SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” un Alūksnes slimnīcas konkurence un savstarpējais konflikts jūtams jau sen. Nesen to aktualizēja Latvijas televīzijas raidījuma “De Facto” sižetā “Slimnīcu reforma: izlikšanās” izteiktie apgalvojumi.
Domstarpības raisa abām slimnīcām noteiktais attiecīgi otrais un trešais līmenis, kas varētu tikt pārskatīts pēc 18 darbības mēnešiem, analizējot pakalpojumu apjomu, kvalitāti un pieejamību.
“Pērnā gada nogalē Veselības ministrija nolēma noteikt piecus līmeņus slimnīcām. Līmeņi nosaka profilu daudzumu, kurus slimnīcai jāspēj nodrošināt, kā arī Eiropas Savienības finansējuma sadalījumu, kas trešā līmeņa slimnīcām ir 1 100 929 eiro, bet otrā līmeņa slimnīcām – 770 650 eiro. Abās slimnīcās esmu bijusi divas reizes, kā arī rosinājusi šo jautājumu skatīt Sadarbības komisijas sēdēs. Pēdējās divās sēdēs janvāra nogalē vairs netika diskutēts par līmeņu sadalījumu, bet par pagājušajā gadā Alūksnes slimnīcas pārstrādāto kvotu kompensāciju. Veselības ministre Anda Čakša solīja, ka no ministrijas budžeta kompensācija tiks atmaksāta, bet līdz šim tas nav izdarīts,” stāsta Saeimas deputāte Astrīda Harju.
Dzemdēt izvēlas Balvos, ķirurgu – Alūksnē
Alūksnes slimnīcas protesta vēstulē televīzijas raidījumam norādīts, ka naudu par daļu neatliekamo pacientu, kas mediķu palīdzību saņem Alūksnes slimnīcā, atlīdzību pārskaita “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai”. To apstiprina A.Harju, kas kopā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem pēc Saeimas deputātes, Balvu ģimenes ārstes Līgas Kozlovskas iniciatīvas apmeklēja abas slimnīcas.
“Diemžēl Balvos cilvēki bija neapmierināti ar slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem un uzteica Alūksnes slimnīcas kvalitāti. Tiesa gan, dzemdību profils ir tikai Balvos, tāpēc apkārtējo novadu sievietes daudzkārt dodas dzemdēt uz Balviem. Savukārt Alūksnes slimnīcu izvēlas Balvu un Gulbenes cilvēki, ja ir vajadzīga ķirurga palīdzība. Negribu ieslīgt šo slimnīcu savstarpējos strīdos, bet par pakalpojumiem, ko “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” epizodiski nevar sniegt dažādu objektīvu iemeslu dēļ, vajadzētu veikt savstarpējus norēķinus. Citas slimnīcas bez iebildumiem šādus norēķinus veic,” skaidro A.Harju.
Savukārt L.Kozlovska norāda, ka Nacionālā veselības dienesta sanāksmē decembrī vēl nebija zināmas pārstrādātās kvotas, jo gads nebija beidzies. “Tagad, februārī, varētu prasīt, kādi ir pārstrādes skaitļi un vai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir pamats pieprasīt kompensāciju. Taču saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu grozījumiem pārstrāde netiek atmaksāta. Tas nozīmē, ka slimnīcām ir jāplāno savs darbs. Tomēr iespējams, ka šajā gadījumā ir jāvēršas pie veselības ministra pienākumu izpildītāja premjera Māra Kučinska un Nacionālā veselības dienesta ar konkrētiem skaitļiem,” spriež L.Kozlovska.
Neapstiprina slimnīcu apvienības kredītsaistības
Alūksnes slimnīcas ārsti ir neapmierināti, ka augstāka līmeņa dēļ “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” saņem lielāku finansējumu. Vēstules autori pieļauj, ka “paaugstināts finansējums paredzēts bankas parāda atmaksai”. “Par to, ka finansējumu varētu novirzīt kredītsaistību segšanai, nevar būt ne runas. Tas ir paredzēts vienīgi slimnīcas infrastruktūrai,” uzsver A.Harju.
Lai gan “Lursoft” datubāze liecina, ka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ir komercķīla 1 421 999,59 eiro “Citadeles bankā”, apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis to noliedz. Kredīts ir ņemts 2013.gada decembrī, bet tie esot veci dati. “Lai Alūksnes slimnīcā skatās savu bilanci un savus parādus! Tos sedz Alūksnes pašvaldība no iedzīvotāju nodokļiem. Mūsu slimnīcu apvienībai šobrīd nav nekādu parādu, neviena kavēta maksājuma. Mēs paši maksājam visus savus izdevumus, no pašvaldības neko nesaņemam,” komentē M.Zeitmanis.
Pēdējo divu gadu laikā slimnīcu apvienība ir strādājusi bez zaudējumiem. Janvāra beigās apvienība ir noslēgusi sadarbības līgumu ar SIA “Rēzeknes slimnīca”. Sadarbības mērķis ir attīstīt sadarbību Latgales reģionā, lai veicinātu veselības aprūpes pieejamību tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai.
