Par godu Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienai Valsts prezidenta kancelejas Ordeņu kapituls nolēmis piešķirt apbalvojumus vairākām personām.
13 ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņi tiks piešķirti Latvijas Tautas frontes atbalstītajiem tautas deputātiem par īpašiem nopelniem neatkarības atjaunošanas periodā. Starp apbalvojamajiem būs arī Guntis Blūms. Viņam apbalvojums tiks pasniegts svinīgajā ceremonijā Rīgas pilī 4.maijā.
G.Blūms PSRS tautas deputāts bija no 1989. līdz 1991.gadam. Par PSRS tautas deputātu G.Blūmu ievēlēja no sabiedriskās organizācijas – DOSAAF (Padomju tehnisko sporta klubu apvienība). Trīs gadus pirms valstiskās neatkarības atgūšanas PSRS tautas deputātu kongresos Latvijas pārstāvji bija sadalījušies divās frakcijās – Tautas frontes un Interfrontes. Tautas frontes frakcijā no Latvijas pārstāvjiem bija deputāti Jānis Peters, Dainis Īvāns, Juris Bojārs, Edvīns Inkēns, Andrejs Cīrulis, Mavriks Vulfsons, Vilnis Edvīns Bresis, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Vagris, Jānis Vanags, Druvis Skulte, Džemma Skulme, Ivars Strautiņš un citi. Viņi veicināja Latvijas neatkarību.
“Gribējās toreiz brīvu Latviju. Tagad varbūt mums ir slikti, bet diez vai būtu bijis labāk, ja mēs būtu palikuši Padomju Savienībā, jo tur jau viss bruka kopā,” saka G.Blūms.
Viss tik ātri nevirzās uz priekšu
G.Blūms joprojām iesaistās politikā. Viņš ir Gulbenes novada domes deputāts un vienmēr ir ass savos spriedumos. G.Blūms saka, ka daudz kas mūsu valstī ir sagājis dēlī, taču viņš uzskata, ka paši jau vien esam vainīgi, jo atkal jau tos pašus vien ievēlēsim. “Vairākkārt ir ticis publicēts saraksts ar ietekmīgākajiem cilvēkiem. No tiem pašreiz vienīgi Kargins vēl nav pretendējis uz Ministru prezidenta portfeli, citi visi jau ir. Viņi ir ietekmīgi, un viņiem bija iespēja ietekmēt, līdz esam tur, kur esam. Šiem cilvēkiem ir tikai savas intereses. Daudzi, kas strādā ar budžeta naudu, drīzāk ir kā laupītāji, nevis saimnieki. Visi tikai lielās, ka ir apgūta Eiropas nauda, bet jautājums – kas ir izdarīts? Projekts jau nav mērķis, tas ir līdzeklis mērķa sasniegšanai,” vērtē deputāts. Viņš uzskata, ka vēl jau būšot grūti laiki. “Attīstība tik ātri nevirzās uz priekšu. Domāju, ka tā varētu ieilgt uz 10 gadiem, tikai tad varbūt atkal dzīvosim labi,” saka G.Blūms.
Reizēm nesaskan domas
Vērtējot novadu reformu, viņš saka, ka droši vien bija pareizi apvienoties vienā novadā rajona robežās, nevis dalīties vairākos. Cits jautājums gan ir, vai vispār bija jāveic novadu reforma, taču viņš uzskata, ka Rīgā bieži vien tiek pieņemti nepareizi lēmumi par laukiem, jo tur cilvēkiem nav izpratnes par laukiem un viņi vadās tikai pēc teorētiskiem pieņēmumiem.
“Mani kolēģi novada domē ir gudri un cienījami cilvēki, taču reizēm mūsu domas nesaskan. Manuprāt, mums nevajag celt tik daudz sporta zāļu. Jā, mēs it kā piesaistām Eiropas naudu, bet mums arī pašiem ir jāņem kredīts, un šādi mēs aizņemamies no nākotnes. Es uzskatu, ka sporta aktivitātes nav tik daudz atkarīgas no sporta zāles, bet no cilvēka, kas tās vada. Arī skolu slēgšanas jautājumā mans viedoklis ir citādāks. Protams, neviens nevēlas būt tas, kurš slēgs skolas, taču es uzskatu, ka agri vai vēlu šāds lēmums tik un tā būs jāpieņem, jo bērnu paliks vēl mazāk,” ir pārliecināts G.Blūms. Viņš uzskata, ka mūsu novadā vajadzētu mēģināt attīstīt ražošanu un lauksaimniecību, kā arī sakārtot ceļus, lai var normāli pārvietoties no vienas novada vietas uz citu. “Tas ir grūti izdarāms, taču ir jāmēģina tas darīt,” uzsver deputāts.
