Otrdien, 17.maijā, visā pasaulē svin Starptautisko telekomunikāciju dienu. Arī daudziem Gulbenes sakaru dalībniekiem tie ir svētki.
Otrdien, 17.maijā, visā pasaulē svin Starptautisko telekomunikāciju dienu. Arī daudziem Gulbenes sakaru dalībniekiem tie ir svētki.
Gulbenietis Atis Anže sakaru sistēmā ir nostrādājis vairāk nekā 40 gadus. Viņš sācis kā sakaru montieris, bet pirms došanās pelnītā atpūtā bijis vienīgais Vidzemes reģiona centrāļu (krosu) eksperts.
A.Anže atceras, ka 1961.gadā Gulbenes centrālē bijuši apmēram 300 abonentu. Kā vienam no pieciem sakaru montierim, viņam vajadzējis atbildēt ne tikai par centrāles darbu, bet arī par radiomezglu, lai tas skanētu katrā mājoklī. 1962.gadā centrāle paplašinājusies līdz 450 telefonu numuriem, ko apkalpojis neliels skaits telefonistu.
“Tālsakari tolaik bija tikai ar Rīgu. Tos nodrošināja astoņu kanālu sistēma. No tiem trīs sakaru kanāli bija atvēlēti armijas vajadzībām. Tiešie sakari bija arī ar Alūksni, Balviem, Cēsim, Madonu, Valmieru un Smilteni,” stāsta A.Anže. Lielākajos pagastos (tolaik ciemos) – Stāmerienā, Lizumā, Jaungulbenē, Rankā – visu diennakti darbojušās lielās centrāles (telefonistes veic savienojumus), bet mazāk apdzīvotajos pagastos – mazās centrāles, kas darbojušās tikai pa dienu. Kopā Madonas sakaru tehniskās ekspluatācijas mezgla 56.Gulbenes iecirknī strādājuši 60 darbinieki. 1964.gadā nodota ekspluatācijā automātiskā Gulbenes telefonu stacija ar 1000 abonentu numuriem. Ungārijā iegādāta jauna tālsakaru aparatūra, kas ļāvusi sakarus ar Rīgu nodrošināt pa 15 kanāliem. Savukārt Krievijā pirktā sakaru aparatūra pa
12 kanāliem ievērojami uzlabojusi sakarus ar Valmieru un Cēsīm. A.Anže stāsta, ka 1978. un 1979.gadā, sākoties straujai sakaru modernizācijai, sevi pieteikusi kabeļu sistēma.
“Kabeļiem nomainot gaisvadu līnijas, Gulbeni ar Rīgu saistīja jau 120 kanāli. Cilvēkiem nevajadzēja stundām ilgi gaidīt tālsarunu ar abonentu Rīgā. Šajā reģionā gulbenieši bija pirmie, kas apmēram pirms pieciem gadiem ieviesa ciparu centrāli. Drīzumā ciparu centrāles būs arī Lizumā, Jaungulbenē un Litenē,” stāsta A.Anže.
Ievērojami uzlabojies arī sakarnieku tehniskais nodrošinājums. Ja 1961.gadā montieru rīcībā bijuši trīs zirgi un viena lietota automašīna “GAZ 51”, bet uz izsaukumiem montieri braukuši arī ar velosipēdiem un motocikliem, arī pirmais autotransports bijis norakstītās Padomju armijas mašīnas, tad šodien SIA “Lattelekom” aprīkots ar ātru un ērtu tehniku.
Stāstot par uzņēmuma vēsturi un darbiniekiem, A.Anže uzskata, ka agrāk kolektīvs bijis draudzīgāks un saliedētāks. Arī atbildība pret uzticētajiem pienākumiem bijusi lielāka. Ar atzinīgiem vārdiem viņš min Jāni Kokaru, Raimondu Deniņu, Jāni Pluksi, Visvaldi Kļaviņu, Pēteri Jencīti un citus, kas visu mūžu atdevuši sakarnieka darbam.
