zvaniņus šķindinādamas, ganījās aitas. Skats bija iespaidīgs un neaizmirstams, īpaši tiem dalībniekiem, kuri kalnos bija pirmo reizi.
Pēdējā dienā brauciena dalībnieki atpūtās Mikolaiku akvaparkā. Šeit visi varēja pēc sirds patikas peldēties, šļakstināties, plunčāties, šļūkt pa speciāliem slīdceliņiem. Interesants bija arī akvaparka dizains – oranžērija akvaparka iekštelpās, lapene un strūklaka.
Gulbenē iebraucām piecos no rīta. Lai arī ceļš bija garš un nogurdinošs (kopumā autobusā pavadījām trīs diennaktis), tomēr brauciena dalībnieki bija apmierināti un priecīgi. Vislielākais paldies organizācijas “Rūpju bērns” vadītājai I.Brusai, kā arī visiem, kas palīdzēja nokļūt Kenčinā un atbalstīja braucienu finansiāli.
Gulbenes rajona sabiedriskā organizācija “Rūpju bērns” martā atzīmēs desmit gadu jubileju. Šobrīd tajā darbojas 165 bērni – invalīdi. Šie bērni var attīstīt spējas mūzikā, vizuālajā mākslā, sportā. Sabiedriskajai organizācijai “Rūpju bērns” izveidojusies laba sadarbība ar pagastu pašvaldībām, Latvijas Bērnu fondu, Vasarsvētku draudzi. Bērniem – invalīdiem ir iespēja saņemt humāno palīdzību un piedalīties dažādos pasākumos. Katru gadu bērni brauc uz sporta svētkiem Ozolniekos, vienreiz gadā tiek rīkota ekskursija pa Latviju. Bērni – invalīdi jau vairākus gadus piedalās Ziemassvētku pasākumā, kas tiek organizēts Kongresu namā. Divreiz gadā bērniem tiek rīkoti pasākumi Gulbenes Nevalstisko organizāciju centrā.
Invaliditāte – tas ir nopietns pārbaudījums ikvienam cilvēkam un viņa ģimenei. Tā ir diagnoze, ka prasa pārkārtot visu dzīvi, jo ir nepieciešamas nemitīgas un dziļas rūpes. Atbalstīsim šos cilvēkus un viņu ģimenes, palīdzēsim, lai arī cilvēki ar invaliditāti varētu dzīvot interesantu un pilnvērtīgu dzīvi! Jo vairāk tāpēc, ka no slimības nav pasargāts neviens.
