Oļegs Mednis ir gulbenietis. Absolvējis Gulbenes vidusskolu. Apprecējies ar Skaidrīti – arī gulbenieti, kas, starp citu, ir arī Oļega klasesbiedrene.
Oļegs Mednis ir gulbenietis. Absolvējis Gulbenes vidusskolu. Apprecējies ar Skaidrīti – arī gulbenieti, kas, starp citu, ir arī Oļega klasesbiedrene. Arī meitas Santa un Baiba šobrīd ir uzticīgas Gulbenei. Par Medņu ģimeni saka: “Visa ģimene biznesā”, jo Oļegs un Skaidrīte, meitas Santa un Baiba vienā vārdā ir UZŅĒMĒJI.
“Gulbenē tirdzniecības jomā šobrīd “nolasījušies” trīs iespaidīgi uzņēmēji – Jānis Troicis, Guntars Šube un par tādu gribētu saukt arī sevi. Savstarpējā konkurence mūs nebiedē, jo tādai kapitālismā jābūt. Ja viens kaut ko labu paveic, tad otram jāiet vēl tālāk. Jānis daudz paveica. Tagad ir pienācis laiks, kad man jātiek viņam priekšā. Ja tas izdosies labāk, atkal centīsies pārējie. Konkurence nozīmē nemitīgu virzību uz priekšu,” saka uzņēmējs Oļegs Mednis.
Mani daudzi nesaprata
Individuālais uzņēmums “Santa”, kura īpašniece ir Oļega sieva Skaidrīte, sāka darbību pirms astoņiem gadiem. Oļegs atceras, ka pirmajos gados, lai sakārtotu universālveikala “Santa” apkārtni Bērzu ielā, viņš juties kā baltais zvirbulis pārējo vidū. “Toreiz mani daudzi nesaprata, bet šodien pilsētas vadības viedoklis ir pozitīvi mainījies. Ir rasta pozitīva sapratne par to, kādai pilsētai jābūt, ar ko jānodarbojas, lai tā iegūtu. Gada laikā ir paveikts tik daudz, cik nespējām desmit gados. Ja tā turpināsies, grūti prognozēt, kas būs vēl pēc desmit gadiem. Pamazām sakopj katru pilsētas stūrīti,” vērtē Oļegs. Viņš ir pārliecināts, ka, saglabājoties sociālismam kā vienīgajai pareizajai sistēmai, mēs turpinātu iepirkties neglītās koka būdās, bet centrālais “supermārkets” būtu pilsētas tirgus. Uzņēmējs priecājas par katru jaunu uzņēmēju, jo Gulbenē vietas pietiekot visiem. “Gadās, kāds uzņēmums bankrotē, nav cerēto rezultātu, bet tas notiek tikai tad, ja “dur” nepareizā virzienā,” saka O.Mednis.
Šo slimību pārslimoju
“Uzskata, ka tagad arī pie mums ir nežēlīgais kapitālisms, ka nežēlīgam jābūt arī biznesam un attieksmei pret cilvēkiem. Es no šādi domājošo vecuma “izgāju” 18 gados. Ir muļķīgi apgalvot, ka biznesā jābūt nežēlīgam. Arī mazie tirdzniecības uzņēmumi katru dienu kļūst aizvien labāki. Tie ir cilvēku ikdienas nepieciešamība, jo uz lielveikalu aiziet retāk. Pat tad, ja tādi ir trīs, cilvēks izvēlas to, kam vieglāk piebraukt, kas ir ērtāks, kam skaistāka fasāde vai labāk patīk uzņēmuma saimnieks. Katram biznesam ir sava niša, tāpēc nav iemesla būt nežēlīgiem,” saka Oļegs.
Visa ģimene biznesā
“Tas ir slikti,” steidzīgi bilst uzņēmējs. “Ģimenes bizness pasaulē ir pamazām atmirstošs biznesa veids, jo ir grūti sasaistīt kopā ģimenes peripetijas ar darba attiecībām. Tā ir arī totāla aizņemtība visiem. Iespējams, ka ar laiku no tā var atteikties, bet manas ģimenes pašreizējā shēma ir grūta visiem. Bez brīvdienām, bez atvaļinājuma. Tas ir nepārtraukts darbs, bet cilvēks būtībā tam nav piemērots. Tā izturēt var vienu laika periodu, bet tad ir vajadzīga atpūta,” domā Oļegs. Tas nenozīmē, ka tūlīt kardināli šis ģimenes modelis mainīsies, bet uzņēmējs pieļauj, ka nākotnē varētu daļu atbildības uzticēt vēl kādam cilvēkam – speciālistam.
