“Man faktiski ir 45 gadu darba stāžs. Tas nozīmē, ka varu pretendēt uz lielāku indeksu pensijai. Taču šodien es saņemu mazāku pensiju nekā tie, kuri ir nostrādājuši 30 gadus. Līdz 45 gadu darba stāžam man trūkst divarpus mēnešu. Faktiski pat man tie ir. Es pieprasīju no Nacionālā arhīva izziņu par to, ka, būdama skolniece, esmu vasarās strādājusi padomju saimniecībā “Stāmeriena” un saņēmusi algu rubļos laika posmā no 1965. līdz 1968.gadam. Šo izziņu iesniedzu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Tomēr bērnība algotā darbā nostrādātais laiks netiek ieskaitīts manā darba stāžā,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes seniore. Šajā sakarā viņa būtu pat gatava vērsties pie tiesībsarga, meklējot tur skaidrojumu un morālo atbalstu.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Madonas Reģionālās nodaļas Pensiju un pabalstu daļa Gulbenes grupas vadošā inspektore Inese Zelča “Dzirkstelei” skaidro: “Vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no trīs svarīgiem faktoriem: 1) apdrošināšanas stāža (izteikts pilnos gados); 2) veiktajām sociālajām iemaksām; 3) personas vecuma, kādā tiek pieprasīta pensija. Tādējādi aprēķināto apmēru nosaka nevis viens no faktoriem, bet visi kopā. Tas nozīmē, ka apmēru nevar izvērtēt, ņemot vērā tikai stāžu, un salīdzināt divu personu pensiju apmērus nav iespējams. Katram pensija tiek aprēķināta individuāli, izmantojot katra individuālos datus. Runājot par darba stāžu, konkrētajā gadījumā sieviete strādāja padomju saimniecībā, un likumdošana nosaka, ka darba attiecību nodibināšanas minimālais vecums iestādēs, organizācijās vai uzņēmumos ir: 1) vispārējā gadījumā – 16 gadi; 2) izņēmuma gadījumā: 25.11.1940.-30.09.1972. – 14 gadi; 01.10.1972.-31.12.1990. – 15 gadi; no 01.01.1991. – 15 gadi. Līdz ar to attiecīgajos laika periodos apdrošināšanas stāžs var veidoties tikai no iepriekš minētā vecuma. Šī iemesla dēļ konkrētās sievietes apdrošināšanas stāžā nav ieskaitīts darbs padomju saimniecībā 12 un 13 gadu vecumā. Sievietei ir tiesības pārstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieņemto lēmumu par pensijas pārrēķinu (nosūtītajā lēmumā ir aprakstīta lēmuma pārsūdzēšanas kārtība) viena mēneša laikā.”
