Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Aldis Bricis, analizējot pērnā gada veikumu, uzsver, ka pagājušajā gadā ir uzlabojies darbs Meža valsts reģistrā.
2016.gadā, kad pārgāja uz jauno Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu, to nebija viegli ieviest. Tagad mežu īpašniekiem, noslēdzot līgumu par piekļuves tiesībām, ir iespēja tiešsaistē izmantot Meža valsts reģistra datus.
Vairāk nekā trešdaļu cērt priedes
Pēc pārskatos sniegtās informācijas redzams, ka pagājušajā gadā izcirstie koksnes apjomi ir samazinājušies par 8 procentiem salīdzinājumā ar 2016.gadu. Vairāk nekā trešdaļa ir izcirstas priedes, gandrīz trešdaļa – bērzi.
“Ciršanas apjomus ietekmē “Latvijas valsts mežu” darbs, kas vairāk tiek koncentrēts tajā vai citā novadā. Ekonomiskās krīzes gados bija vērojama lielāka ciršanas intensitāte, lai varētu labāk izkļūt no krīzes,” komentē A.Bricis.
Virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos Irēna Mača norāda, ka būtiska ietekme ir koksnes cenām. “Ziemā pieprasījums pēc ciršanas apliecinājumiem bija lielāks vietās, kur siltākās ziemās nevarēja piekļūt kokmateriāliem. Kā meži būs izstrādāti, varēs vērtēt pēc pārskatiem,” saka I.Mača.
Nemainīga tendence – atjaunot dabiski
Virsmežniecības teritorijā jaunaudžu kopšana pērn ir veikta apmēram tādā pašā apjomā kā 2016.gadā. Vairāk koptas jaunaudzes ir Lejasciema un Alūksnes nodaļā, bet pārējās – mazāk. Lielākās platības koptas Gulbenes novadā – 2623,48 hektāros, Alūksnes novadā – 2335,63 hektāros, kur ir arī lielākās mežaudžu platības. Smiltenes novadā ir vairāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet mežaudžu tur ir mazāk. Visčaklākie mežaudžu kopēji bijuši Lejasciemā, kur visos mežos kopā izkopti 1663,20 hektāri. “Protams, lielā mērā jaunaudžu kopšana ir aktīvo meža īpašnieku nopelns,” uzsver I.Mača.
Virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka informē, ka pērn meža atjaunošana ir veikta 4119,31 hektārā. 65 procenti no šīm platībām ir atjaunoti dabiski. “Pēdējo trīs gadu laikā meža atjaunošanas apjomi ir samazinājušies, lai gan meža atjaunošanai pēc ugunsgrēka, vējgāzes vai snieglauzes līdz šim varēja saņemt struktūrfondu finansējumu. Turklāt pēdējos desmit gadus nemainās tendence – vairāk atjaunot dabiski. Valsts mežos 46 procenti jeb 598,91 hektārs ir atjaunots dabiski, bet privātajos mežos – 77 procenti jeb 2168,59 hektāri,” skaidro A.Zavacka.
Tā kā privātajos mežos visvairāk izcērt bērzus, arī atjaunošanai tiek izmantota galvenokārt šo koku suga, bet priedes un egles – mazāk. Virsmežniecības teritorijā ar skuju kokiem atjaunoti 37,9 procenti no visām platībām. “Vērojama nepatīkama tendence, ka priedes tiek nocirstas vairāk, bet atjaunotas krietni mazāk arī valsts mežos. Privāto mežu īpašnieki izvairās stādīt priedes, jo tās ir vairāk pakļautas meža zvēru postījumiem. Izkoptu jauno priedīšu audzi alnis uzskata par sev klātu galdu. Arī stirnas apgrauž jauno eglīšu galotnītes, tāpēc meža īpašniekiem vajadzētu padomāt par aizsardzības pasākumiem jaunaudžu platībās,” secina A.Zavacka.
Izmanto Eiropas struktūrfondu atbalstu
Ieaudzētajās platībās ir gan stādītas koku sugas, gan arī tiek apmežotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šo platību apjoms pēdējos gados ir gandrīz vienāds – 300 līdz 500 hektāri.
“Pērn apmežots ir visvairāk. Tiesa, apmežošana vairāk vērojama Gulbenes un Alūksnes novadā. Liela aktivitāte ir vērojama Eiropas Savienības un valsts atbalsta pasākumos, kurus nosaka izsludinātās projektu kārtas. Visvairāk projektu ir iesniegts jaunaudžu retināšanai un retināšanai ar atzarošanu. Sevišķi aktīvi ir Gulbenes novada un Alūksnes novada mežu īpašnieki,” norāda A.Zavacka. Viņa uzsver, ka var tikai priecāties, ja cilvēki izmanto iespēju saņemt struktūrfondu naudu. Pirms kāda laika par jaunaudžu kopšanu varēja saņemt trešdaļu finansējuma no kopējā izkoptā apjoma, bet tagad par struktūrfondu naudu iespējams veikt pat pusi apjoma. “Taču ir arī jārēķinās, ka drīz šīs naudas vairs nebūs,” uzsver A.Zavacka.
Fakti
Ieaudzēšana visos mežos veikta 618,51 hektārā. Vislielākās platības ieaudzētas ar bērziem kā galveno sugu – 45 %, ar eglēm – 32 %, ar priedēm – 10 %, ar baltalkšņiem – 8 %, ar apsēm – 3 %.
Pērn virsmežniecības teritorijā izcirsti 1 160 860 kubikmetri koksnes, valsts mežos – 560 820, pārējos mežos – 600 044 kubikmetri. Starp nodaļām lielākais izcirstās koksnes apjoms valsts mežos bijis Lejasciema nodaļā – 107 632 kubikmetri, pārējos mežos – Alūksnes nodaļā 133 694 kubikmetri koksnes.
