Visā pasaulē 9.maijā piemin nacisma sagrāvi un Otrā pasaules kara upurus. Arī Gulbenē šajā dienā kara veterāni dosies uz Brāļu kapiem nolikt ziedus, bet vēlāk viņiem visiem piešķirs Krievijas sarūpētos Uzvaras 60.gadadienai veltītos ordeņus.
Visā pasaulē 9.maijā piemin nacisma sagrāvi un Otrā pasaules kara upurus. Arī Gulbenē šajā dienā kara veterāni dosies uz Brāļu kapiem nolikt ziedus, bet vēlāk viņiem visiem piešķirs Krievijas sarūpētos Uzvaras 60.gadadienai veltītos ordeņus.
Gulbenē darbojas kara veterānu organizācija, kurā ir visi rajona kara veterāni. Gulbenes rajonā ir 49 Lielā Tēvijas kara veterāni, 28 dzīvo pilsētā. Gulbenes veterānu organizāciju vada gulbenietis Semjons Levitass. Viņš rāda pirmdien no Krievijas prezidenta Vladimira Putina saņemto vēstuli, kurā prezidents pateicas katram kara veterānam par ieguldījumu karā, kā arī novēl veselību, laimi un labklājību.
“Ir pagājuši 60 gadi kopš kara beigām. Iziets cauri kara šausmām. Es karoju Kaukāza pusē. 9.maijā es jūtos kā svētkos. Neviens nav vainīgs, ka bija jākaro pretējā pusē. Gan Padomju Armijas pusē, gan leģionā krita puiši, kas kādai sievietei bija dēls, vīrs vai brālis. Reizēm aizstaigāju uz Brāļu kapiem. Tur aizejot, ir īpašas sajūtas, jo arī es varēju būt starp kritušajiem. Ir patīkami, ja svētkos mūs atceras, tieši no cilvēciskā viedokļa, ka novērtē karavīru toreizējo atdošanos,” saka S.Levitass.
9.maijā pulksten 11.00 kara veterāni dosies uz Brāļu kapiem nolikt ziedus, tad Gulbenes kultūras centrā veterāniem pasniegs ordeņus. Iecerēts, ka pasākumā piedalīsies arī Krievijas vēstniecības pārstāvis. Pēc svinīgā pasākuma kafejnīcā būs svētku pusdienas.
Gulbenes rajonā ir divi Padomju Armijas karavīru kapu memoriāli – Jaungulbenē un Gulbenē.
“Agrāk Gulbenes rajonā padomju karavīru atdusas vietu bija vairāk. Kad pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās sāka būvēt Gulbenes Brāļu kapus, karavīru mirstīgās atliekas vienviet saveda no vairākām vietām. Gulbenē nebija ievērības cienīgu kauju, tādēļ arī Brāļu kapos apglabātie nav kritušie Gulbenes cīņās, šeit ir bojā gājušie no tuvākas un tālākas apkaimes. Brāļu kapos uz melnajām plāksnēm lasāmi visu apglabāto karavīru vārdi. No dažām ieraksti ir izdzēsti, jo vēlāk izrādījās, ka cilvēks kļūdas pēc ierakstīts kritušo sarakstā,” saka vēsturniece Irīna Zeibārte.
Gulbenes Brāļu kapos apglabāti 984 karavīri. Savulaik, ejot uz Brāļu kapiem, alejas kreisajā pusē bija krāsainā metāla plāksnes, uz kurām bija iekalti Gulbenes rajona iedzīvotāju vārdi un uzvārdi, kuri bija krituši Padomju Armijā. Pēc plākšņu zādzības zudusi arī informācija par šiem karavīriem.
“Brāļu kapiem ir nozīme gluži kā jebkurai katrai vietai, kur ir apglabāti cilvēki. Neviens jau viņiem tolaik neprasīja, vai viņi vēlēsies kalpot Padomju Armijai. Viņus vienkārši mobilizēja tāpat kā leģionārus. Šajā dienā nekādā gadījumā nebūtu jākaunas aiziet uz Brāļu kapiem nolikt ziedus,” saka vēsturniece.
Brāļu kapos vairs nedeg mūžīgā uguns, jo tā neatbilda valsts ideoloģijai. Par kapu vietas sakoptību gādā pašvaldība. Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka stāsta, ka Brāļu kapu uzturēšanai pašvaldība gadā nav iedalījusi speciālus līdzekļus, vienkārši tiek piešķirta nauda no komunālās saimniecības līdzekļiem. Kārtību Brāļu kapos uztur sētnieks.
“Uz 9.maija svētkiem mēģināsim notīrīt nepiedienīgos uzrakstus uz plāksnēm, kā arī sakārtot pa ziemu saplēstos un izrautos elektroapgaismes kabeļus,” saka G.Stucka.
1994.gadā ar Krieviju noslēgtais starpvalstu līgums paredz, ka Latvijā kopj un rūpējas par Brāļu kapiem. Tas nozīmē zāles appļaušanu, lapu kasīšanu, taču līgums neparedz šo apbedījumu vietu atjaunošanu.
“Visus pēckara gadus Latvijā vienu upuru kapus kopa, bet otrus – nīcināja un politiski piespieda aizmirst. Šā iemesla dēļ Padomju Armijas karavīru atdusas vietas tika labiekārtotas, bet leģionāru kapa vietās labi, ja ir izvietoti balti krusti. Te vietā der teiciens, ka par katras tautas kultūru spriež pēc tā, kā tā izturas pret mirušajiem,” secina I.Zeibārte.
