Gulbenes virsmežniecība gatavojas ugunsbīstamajai sezonai, kas mežos sākas aprīļa vidū un ilgst līdz septembra beigām.
Gulbenes virsmežniecība gatavojas ugunsbīstamajai sezonai, kas mežos sākas aprīļa vidū un ilgst līdz septembra beigām. Šobrīd ugunsnovērošanas torņos sakārto sakarus un optiskās iekārtas, kā arī gaida Meža dienesta rīkojumu torņos darbu sākt dežurantiem.
“Sezonā ugunsnovērošanas torņos uz maiņām dežurēs 12 cilvēki. Viņu pienākums ir grūts un atbildīgs. Pārsvarā šim darbam esam izraudzījušies vīriešus, bet laukos bez darba ir gan sievietes, gan vīrieši,” stāsta Gulbenes virsmežniecības inženieris Pēteris Zožs.
Torņu dežuranti ir pirmie, kas mežā pamana dūmus un telefoniski ziņo par ugunsgrēku, jo dežūras laikā sargs no gandrīz 40 metrus augstā torņa bez sazināšanās kāpt lejā nedrīkst. Vietu, kur parādījušies dūmi, viņi nosaka ar grādu ripas palīdzību.
Dežūras ilgums ir atkarīgs no klimatiskajiem laika apstākļiem. Parasti tā sākas pulksten desmitos rītā un ilgst līdz pulksten septiņiem, astoņiem vakarā.
Pirms darba dežurantiem jāpārbauda veselība. Tornī aizliegts atrasties nepiederošām personām.
Pēc darba līguma beigām torņu dežuranti nevar pretendēt uz bezdarbnieka statusu, jo nav nostrādājuši deviņus mēnešus, tāpēc tas ir tikai sezonas darbs.
Rajonā kopumā ir seši ugunsnovērošanas torņi, no kuriem trīs ir no koka, trīs – no metāla. Drīzumā celtnieki Tirzā sāks celt jaunu torni no metāla.
P.Zožs stāsta, ka rajonā ir īpašas vietas, kur nepieciešama pastiprināta vērība. Tā ir bijušās armijas bāze Galgauskas pagastā, kur katru gadu dežuranti ziņo par pamanīto degšanu.
Arī citviet mežos ir ugunsnedrošas vietas, piemēram, lauku malas un jaunaudzes, kur ir liela kūla.
Fakti
Latvijā ir 185 ugunsnovērošanas torņi. 55 no tiem ir koka.
Kubikmetrs koksnes uz celma priežu audzē maksā 15 lati.
Hektārā vidēji ir 200 kubikmetri šīs koksnes. Ja izceļas ugunsgrēks, zaudējumu katrs var izrēķināt pats.
