Konkurss “Gulbenes novada torte” sestdien Litenē bija visbrīnišķīgākais izgudrojums no visiem, kas redzēti un piedzīvoti četros Gulbenes Novada svētkos. Tas bija kaut kas daudz vairāk par mīlestību caur vēderu. Es šajā konkursā ar fotoaparātu rokās biju no paša sākuma līdz beigām, līdz pēdējam tortes gabaliņam. Gribējās redzēt un izjust visu procesu, visu šā pasākuma virtuvi. Tas bija kas vairāk par sacenšanos, kuram būs visskaistāk noformētā un visgardākā torte. Skaisti bija paši cepēji. Skaista bija viņu apņemšanās. Starp visiem cepējiem īpaši ievēroju vīru, kuru, šķiet, sauca par Aleksandru. Viņš arī uz konkursu bija atnesis savu cepienu. Viņš tāds mierīgs sēdēja pie sava meistardarba. Bildēdams vīru uzrunāju, viņš man teica: “Tu zini, es līdz pulksten 4.00 to torti taisīju.” Tāda mazliet šķība bija, bet tas nekas. Cepuri nost šā cilvēka priekšā! Sirms kungs līdz ceturtajiem rīta gaiļiem taisījis torti… Tas tikai liecina par to, cik milzīga bija iedzīvotāju atsaucība šim pasākumam. Īsta svētku sajūta rodas tad, kad novada cilvēki paši tos veido, paši ar savu darbu, aktivitāti, ieguldījumu.
Es bildēju tortes sākumā, kad tās vēl stāvēja neskartas, un arī vēlāk, kad tās jau tika grieztas un dalītas konkursa apmeklētājiem. Tā bija iespēja redzēt katra cepiena struktūru. To nevar izteikt ne vārdos, ne iemūžināt kadrā, cik daudz mīlestības bija šajā procesā. Ar nazi torti var vienkārši griezt, bet var arī noglāstīt un pasniegt ar mīļumu. Redzēju un jutu šo attieksmi, kad cepēji katrs savu torti nevis grieza, bet noglauda ar nazi.
Vēdera prieki, protams, arī bija šā konkursa sastāvdaļa. Cilvēki stāvēja rindā, spiedās, lai tiktu pagaršot. Taču visvairāk visiem gribējās baudīt ar acīm, ar ausīm, ar sirdi. Gribējās baudīt pozitīvo attieksmi pret procesu, kurā mēs visi bijām iesaistījušies. Bija labs iespaids arī par svētku koncertu un pašgatavoto plostu parādi Pededzes ūdeņos.
Gulbenieša Voldemāra Safronova sacīto pierakstījusi Diāna Odumiņa