Diena beidzas ar miegu
Oļegs nenoliedz, ka vajadzētu būt tā, ka, tiklīdz veikala durvis aizslēgtas un apņēmusi mājas gaisotne, atkāpjas ikdienas biznesa problēmas un pieklust sarunas par darbu. Tomēr izvairīties no tā līdz šim neesot izdevies. “Mums darbdiena beidzas ar miegu,” viņš saka. “Ja mūsu ģimenes bizness ir arī tās iztikas avots, tad citādāk nevar. Ja es strādātu algotā darbā un zinātu, ka saņemšu algu, būtu citādāk. Mūsu alga ir atkarīga no pašu darba, tāpēc – par darbu līdz miegam, par darbu – mostoties,” atzīst O.Mednis.
Kas ir noteicējs?
“Ģimenē mēs viens otru papildinām. Citādāk nevar, jo, godīgi sakot, abi ar sievu esam ar raksturu. Un vēl kādu. Ja vismaz diviem cilvēkiem ģimenē ir saikne ar biznesu, papildināšana ir vajadzīga. Nevar būt tā, ka viens no viņiem strādā kā zirgs, bet otrs tēlo priekšnieku un lielo domātāju. Ir lietas, kurās es profesionāli nevaru iejaukties, piemēram, grāmatvedībā, jo Skaidrīte ir zinoša grāmatvede un ekonomiste. Tiesa, grāmatvedība ir tikai neliela daļa no tā, ko dara sieva,” stāsta uzņēmējs.
Idejas rodas pamazām
Ja viena iecere veiksmīgi pārtapusi realitātē, tās vietā rodas cita. “Idejas mums visiem kopā rodas pamazām. Ilgi un grūti. Varbūt tieši tāpēc līdz pat šai dienai spējām iztikt bez ievērojamiem aizdevumiem. Cik izdevās nopelnīt, tik ieguldījām uzņēmuma attīstībā. Iespējams, tas neļāva attīstīties tik ātri, kā vēlējāmies,” secina O.Mednis.
Pārņem vecāku pieredzi
Vecāki ar gandarījumu atzīst, ka ne vienmēr viņu idejas ir labākās. Bieži vien meitu – Santas un Baibas – ieteikumi izrādās veiksmīgāki, jo jauniem cilvēkiem piemīt avangardiska domāšana. “Šodien man jāatzīst sava lielākā kļūda, ka tad, kad abas meitas sāka strādāt uzņēmumā, es pārāk daudz centos viņas ierobežot. Stingri pasakot, ka jārīkojas tieši tā un ne citādāk. Gribēju viņas ielikt it kā garā slēgtā koridorā. To es ļoti nožēloju, jo apzinos, ka ne Santai, ne Baibai nebija viegli. Īpaši tad, ja tikko pabeigta skola. Protams, vajag sekot līdzi, bet darīt to, neko neuzspiežot,” atzīst Oļegs. Viņš neslēpj prieku, ka šobrīd meitas veiksmīgi strādā patstāvīgi. “Daudzviet viņas zināšanās mūs ir pāraugušas. Īpaši pēdējo trīs gadu laikā,” saka tēvs. Vecākā meita Santa lieliski tiek galā ar menedžeres un veikala vadītājas pienākumiem, bet Baiba orientējas skaitļu un ekonomisko aprēķinu pasaulē. “Mēs varam paļauties, jo zinām, ka viņas var uzsākt arī pašas savu biznesu,” vērtē Oļegs.
Ir jāveido komanda
Uzņēmējs stāsta, ka, veidojot darbinieku kolektīvu, gadoties kļūdas, bet tās ātri labojot. Pieņemot darbā jaunus darbiniekus, dažkārt no 20 varot izvēlēties vienu. Tomēr uzņēmumā “Santa” astoņos gados esot izveidots pamatkodols. “Ļaujam cilvēkam izvirzīties un “kāpt uz augšu”, ja redzam, ka viņš ir spējīgs darbinieks. Gulbenieši jau iespējams ir ievērojuši, ka visvairāk mainās jaunieši, kas strādā pie mums. Diemžēl cilvēki ir dažādi,” saka O.Mednis.
Cilvēki mīl dažādi runāt
Ja par kādu cilvēku runā labu vai sliktu, tas nozīmē, ka viņu ievēro, tomēr O.Mednis to pārdzīvo. Viņš atzīst, ka tam nevajadzētu pievērst uzmanību, jo, cik cilvēku, tik domu. “Visiem nekad vienādi labs nebūsi,” viņš saka.
