Graudaugu novākšana sākusies ne tikai Kurzemē un Zemgalē, bet arī Gulbenes rajonā. Pirmās 165 tonnas agro miežu ‘Arve’ 46 hektāru sējplatībā iekultas Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā “Lācīši”.
Graudaugu novākšana sākusies ne tikai Kurzemē un Zemgalē, bet arī Gulbenes rajonā. Pirmās 165 tonnas agro miežu “Arve” 46 hektāru sējplatībā iekultas Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā “Lācīši”.
Saimnieks Staņislavs Gžibovskis lepojas, ka ir pirmais zemnieks, kas sācis novākt graudaugu un zālāju sēklu. Nokulti arī 30 hektāri kamolzāles, trīs hektāri pļavas auzenes. Šinīs dienās kombains strādā arī kviešu laukos. Ja netraucēs laika apstākļi, sāks kult rapsi, ko saimniecībā audzē 150 hektāros. Kopējā novācamā platība “Lācīšos” ir 790 hektāri.
Labības novākšanai gatavojas arī citi rajona zemnieki. Viņu galvenās rūpes, – lai augusta nogalē un septembrī būtu sauss un saulains laiks, jo ne visās platībās labība ir sasniegusi pilngatavību. Kopējs atzinums – lai gan pavasarī graudaugu sēja kavējās, raža ir laba.
Šonedēļ sāka darboties arī zemnieku saimniecības “Lācīši” modernā Zviedrijā izgatavotā graudu kalte, kas atrodas Daukstu pagasta Staros. S.Gžibovskis stāsta, ka pagājušajā gadā ekspluatācijā nodota kaltes pirmā kārta, bet šoruden tā strādās ar pilnu jaudu. Kaltes pārzinis Jānis Smeilis bilst, ka pērn kalte darbināta, izmantojot rokas vadību, atsevišķi iedarbinot konkrētu darbības fāzi, bet šogad kaltē visi procesi ir automatizēti. Automātika neļaujot kļūdīties. Ja kļūda tomēr rodas, process automātiski tiek apstādināts. Ja kādreiz graudi kaltēti vairāk nekā 100 grādu temperatūrā, tad jaunajā kaltē maksimālā temperatūra ir 90 grādi, bet šobrīd pietiek ar 70 grādiem, jo kaltēšanas procesā izmanto ievērojami vairāk gaisa.
“Strādāt būs vieglāk, jo kaltēšanas procesu atliks tikai uzraudzīt. Kaltes izmantojamas visu graudaugu kultūru un zālāju kaltēšanai. Vispirms izkaltēsim zemnieku saimniecības “Lācīši” graudus, tad sāksim kaltēt rapsi, sniedzot pakalpojumus arī citiem rapša audzētājiem rajonā,” stāsta J.Smeilis.
Ja graudos vai rapša sēklā nav pārāk liels mitruma daudzums, kalte, strādājot ar maksimālo jaudu, stundā spēj izkaltēt desmit tonnas rapša sēklu un 14 tonnas graudu. Sliktos laika apstākļos, kad mitruma procents ir liels, stundā iespējams izkaltēt apmēram piecas tonnas graudu.
Zemnieku saimniecības “Lācīši” kaltēm ir sadarbības līgums ar firmu “Kesko Agro”. J.Smeilis atzīst, ka rajona zemniekiem, kas nodarbojas ar graudkopību, tas ir izdevīgi. Šogad ar firmu ir parakstīts līgums par 3000 tonnām rapša sēklu. Pērn tās bijušas tikai 1000 tonnas.
“Tiklīdz uz svariem nonāk kārtējā graudu krava un ir noteikts tās svars, piegādātājs saņem dokumentu, kas apliecina, ka graudi ir nodoti firmai “Kesko Agro”. Labības audzētājam atliek gaidīt līgumā paredzēto laiku (mēnesi), kurā firma samaksās par piegādāto labības daudzumu, citu rūpju viņam nav,” stāsta J.Smeilis. Rēķinu par kaltēšanas izdevumiem saņem firma.
Šinīs dienās, kamēr kaltēs nonāks pirmās rapša sēklu tonnas, paredzēts ierīkot priekštīrītāju. Nākotnē blakām kaltei paredzēts izbūvēt vairākus torņus graudu uzglabāšanai, jo šķūnis kļuvis par mazu. Viena torņa tilpums būs 700 tonnas graudu.
