Arnis Šķēls: “Ja lēmumi par skolu tīkla izmaiņām tiks pieņemti, tas notiks 2015.gada sākumā.”
Divas ar pusi stundas ilga trešdienas vakarā sapulce Gulbenes vidusskolā, kurā kopā pulcējās šīs skolas skolotāji, vecāki, Gulbenes novada domes vadība, deputāti un arī citu pilsētas skolu direktori, lai runātu par izglītības iestāžu tīkla izmaiņām Gulbenē.
Gulbenes novada dome prezentēja iespējamo skolu tīkla modeli pilsētā – Bērzu sākumskola jāpievieno Gulbenes vidusskolai, savukārt Gulbenes vidusskola pakāpeniski pārtop par Gulbenes pilsētas sākumskolu, kurā skolēni zinības apgūst no 1. līdz 6.klasei. Līdz ar to pilsētā varētu veidoties divi izglītības centri – viens uz Gulbenes 2.vidusskolas bāzes – vidusskola (1.-12.klase) un vakarskola, otrs – uz ģimnāzijas bāzes – ģimnāzija un sākumskola. Līdz ar to, kā minēja novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls, Gulbenē tiek veidotas spēcīgas izglītības iestādes ilgtermiņā. Viņš arī skaidroja, ka skolēnu skaits samazinās, īpaši strauji samazinās skolēnu skaits vidusskolas posmā.
Apvienojot Gulbenes vidusskolu ar Bērzu sākumskolu, pilsētā tiek izveidota pakāpeniski Gulbenes pilsētas sākumskola ar 2017./2018. mācību gadu. Lai to panāktu, ar 2015.gada 1.septembri Gulbenes vidusskolā netiktu komplektēta 7. un 10.klase.
A.Šķēls stāstīja arī par argumentiem, kāpēc ir jārunā par skolu tīkla izmaiņām. Viņš atgādina par ilgstoši neveselīgo konkurenci skolu starpā. To gan vidusskolas skolotāji un arī vecāki apstrīdēja, jo skolas pedagogi nevervējot uz šo skolu bērnus, vecāki paši izvēlas. To apstiprināja arī vecāki. A.Šķēls turpināja, ka, veicot skolu tīkla izmaiņas, ir iespēja pretendēt uz būtisku Eiropas finansējumu, kā arī vēl viens no argumentiem ir tas, ka līdz ar ģimnāzijas piebūves pabeigšanu pašvaldībai bija jāparedz izmaksu Gulbenes izglītības iestāžu uzturēšanā ietaupījums apmēram 38 000 eiro.
Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis klātesošajiem norādīja, ka skolā mācās 327 skolēni, ir 19 klašu komplekti un Gulbenes vidusskola ir otra lielākā skola novadā. Skola paredzēta 320 skolēniem. “Ja notiek reforma un Bērzu skola pārceļas, jāatzīst, ka telpu nepietiek,” norādīja A.Mednis.
Viņš uzskata, ka vidusskolu pārveidot par sākumskolu nebūtu labi. “Kad skolēns beidz 9.klasi, ir kaut kāds galaprodukts, ir mērķis, kas sasniegts. Pēc 6.klases ir nepabeigtības sajūta. Ja vidusskolas posms nav dzīvotspējīgs, tad 1. līdz 9.klasei ir jābūt,” atzina A.Mednis. Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ja notiek reforma, vai visiem pedagogiem būs darbs. To pašu vēlējās zināt arī skolotāja Baiba Dzērve, kura taujāja, vai tas ir zināms un izrunāts, cik daudzi pedagogi var zaudēt darbu. Pēc kādiem principiem izvēlēsieties skolotājus? Skaidra atbilde uz šo jautājumu sapulces laikā no novada vadības netika sniegta.
Gulbenes vidusskolas domes priekšsēdētāja Inese Laizāne informēja klātesošos par vecāku anketēšanu, kas tika veikta skolā. “Mums bija svarīgi zināt vecāku viedokli,” teica I.Laizāne. Kopumā saņemtas 223 anketas. 89 procenti no vecākiem uzskata, ka skolai jāturpina darbs bez izmaiņām, 8 procenti atzinuši, ka Gulbenes vidusskola varētu būt pamatskola, un tikai 3 procenti domā, ka tā varētu būt sākumskola. “Vecāki augstu vērtē to, ka bērns var mācīties vienā skolā no 1. līdz pat 12.klasei, bet vai tas ir svarīgi jums – deputātiem, vadībai? Nezinu. No savas puses gribu piebilst, ka ar varu nevienu bērnu uz citu skolu aizvilkt nevar. Ceru, ka šīs izmaiņas nepanāks to, ka vecāki sāks savus bērnus izsūtīt no pilsētas, piemēram, uz tehnikumiem vai citām skolām citos novados,” teica I.Laizāne.
Skolā veikta arī aptauja starp 7. līdz 12.klašu skolēniem. Kopā 59 anketas, no tām 57 skolēni atbildējuši, ka skolai jāpastāv tādai, kāda tā ir, tikai 2 skolēni atbildējuši noraidoši.
No vecāku puses vairākkārt izskanēja jautājumus, kāpēc tiek piedāvāts tikai viens skolu nākotnes modelis. Kāds 8.klases zēna tēvs interesējās, vai arī citi varianti saistībā ar skolu tīklu nākotnē ir tikpat labi apsvērti. “Ja nav vismaz divu variantu, no kā izvēlēties, tā jau ir viedokļa uzspiešana.”
Savukārt Aivaram Krūmiņam, kurš savulaik ir bijis arī šīs skolas vecāku padomē, radies iespaids, ka sapulcē vecāki un skolotāji noklausās to, kas “augšā” sen jau izlemts.
