Pirms 20 gadiem, sākoties kopsaimniecību likvidācijai un privatizācijas procesam, Ilmārs Apsītis beidzis Lauksaimniecības universitāti kā inženieris–hidrotehniķis. Viņš joko, ka diploms esot uzskatāms par vēsturisko izmaiņu liecinieku, jo sācis studēt Lauksaimniecības akadēmijā. Tolaik kolhoza “Spars” “Velēnas” liellopu komplekss tika sadalīts trijās atsevišķās fermās un pagrabā. “Tā arī sākām četratā. Risks visiem bija liels, jo par 4 miljoniem toreizējās naudas vienībām iegādājāmies pajas un piesaistījām paju dalībniekus. Desmit gadu laikā izdevās veiksmīgi atmaksāt visas finansiālās saistības. Reģistrēju savu zemnieku saimniecību. Šodien te esmu palicis vienīgais, jo pārējie izvēlējās strādāt citur,” atceras I.Apsītis.
Iegādājas par pajām
“Pagājušajā gadā mums, piesaistot Eiropas fondu naudu, izdevās pabeigt šobrīd pēdējo saimniecības tehnikas parka modernizāciju. Iegādājāmies jaunu rulonu presi, lai varētu gatavot skābbarības ruļļus, jo ne vienmēr skābbarības tranšejā ir iespējams salikt labāko zāli. Gadās, ka zāle pāraug, tāpēc ruļļi ir labāki. Pagaidām iztiekam ar novietni, kas saglabājusies kopš kopsaimniecības laika, bet jau turpmākajos gados ķersimies arī pie tās rekonstrukcijas. Iespējams, ka tas būs 2014.gadā,” stāsta I.Apsītis. Kopš pirmajiem gadiem saimniecībā apgūti trīs lielāki projekti. “Mēģinām neiekrist lielos parādos. Arī kredītsaistību mums šobrīd nav, tāpēc drošības sajūta ir lielāka. Pēc pirmā projekta, ko rakstījām lauksaimniecības tehnikas iegādei, bija ļoti jādomā, kur ņemt naudu,” atceras saimnieks.
Cilvēkiem vajag darbu
Viņš neslēpj, ka saimniecībā šobrīd tiekot algots diezgan liels darbinieku skaits, un pieļauj, ka ārzemju modernajās liellopu novietnēs ar ganāmpulku veiksmīgi tiktu galā mazāk cilvēku. “Bet cilvēkiem ir vajadzīgs darbs. Īpaši, dzīvojot laukos. Varbūt darba alga nav tik liela, kā visiem gribētos, bet tomēr ir šī alga, kas pēdējo desmit gadu laikā vienmēr ir regulāri izmaksāta. Kolektīvā ir cilvēki, kuri “Velēnā” strādā kopš pašas pirmās dienas, piemēram, lopkopēja Lonija Aņiskiva un Aivars Celms,” stāsta saimnieks, atzīstot, ka arī Lizuma pagasts nav izņēmums, kur pastāv problēmas ar darbaspēku. “Daudzi labāk izvēlas iztikt ar bezdarbnieka pabalstu, nekā strādāt. Bezdarbnieks jau ir pielīdzināms profesijai,” salīdzina I.Apsītis. Kolektīvā kopīgi tiek svinēti svētki. Gada beigās saimnieks parūpējas arī par nelielām prēmijām. “Ikvienam cilvēkam ir būtiski, lai viņa labi paveiktu darbu novērtētu. Tas dod stimulu turpmāk strādāt vēl labāk,” uzskata I.Apsītis. Pēdējos trīs gados saimniecībā izdevies nedaudz palielināt darba algu.
Kāpina piena izslaukumu
Saimniecība gādā arī par vairāk nekā 300 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo platību. “Velēnai” savas platības uzticējuši īpašnieki, kuru pļavas ir tikai jānopļauj, lai varētu saņemt platību maksājumus. “Zemei ir liela vērtība, īpaši Lizuma pagastā, kur ir trīs lielās fermas, bet tas mums netraucē ar kaimiņiem dzīvot saticīgi,” bilst saimnieks. Jau vairākus gadus piens tiek nodots kooperatīvam “Māršava”. I.Apsītis ar šo sadarbību ir apmierināts. Par augstākā labuma piena litru, kas pārstrādei tiek aizvests no “Velēnas”, tiek maksāti 22 santīmi. Ziemas mēnešos ik pārdienu tiek pārdotas 3,5 tonnas piena. Pagājušajā gadā izdevies kāpināt izslaukumu no govs aptuveni par tonnu gadā. “Kādu laiku bijām bioloģiskā saimniecība, bet otro gadu esam konvencionālā saimniecība, kas ļauj iegādāties, piemēram, kombinēto spēkbarību, nevis to gatavot pašiem. Diemžēl Eiropas izvirzītās prasības bioloģiskajām saimniecībās man šķita nesaprotamas un pārspīlētas. Vismaz desmit gadus netikām izmantojuši minerālmēslus, bet tad, kad pļāvām graudus savos un nomātos tīrumos, gandrīz katru graudu vajadzēja likt atsevišķi. Arī tad, ja govīm tika izēdināti kaut vai desmit procenti pirktās spēkbarības, kūtsmēslus uz bioloģiska lauka kaisīt nedrīkstēja. Novērojām, ka govīm, pietiekamā daudzumā nesaņemot minerālbarību, sākās veselības problēmas, jo tikai no zāles visu organismam vajadzīgo paņemt nevar,” stāsta saimnieks.
Uz galvas kāpt neļauj
I.Apsītis savulaik ir piedalījies arī zemnieku rīkotajās protesta akcijās, jo uzskata, ka zemnieks nedrīkst ļaut kāpt sev uz galvas. Viņš domā, ka rīkotās protesta akcijas valdībai likušas vairāk respektēt lauksaimnieku prasības. “Protesta akciju iniciatoriem nepiederu, bet, ja atkal būs vajadzīgs atbalstīt, atbalstīšu. Man patīk tas, kā strādā pašreizējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma, jo viņa labi pazīst laukus un to, kas tajos notiek. Viņa nestaigā pa mākoņiem. Ja, sākot ar 2014.gadu, izdosies palielināt platību maksājumus, tas nozīmē, ka par zemniekiem domā. Ja domā, tad tas jau ir labi, jo Eiropas atbalsts ir labs atspaids. Vienīgā nelaime, ka lauksaimnieks pie tiem pierod. Ja pēkšņi nav, tad gandrīz vairs nezina, kā dzīvot,” prāto I.Apsītis. Viņš uzskata, ka arī perspektīvā ir jāsaglabā lauku infrastruktūra, kur būtu gan lielās, gan mazās zemnieku saimniecības, jo tas garantē cilvēkiem darba iespējas.
Fakti
Zemnieku saimniecība “Velēna” savu darbību sākusi 1993.gada maijā.
Pamatražošanas nozare – piena lopkopība.
Ganāmpulkā – 104 slaucamas govis un jaunlopi. Kopā aptuveni 200 liellopu.
Saimniecība dod darbu 12 vietējiem cilvēkiem.
Apsaimnieko 286 hektārus zemes, ko piesaka platību maksājumiem.
No govs iegūst vairāk nekā 6000 kilogramus piena.
Ziemas sezonai sagatavo vairāk nekā 2000 tonnas skābbarības.
