Marika Jaskeviča mācās Lizuma vidusskolas 12. klasē.
Marika Jaskeviča mācās Lizuma vidusskolas 12. klasē. Ir klases vecākā. “Saprotu, ka ir pienācis pēdējais laiks, lai nopietni sāktu mācīties. Beidzot radusies apziņa, ka jāmācās cītīgi. Nezinu, vai pietiks spēka no visas sirds turēties pie šīs apziņas. Vēl ir tāda neziņa, ko darīt pēc skolas beigšanas. Var pat teikt, ka no 12. klases ir nedaudz bail,” smej Marika.
Vasarā Marika kopā ar klasi bijusi ekskursijā Krievijā. “Apskatījām Sanktpēterburgu. Skaista pilsēta. Vērojām, kā vakarā tiek pacelti tilti. Ekskursija bija izdevusies. Tas, ka tobrīd bija karsti, ka bija jādzer hlorēts ūdens, aizmirsies. Bet jaukās emocijas, kas tur uzkrātas, ir palikušas,” secina Marika.
Kopā ar Lizuma kamerkori Marika piedalījusies arī dziesmu svētkos “Rīgai 800”. “Man vienkārši patīk atgulties un klausīties labu mūziku. Sāksies deju nodarbības, koris. Būs iespēja piedalīties neklātienes matemātikas skolā (NMS) – brīvprātīgi rēķinām matemātikas uzdevumus. Ceru apmeklēt arī programmētāju pulciņu,” saka Marika.
Viņa stāsta, ka klausās jebkuru mūzikas stilu. “Patīk “Prāta vētra”, “Jumprava”, “Iļģi”. Tieši “Iļģu” pēc vēlējos apmeklēt dziesmu svētkus Rīgā, lai dzirdētu viņu uzstāšanos. Vienīgi man nepatīk regejs un viegla deju mūzika,” norāda Marika.
Viņa apgalvo, ka ir no tiem cilvēkiem, kas arī nelielu nelaimi pārdzīvo ilgi un nopietni. “Man vajadzīgs ilgs laiks, lai es tiktu pāri nepatikšanām. Paiet laiks – ir grūti. Paiet vēl laiks – kļūst vieglāk. Raudāt un pārdzīvot nav jēgas. Visas nepatikšanas un bēdas, manuprāt, var izdziedēt tikai laiks,” uzskata Marika.
Marika atzīst, ka viņai ir laba klase. “Skola ir maza. Viens otru pazīstam jau kopš 1. klases. Viss ir darīt skopā – gan labi darbi, gan nedarbi. Tā ir ģimene, kur valda devīze “Viens par visiem, visi par vienu”,” saka Marika.
Viņa atklāj, ka tagad dzīvot ir skaisti. “Mani un manu vienaudžu gadi ir jauki. Es to izjūtu pati, un to saka arī vecāki. Man vēl nav jādomā, kā un cik pelnīt. Es varu dzīvot bez problēmām. Protams, ir ikdienišķi sīkumi, bet, salīdzinot ar lielo dzīvi, tādi nieki vien,” smej Marika.
