SIA “Gulbenes maiznieks” direktors Mārtiņš Klesmanis ir vienīgais Gulbenes rajona pārstāvis, kas labdarības atbalsta akcijā “Labā zvaigzne” šogad saņems “Labās zvaigznes” nozīmīti un pateicības rakstu.
SIA “Gulbenes maiznieks” direktors Mārtiņš Klesmanis ir vienīgais Gulbenes rajona pārstāvis, kas labdarības atbalsta akcijā “Labā zvaigzne” šogad saņems “Labās zvaigznes” nozīmīti un pateicības rakstu.
Viņš ir viens no 79 Vidzemes labdariem, kas, nesaudzējot savu laiku, zināšanas un līdzekļus, popularizējis labdarības misiju sabiedrībā.
Labdarības atbalsta akcijā “Labā zvaigzne”, kas notiek piekto gadu, iedzīvotāji šogad nosaukuši 1055 labdarus. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem viņus godinās piecos reģionos – Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē un Rīgā. Vidzemes labdarus 30.janvārī godinās Valmierā. Akciju kopīgi veido Labklājības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība un Nevalstisko organizāciju centrs.
M.Klesmanis ir pārliecināts, ka ikviens cilvēks spēj darīt labu citiem, jo iekšēji visi esot labi, tikai dažkārt ārēji cenšoties radīt citu priekšstatu. Viņš labprāt palīdzētu visiem, bet ne vienmēr tas esot iespējams. Par vienu no pienākumiem ceptuves direktors uzskata palīdzēt kolektīva darbiniekiem. Šobrīd uzņēmumā trīs maiņās strādā 45 cilvēki. Sākotnēji darbinieku bijis vairāk.
“Mans uzdevums ir darīt visu, lai strādniekiem uzlabotu darba apstākļus. Diemžēl šogad izdevās paveikt maz, lai gan gribēju sakārtot ražošanas procesu, ierīkot ventilāciju, veikt kosmētisko remontu un citus uzlabojumus. Apzinos, ka ne jau es, bet ceptuves strādnieki ir tie, kas rada uzņēmuma peļņu,” saka direktors.
Līdz ar jaunā gada pirmajām dienām sāksies darbs, lai ražotni sakārtotu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Nebūs iespējams iztikt bez aizņēmuma bankā.
“Gulbenes maiznieks” bieži uzklausa dažādu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju lūgumu sponsorēt pasākumus. Nevienam netiek atteikts. Direktors sākotnēji nenosaka, cik maizes, kliņģeru vai smalkmaizīšu drīkst atvēlēt. Uzņēmuma sponsorēšanas izdevumi neesot lieli.
Ceptuvē top apmēram 20 dažādi produkcijas veidi. Jaunajā gadā to sortimentu pagaidām nepalielinās, bet strādās pie produkcijas kvalitātes uzlabošanas. Pirms mēneša sāka darboties jauna krāsns. To kurinās ar malku un izmantos klona un saldskābmaizes cepšanai. Direktors stāsta, ka tā esot pārbaudīta patiesība, ka šādās krāsnīs viss izcepoties labāk.
Kvalitāte nesaistās tikai ar jaunām iekārtām un tehnoloģijām. Tā ir atkarīga no pārtikas tehnologu un cepēju prasmes un zināšanām. Tāpēc uzņēmuma strādnieki papildina zināšanas dažādos kursos. Šobrīd akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks” maiznieku skolā mācās nākamais pārtikas tehnologs.
“Tas būs pašu izaudzināts kadrs,” lepojas direktors. Kadru mainība uzņēmumam līkumu nemet, jo jaunieši dodas mācīties un Gulbenē neatgriežas. Daudzus neapmierina maiņu darbs, citi vēlas saņemt augstāku atalgojumu. Darba meklējumos ceptuvē ierodoties daudzi, bet izvēles iespējas esot ierobežotas.
Direktors par darbu konkurences apstākļos varot runāt daudz. Izrādās, ka visu lielāko dzirnavu un ceptuvju īpašnieki esot ārzemnieki, kas atļaujas manipulēt ar cenām. Pētot produkcijas realizācijas tirgu, gūta pārliecība, ka “savās mājās praviešus nemīl”. “Gulbenes maiznieka” produkciju iecienījuši kaimiņrajonu iedzīvotāji.
“Iespējams, tā ir mūsu kļūda, ka pārāk maz organizējam produkcijas degustācijas pasākumus. Ar to strādāsim jaunajā gadā,” sola M.Klesmanis.
Viņš uzskata, ka kvalitatīvu maizi nevar izcept lēti, tāpēc nākamajā gadā maize maksās dārgāk. Tā nav uzņēmuma iegriba. Sadārdzinājumu nosaka, piemēram, elektroenerģijas tarifu palielinājums. Par astoņiem latiem dārgāka kļuvusi tonna miltu.
