Ziemeļaustrumu slimokasei bija grūtības norēķināties ar aptiekām pērnā gada nogalē, tādēļ ārstiem atļāva izrakstīt kompensējamos medikamentus tikai diabēta, astmas, epilepsijas, Parkinsona slimniekiem, pretsāpju līdzekļus onkoloģijas slimniekiem.
Ziemeļaustrumu slimokasei bija grūtības norēķināties ar aptiekām pērnā gada nogalē, tādēļ ārstiem atļāva izrakstīt kompensējamos medikamentus tikai diabēta, astmas, epilepsijas, Parkinsona slimniekiem, pretsāpju līdzekļus onkoloģijas slimniekiem, hormonu un glaukomas medikamentus.
“Lai iekļautos atvēlētā finansējuma apjomā, ārstiem noteikts limits zāļu izrakstīšanai par diferencētu samaksu, tomēr ārsti to pārsniedz līdzekļu trūkuma dēļ. Tas veicina līdzekļu deficīta veidošanos, un slimokases nevar norēķināties ar aptiekām par medikamentiem,” skaidro Ziemeļaustrumu slimokases Gulbenes teritoriālās nodaļas vadītāja Inta Luguze. Šogad no valsts budžeta apmaksāto zāļu saraksta izsvītroti 46 dažādi medikamenti un to formas, bet ar Labklājības ministrijas rīkojumu vietā iekļauti 36 jauni preparāti. Pilnībā vai daļēji kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļautas deviņas diagnožu grupas: acs un to palīgorgānu silmības, ausu un aizauss pauguru slimības, asinsrites sistēmu slimības, audzēji, astma, endokrīnās, uztveres un vielmaiņu slimības, nervu sistēmas slimības, psihiski un uzvedības traucējumi un faktori, kas ietekmē veselību – sirds implantāti un transplantāti.
Diagnozēm pretī ir konkrēti, cenu ziņā dārgāki vai lētāki medikamenti, ko pacientam pilnībā vai daļēji kompensē valsts. Lai nepārsniegtu atvēlēto naudas summu, ārsti pacientiem spiesti izrakstīt lētākus medikamentus. Un tādēļ zāļu sarakstā iekļauti preparāti par zemāku cenu, bet izsvītroti dārgākie. Var veidoties situācija, ka ārsti reizēm izvēlēsies nevis dārgākās un labākās, bet nedaudz mazāk efektīvākas un lētākas zāles.
Ģimenes ārste Rasma Melbikse atzīst, ka viņai bijis viegli iekļauties atvēlētajā naudas limitā un izrakstīt zāles visiem hroniskajiem pacientiem. “Man pacienti galvenokārt ir sabiedrības veselākā daļa – bērni. Terapeitiem ir lielākas problēmas. Tas, vai ārsts nepārsniedz atvēlētos līdzekļus, nav atkarīgs no pacientu skaita, kas reģistrējušies pie viņa, bet gan no to slimībām,” saka ārste.
Viņa atzīst, ka vieni no dārgākajiem kompensējamajiem medikamentiem ir onkoloģijas, diabēta un epilepsijas slimniekiem. “Tas, ka dažus medikamentus aizvieto ar lētākiem, nenozīmē, ka tie ir arī mazāk efektīvi. Cenu nosaka arī firma, kas ražo. Ārsts, izrakstot kompensējamos medikamentus, arī turpmāk skatīsies, lai pacients saņemtu tādas zāles, kas viņam visvairāk nepieciešamas,” uzskata R. Melbikse.
Zāļu kompensācijas sistēmas attīstības otrais variants paredz noteikt prioritātes līdzekļu izlietojumam atbilstoši 2002. gada papildu piešķirtajam finansējumam
6,2 miljonu latu apmērā. Paredzēts samazināt kompensējamo diagnožu skaitu, nosakot dārgākajām zālēm izrakstīšanas ierobežojumus un kompensācijas procentu no 90 līdz 100 procentiem, kā arī samazināt aptieku un zāļu lieltirgotavu piecenojumu kompensējamajiem medikamentiem.
