376 dalībnieki svētdien bija reģistrējušies, ierodoties uz salidojumu, svinot 80 gadus, kopš Lizuma vidusskola atrodas pilī. Visi izmantoja iespēju aplūkot skolu visos tās stāvos, bijušie skolotāji vēlējās satikt kolēģus un kādreizējos skolēnus, absolventi – atgriezties savos skolas solos un salīdzināt, kā pils ir mainījusies. Šodien Lizuma vidusskolu apmeklē 81 pirmsskolas vecuma bērns, 124 pamatskolas vecuma skolēni, kā arī 32 vidusskolēni. Skolas 30 pedagogi piedāvā apgūt septiņas izglītības programmas. Šīs izglītības iestādes saimniecisko darbību nodrošina 19 tehniskie darbinieki.
Šodien Lizuma vidusskolai ir jāpastāv lielas konkurences apstākļos, “Dzirkstelei” uzsver šīs izglītības iestādes direktore Irēna Ābeltiņa. Viņa smaidot piebilst, ka jāiztiek esot bez lobijiem, jāpaļaujas tikai uz pašu spēkiem un godprātīgu darbu. I.Ābeltiņa domā, ka Lizuma pils visiem, kuri bijuši ar to saistīti, nozīmē ļoti daudz un nav vienaldzīga šīs cēlās ēkas un vidusskolas nākotne.
Izskaņā bija kopīga lielā svētku kūka, balle līdz rītausmai kopā ar grupu “Velves”, kuras līderis ir lizumnietis Aivars Pidiks. Pusnaktī visi tika aicināti doties ārā izbaudīt silto laiku bez lietus, ieklausīties performancē “Runā skola” un vērot salūtu, kuru dāvāja pagasta pārvalde. Skolas direktore stāsta, ka mājās no salidojuma atgriezusies tikai īsi pirms pulksten 6.00.
Dodoties mājās pēc salidojuma Lizuma vidusskolā, gulbeniete Anna Kalniņa “Dzirkstelei” teica: “Gūto emociju pietiks ilgam laikam. Ar tām varēs dzīvot.”
Daudzi pa ceļam uz salidojumu vispirms apmeklēja Sila kapus, lai piedalītos svecīšu vakarā. Mazas sveču uguntiņas tika iedegtas arī bijušā Lizuma vidusskolas direktora Vilberta Pidika un viņa dzīvesbiedres, skolotājas Paulīnas Pidikas atdusas vietā.
Svētku koncertā vidusskolas direktore I.Ābeltiņa visus klātesošos uzrunāja ar vārdiem: “Mēs jūs ļoti, ļoti gaidījām!” Viņa bilda, ka kopā pulcēšanās simbols šoreiz ir skolas kāpnes. Sveikt skolas kolektīvu un salidojuma dalībniekus bija ieradies Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Vējiņš, kurš teica: “Gulbenes novadā jums nav par ko kaunēties, tieši otrādi – jums ir jālepojas!” Viņš slavēja Lizumu par tā kultūrvēsturisko mantojumu un aicināja turpmāk ģenerēt jaunas, reālas idejas un “nebūt pagātnes gūstekņiem, bet prasmīgiem nākotnes arhitektiem”. Novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls, teica, ka Lizumā vienmēr ir bijusi jūtama stabilitāte un attīstība par spīti jebkādiem pārmaiņu vējiem un valstī pārciestajai ekonomiskajai krīzei. Viņš akcentēja, ka vidusskolā ir sakārtota vide, ir sasniegumi izglītības darbā un sadarbībā ar pagasta pārvaldi un pašvaldību ir panākti pozitīvi risinājumi, gādājot par savu audzēkņu vajadzībām Lizumā. A.Šķēls kā Lizuma vidusskolas veiksmes atslēgu akcentēja cilvēcisko faktoru, pēctecību un paaudžu uzticību savam pagastam. Salidojuma dalībniekiem par kuplo šā pasākuma apmeklētību paldies teica Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars. I.Ābeltiņa aicināja sarīkojuma zālē kājās piecelties visus bijušos un esošos Lizuma vidusskolas skolotājus, lai viņu audzēkņi pamanītu viņus. Skanēja ilgi un sirsnīgi aplausi. Ar skaistu video un fotogaleriju uz lielā ekrāna tika pieminēti Lizuma vidusskolas visu laiku skolotāji, kuri ir aizsaukti mūžībā. Klātesošie viņu piemiņu godināja, pieceļoties kājās. Tikai savējie – skolas dažādu gadu absolventi un viņu radinieki, draugi, kā arī topošie skolas abiturienti – svētku koncertā dziedāja, muzicēja, runāja dzeju, priecēja dejojot. Bija arī filmas demonstrējums par skolu un tās absolventiem, kuri devušies pasaulē vai arī pēc izglītības iegūšanas atgriezušies mājās. Tāda ir, piemēram, ģimenes ārste Linda Ūdre, kura mazotnē domājusi, ka visi bērni mācās pilīs, tāpat kā to darīja viņa.
Par īpaši saviļņojošu brīdi kļuva kopīga skolas himnas dziedāšana. Skolas absolventu sacerētajai himnai (vārdu autore – Agnese Līcīte, mūziku sacerējis Aivars Pidiks) apritējuši jau desmit gadi. “Teksts pirmsākumos tapa kā pavisam parasts literatūras mājasdarbs,” “Dzirkstelei” atklāj A.Līcīte. A.Pidiks, kurš salidojumā savas skolas himnu nāca dziedāt priekšā kopā ar visiem, publiski atzinās, ka ir mācījies visskaistākajā un vislabākajā Latvijas vidusskolā. Viņš arī jokodams pateicās, ka desmit gadu laikā šī himna nav nomainīta pret citu.
Himnas pirmie vārdi “ieklausies klusumā, paliec tam tuvumā” precīzi atklāj lizumniešu mentalitāti. Ar piederību Lizumam sevi saista cilvēki, kuriem raksturīga iekšēja kultūra un garīga intimitāte.