Kāda trīs bērnu māmiņa uzsvēra, ka nav padomāts par bērniem. “No 1. līdz 4.klasei bērnus mācīs viens skolotājs, tad no 5. līdz 6 klasei – cits. Es te domāju klašu audzinātājus. Pēc tam bērns dodas uz citu skolu. Bērniem nav viegli adaptēties, ja ir jāmaina skola. Nākamgad vienam manam bērnam jāuzsāk mācības 1. klasē. Man rodas jautājums, vai skola nezaudēs bērnu no 1.līdz 6. klasei, jo es kā māte labāk vestu bērnu uz skolu, kur var mācīties no 1. līdz 9.klasei,” teica trīs bērnu māte.
A.Šķēls skaidroja, ka ir ticis diskutēts arī par šādu variantu – Bērzu sākumskola tiek pievienota Gulbenes vidusskolai un vidusskola veidojas par pamatskolu, tomēr “izkristalizējās, ka pats pamatotākais, loģiskākais ilgtermiņā ir variants 1.-6.klase”.
Skolotāja Iveta Zvaigzne novada vadībai jautāja, uz ko pedagogi un vecāki var cerēt, vai būs vēl viena diskusija, kurā tiktu izrunāts modelis, ka vidusskola nākotnē ir nevis sākumskola, bet gan pamatskola.
Pēc novada domes priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova atbildes varēja saprast, ka tas varētu tikt izrunāts šaurākā lokā. “Šķēls (Arnis – red.) jau teica, ka nav nekas pieņemts, bet pusgads mums ir jāievēro. Jābrīdina vecāki par izmaiņām. To prasa likums,” teica N.Stepanovs.
“Dzirkstele” sazinājās arī A.Šķēlu, kurš informēja, ka šogad decembrī tiks aktualizēts jautājums par skolu tīkla attīstību novada lauku teritorijā. Ja lēmumi par skolu tīkla izmaiņām tiks pieņemti, tad tas notiks 2015.gada sākumā.
Gulbenes novada domes deputāte Sandra Daudziņa:
– Kāpēc tieši šobrīd nepieciešamas izmaiņas skolu tīklā pilsētā? Tāpēc, ka domes vadība parakstījusi solījumu, ka pēc ģimnāzijas un vidusskolas starpbūves pabeigšanas skolu skaits pilsētā samazināsies, konkrēti Bērzu sākumskolas ēkā šis mācību gads būs pēdējais.
Kāpēc izmaiņas skar vidusskolu? Tāpēc, ka vidusskolu posmā skolēnu ir maz jau šobrīd un vairāk tuvākajos gados nebūs. Protams, var kādu brīdi strādāt ar 44 skolēniem vidusskolas posmā, bet vai tā var domāt par attīstību?
Kāpēc nevar vidusskolā izveidot pamatskolu, bet tā pakāpeniski tiek pārveidota par sākumskolu? Pirmkārt, lai Bērzu skolas klašu kolektīvi varētu pārnākt ar saviem skolēniem, audzinātājiem uz vidusskolu, lai pietiktu telpu. Vidusskolas sarunās par Bērzu skolu, kuru izmaiņas skar visvairāk, neviens neuztraucās. Tika daudz runāts par to, ka cietīs bērni, ja pēc 6.klases skola jāmaina. Bērzu skolas piemērs rāda, ka bērni un vecāki labprāt izvēlas sākumskolu. Otrkārt, sākumskola vairāk vai mazāk nodrošina skolēnus ģimnāzijai. Galvenais iemesls, kāpēc skolēni netiek no skolām ar labu prātu septītajā klasē vadīti uz ģimnāziju, ir tas, ka katra skola arī vecākajās klasēs grib strādāt ar talantīgākajiem un centīgākajiem skolēniem, lai varētu veiksmīgi savu skolu parādīt olimpiādēs un būtu labi rezultāti centralizētajos pārbaudījumos, pēc kuriem sabiedrība mēdz vērtēt skolas. Varbūt šiem rādītājiem jāpievieno ģimnāzijai sagatavoto skolēnu skaits? Es nelobēju ģimnāziju, tikai saku, ka mums ir vērtība – novada valsts ģimnāzija, kura pēc sekmju līmeņa ir 9. labākā valstī. Jā, tā var būt vēl stiprāka, bet mums jāpalīdz tai augt un pilnveidoties, nevis kā tipiskiem malēniešiem jāmēģina noliegt un neredzēt labo un vērtīgo. Vēl jo vairāk tagad, kad ir mūsdienīga bezmaksas dienesta viesnīca, attīstīta sporta bāze, valsts ģimnāzija ir lieliska izglītības iespēja gan novada, gan apkārtējo novadu skolēniem. Pamatots bija jautājums par pedagogu tālākām darba iespējām. Uz šo jautājumu jāatbild abu skolu direktoriem, kuriem, manuprāt, pēc iespējas ātrāk jāapsēžas pie viena galda, pieaicinot visus skolotājus, jāizrunā, kā izmaiņas skars vai neskars katru personīgi. Tad arī pedagogi spēs skaidrot izmaiņas saviem skolēniem, vecākiem.
Aicinu gaidāmās izmaiņas uztvert ar sapratni. Lēmumi vēl nav pieņemti. Varam diskutēt, cits citu neaizvainojot, meklējot un atrodot optimālu risinājumu. Īpaši iecietīgiem jābūt Bērzu skolas vecākiem, kuriem sagaidāmas vislielākās pārmaiņas. Manuprāt, labs ir risinājums, ka skolēni varēs turpināt mācības pie saviem skolotājiem, jāmaina būs tikai telpas.
