Neraksturīgi siltā un mitrā ziema daudzviet padarījusi neizbraucamus ceļus uz lauku mājām.
Neraksturīgi siltā un mitrā ziema daudzviet padarījusi neizbraucamus ceļus uz lauku mājām. Šādā situācijā šobrīd nonākuši arī nelielās Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Ezersalas” saimnieki Gaida un Bernhards Jurjāni.
Lai nokļūtu pēc pensijas, pārtikas vai pie ārsta, 75 gadus vecais saimnieks sēžas laivā un trīs kilometrus airējas pāri Ludza ezeram, braucienam atvēlot 45 minūtes, bet pirms tam viņam, atbalstoties uz diviem spieķiem, jāmēro apmēram puskilometrs līdz ezeram.
B.Jurjāns stāsta, ka līdz šim viņam gan pastu, gan pensiju piegādājusi pastniece, jo Stāmerienas pagastā ir motorizētā pasta piegāde. Nekādu problēmu neesot bijis, bet tagad pasta mašīna vairs iebraukt nevarot. Savukārt Gaida satraukti stāsta, ka desmit dienu laikā esot jānokārto visi dokumenti, lai varētu saņemt Eiropas Savienības piešķirto naudu par likvidēto govi, bet sliktā ceļa dēļ 50 latus varot zaudēt.
“Tik traki jau nav, ja arī pietrūkst maizes, abi ar sievu ēdam kartupeļus, ir arī gotiņa. Vairāk esmu norūpējies, ja sievai vai man kļūst slikti ar veselību, tad gan ne ārstu izsaukt, ne pašiem pie tā nokļūt. Ja vēl lielā vējā nodziest elektrība, tad arī piezvanīt nevienam nevaram, jo nedarbojas radiotelefons,” nobažījies saimnieks.
Viņš pieļauj, ka var pienākt brīdis, kad no “Ezersalām” būs jāpārceļas uz dzīvi pagasta centrā, bet šobrīd esot žēl pamest tēva pirms kara celtās mājas, kurās pagājusi mūža lielākā daļa.
B.Jurjāns skaidro, ka savulaik kopuši un gādājuši par ceļu, kas no Kalnienas cauri mežam pāri privātīpašumam ved uz “Ezersalām”. Kad vēl spējis, tad pats, vēlāk dēls centies iztīrīt ceļmalas grāvjus no krūmiem, tīrītas caurtekas, ceļa zemākajās vietās gādāts, lai nekrātos ūdens un tamlīdzīgi.
Saimnieks skaidro, ka problēmas sākušās, kad netālu no “Ezersalām” sākts izvest kokmateriālus. Pirmajā nelielajā šīsziemas salā meža izstrādātāji uz brauktuves atveduši un izlīdzinājuši vairākas grants kravas. Bet, laikam kļūstot siltākam, ceļš atsevišķos posmos pārvērties īstā putrā. Par to pārliecinājās arī “Dzirkstele”, ceļā uz “Ezersalām” pamatīgi iestiegot dubļos.
Kādas firmas uzdevumā mežizstrādi veic pagasta uzņēmējs Normunds Duļevskis, kurš saka, ka šobrīd kokmateriāli netiek izvesti, bet tos liekot kaudzēs, lai nesabojātu brauktuvi. Tikai tad, ja uznāks sals, darbs atsāksies. Viņš finansiāli piedalījies brauktuves sakārtošanā, ieguldot vairākus simtus latu, atvedot un uz brauktuves izlīdzinot sešas kravas grants, bet diemžēl zeme nesasalst un ir mitrs, tāpēc svaigajā grants segumā izveidojušās dziļas, neizbraucamas rises.
B.Jurjāns ar jautājumu, ko darīt, vērsies arī Stāmerienas pagasta padomē, kur atbildēts, ka servitūta ceļa uzturēšana nav pagasta padomes pienākums. “Pagasts noteikti servitūta ceļu nelabos. Šoziem ar lauku ceļiem vispār ir tīrā elle. Uzskatu, ka kokmateriālu izvešanu šoziem vispār vajadzētu piebremzēt, bet kokvedējus jau apstādināt nevar. Kļūdas ir pieļautas no valsts puses, jo nav mums Latvijā īsta saimnieka un diezin vai būs,” uzskata Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups.
Valsts zemes dienesta Gulbenes Klientu apkalpošanas centra vadītāja Līvija Safronova iesaka servitūta ceļa lietotājiem abpusēji vienoties.
“Ja ceļš, kas ir vienīgā iespēja, lai nokļūtu uz kādu māju, ved pa kādas personas privāto zemi, tad tas tiek noteikts par servitūta brauktuvi. Par ceļa sakārtošanu atbild tā izmantotāji. Ja viņi ir vairāki, tad problēmu gadījumā lietotājiem jāvienojas, kā rīkoties, jo noteikt, kurš ir vairāk, kurš mazāk vainīgs, nav iespējams,” skaidro L.Safronova.
