Vietējais uzņēmums SIA “Mants” ir viens no tiem 18 uzņēmumiem Latvijā, kuram tiks izsniegts kredīts valsts atbalsta programmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai realizētu biznesa ideju par datorservisa tīkla izveidi Gulbenes novadā.
Padomā jau jauni plāni
Viens no trim uzņēmuma SIA “Mants” īpašniekiem Juris Kupcis “Dzirkstelei” saka, ka piešķirtais kredīts ir 9000 latu, granta apjoms aizdevuma dzēšanai – 1800 latu, granta apjoms saimnieciskās darbības nodrošināšanai – 3150 lati.
Uzņēmums nodarbojas ar datoru remontu. Doma izveidot servisa centrus laukos radusies, ikdienā novērojot, ka cilvēkiem no pagastiem ir problemātiski atvest datoru un tad atkal braukt pakaļ tam uz servisa centru pilsētā. “Sākumā cilvēks, piemēram, atbrauc no Rankas un tikai interesējas, vai vispār ir iespējams saremontēt, tad viņš brauc otrreiz, lai atvestu datoru, un pēc tam atkal pakaļ saremontētam datoram. Ņemot vērā šos aspektus, mēs izdomājām, ka ir jāizveido vismaz trīs vai četri servisa atbalsta punkti novadā, “stāsta J.Kupcis.
Ir ieplānots, ka viens no servisa centriem būs Rankā, otrs – Litenē vai Stāmerienā, trešais – Lizumā vai Tirzā, ceturtais – Jaungulbenes pusē. Ideja ir jārealizē līdz augustam.
J.Kupcis stāsta, ka servisa punkti, iespējams, nestrādās katru dienu, bet, piemēram, reizi nedēļā. “Mēs brauktu paši un pieņemtu pasūtījumus, bet, ja šī lieta aizies, tad noteikti darbā būs jāpieņem vēl divi cilvēki,” domā J.Kupcis.
Viņš stāsta, ka nav sarežģīti pieteikties valsts “Altum” atbalsta programmā un izpildīt prasības, bet ir vajadzīgs līdzfinansējums vismaz 10 procentu apmērā. “Biznesa plānu rakstīju pats. 1.jūlijā nodibinājām jaunu uzņēmumu, proti, atdalījāmies no iepriekšējā, jo jaunam uzņēmumam ir vieglāk izpildīt bankas prasības. Uzņēmumam, kurš jau kādu laiku ir darbojies pierādījuma process par savu darbību ir garāks. Bankas speciāliste Olita Untāla, ar kuru sadarbojāmies, ir pretimnākoša un visu izskaidroja,” stāsta uzņēmējs.
Viņš neslēpj, ka padomā jau ir jauni plāni, bet pašreiz ir jārealizē šis projekts. “Datoru serviss valstī netiek piekopts. Ir firmas, kas remontē datorus, kuriem ir garantija, bet tas ir pavisam kas cits. Ja mēs varēsim to pavilkt, tad varbūt slēgsim līgumus ar attiecīgām firmām, kas atļaus mums arī remontēt garantijas remontus,” saka J.Kupcis un piebilst, ka nauda nav primārais. “Mēs esam “slimi” ar datoriem. Tā ir sirdslieta, bet domājam jaunas idejas, lai izdzīvotu, jo rekets no valsts puses ir unikāls. Tur pat nav, ko piebilst. Valsts saka, ka atbalsta uzņēmējus, patiesībā tas ir sīkums. Ja kādreiz baidījās no bandītiem, tad tas ir sīkums salīdzinājumā ar birokrātiju,” ir pārliecināts uzņēmējs.
Atbalsta perspektīvas idejas
Latvijas Hipotēku un zemes bankas Gulbenes filiāles aizdevumu speciāliste O.Untāla norāda, ka uzņēmēju iesniegtos biznesa plānus izskatīja kredīta komisija, kura izvērtēja uzņēmuma ienākumus un izdevumus. Tie biznesa plāni, kuri šķita visperspektīvākie, kuri tiešām pierāda, ka var strādāt un pelnīt, arī tika atbalstīti. Kopumā Latvijā tika iesniegti apmēram 300 dažādi biznesa plāni, kuri pretendēja uz atbalstu. O.Untāla stāsta, ka interese ir arī no mūsu novada uzņēmējiem. “Šie cilvēki pakāpeniski gatavo projektus, un process nenotiek tik ātri. Arī šogad var turpināt iesniegt biznesa plānus, un to varēs darīt līdz 2013.gadam,” skaidro O.Untāla.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka starta programmā, kur tiek izmantoti galvenokārt Eiropas Sociālā fonda un valsts līdzekļi, uz atbalstu var pretendēt iedzīvotāji darbspējas vecumā, ieskaitot bezdarbniekus, kuri ir izteikuši vēlmi uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību, kā arī jaundibinātie komersanti, kuri strādā apmēram trīs gadus.
