Gulbenes novadā aukstās maija naktis līdz 9.maijam turpina sagādāt raizes augļu dārzu saimniekiem. Naktīs salnas un pat sals vietām pārspēj aukstuma rekordus. Lai pasargātu augļu un ogu ražu, stādījumi tiek gan laistīti, gan sildīti un apdūmoti. Taču daudzi nedara neko, cerot uz iespējami labvēlīgu iznākumu.
Var mierīgi gulēt, ja nav iespēju pasargāt
“Zied plūmes un ķirši, tāpēc to ziedus salnas nokož. Tie ir kļuvuši brūni, tas nozīmē – ir pagalam. Kuri nav vēl atvērušies, tie varbūt izdzīvos. Tiesa, grūti spriest, jo pats neesmu agronoms. Esmu praktiķis, bet uzskatu – būs diezgan slikti. Ja jau pat kapos sastādītās leduspuķes ir apsalušas, tad nevar uz kaut ko labu cerēt,” stāsta Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Vecpāpani” saimnieks Māris Brencis.
Viņš atzīst, ka savulaik centās kurināt ugunskurus, lai no salnām pasargātu augļu kokus. Tad uzzinājis par atzinumu, ka degšana ar atklātu liesmu mazina skābekļa daudzumu gaisā, tāpēc aukstums uz augļu kokiem iedarbojas vēl spēcīgāk.
Viņš ir konsultējies ar Dobeles augļkopības izmēģinājumu stacijas speciālistiem un Dārzkopības institūta vadošo pētnieci Māru Skrīveli, jautājot, ko darīt, ja gaidāma stipra salna. “Viņa man atbildēja ar pretjautājumu, vai es varu nodrošināt pilienveida laistīšanu visu nakti. Ja ziedi tiek ieslēgti ledus čaulā, tad tie ir pasargāti no salnas. Kad atbildēju, ka man nav šādu iespēju, patika viņas atzinums – nu tad guliet mierīgi, jo tāpat neko nevarat izdarīt,” atzīst M.Brencis. Tā viņš rīkojas arī tagad, un rezultāts nav nemaz tik slikts, jo ābeles vēl nezied. Acīmredzot plūmju un ķiršu viņa dārzā nebūs, taču tajā galvenokārt ir ābeles, kuras, visticamāk, dos augļus.
Cer, ka nenosals
krūmmelleņu pumpuri
Maija Miķelsone Lejasciema pagasta “Liepās” krūmmellenes sāka audzēt pirms diviem gadiem. Lai gan tās sākušas ražot, tieši šovasar ir cerība uz lielāku ražu. “Neko saglābt es nevaru, ja ir salna. Ko Dieviņš dos, tas būs. Par laimi, krūmmellenes vēl nezied, taču pumpuri arī var nosalt,” spriež M.Miķelsone.
Pagaidām viņa nav mēģinājusi lietot dūmu sveces vai citus līdzekļus, kas varētu no aukstuma pasargāt mellenāju ziedus. Tiesa, pumpuru esot ļoti daudz. “Ja visi uzziedētu un nenosaltu, tad arī ogu būtu daudz. Tiesa, termometrs rādīja mīnus 5 grādus zem nulles, bet pie zemes varētu būt vēl aukstāks. Pļavas zāle bija pilnīgi balta,” atzīst M.Miķelsone.
Viņa krūmmellenes audzē 0,2 hektāru platībā un saka, ka pagājušā gada maijā salnu vispār nebija. Pavasaris bija ļoti silts. Tiesa, būtiska ir stādījumu atrašanās vieta un arī krūmmelleņu šķirne. M.Miķelsone pieļauj, ka salna tieši ziedēšanas laikā noteikti nodara lielāku postu. “Pagaidām neko nevar spriest. Kad būs ogas, tad viss būs skaidrs,” viņa atzīst.
Salnu intensitāte ir atšķirīga reģionos
“Salnu intensitāte ir dažāda reģionos. Protams, šobrīd vēl ir pāragri spriest par salnas radītiem bojājumiem augļu kokiem un galvenokārt krūmmellenēm. Mūs vēl sagaida pēdējās aukstās naktis. Ir skaidrs, ka vairāk būs cietuši kauleņkoki – visu veidu ķirši un plūmes. Ābeles tikai sāk ziedēt, vairums ziedu ir pumpuros, tāpēc bojājumi varētu būt minimāli. Būtiska ir dārza atrašanās vieta, jo zemākās vietās salnas augļu kokus vienmēr skars stiprāk,” stāsta agronoms Māris Narvils.
Viņš nav apkopojis aukstuma rekordu statistiku, taču zina teikt, ka Madonas novadā gaisa temperatūra bija mīnus 4,8 grādi. Gulbenes novadā nolijušais lietus nevarēja ietekmēt vai mazināt salnu ietekmi, jo tas bija pēc salnu naktīm. “Ja lietus būtu pirms salnām, tad tam būtu lielāka jēga. Tagad tas tikai deva mitrumu zemei, kas arī, protams, ir labi,” atzīst M.Narvils. Viņš uzsver, ka sevišķi purvu platībās augošās krūmmellenes varētu būt cietušas visvairāk. Ja nav laistīšanas sistēmas, kas pasargā no salnām, tad postījumi noteikti būs lieli. “Ja krūmmellenes vēl ir pumpuros, tad tie varētu mazāk ciest no salnas. Tomēr nosalt var arī pumpuri, ja salna vai sals ir spēcīgi. Var tikai cerēt, ka daļa tomēr izdzīvos,” skaidro agronoms. Viņš norāda, ka bojājumu sekas varēs redzēt apmēram pēc nedēļas. Ja ziedi nobirst ar visu ziedkātiņu, kas parasti nav raksturīgi, vai pumpuri un aizmetnīši nobrūnē vai nomelnē, tad ir skaidrs – to vietās augļu nebūs.
