Sāpes neogalina cilvēku. Sāpes nogalina spēku, sāpes nogalina prieku, sāpes nogalina cerību, sāpes nogalina nākotni!
“Sāpes neogalina cilvēku. Sāpes nogalina spēku, sāpes nogalina prieku, sāpes nogalina cerību, sāpes nogalina nākotni! Kas ir dzīve bez spēka, prieka, cerības un nākotnes!”
“Man sāp. Ļoti, ļoti sāp!” Cik bieži esam šos vārdus teikuši paši vai dzirdējuši tos sakām citus, jo sāpes ir sajūtas, kuras gandrīz katrs no mums lielākā vai mazākā mērā ir izjutis dzīves laikā. Vienam tās saistās ar nelielu ieskrambājumu, kļūstot par ātri piemirstu un nenozīmīgu dzīves epizodi, otram sāpes kļuvušas par nopietnu dzīves problēmu. Tāpēc, lai iespējami vairāk cilvēku pasargātu no sāpēm, pasaulē jau daudzus gadus notiek intensīvs darbs sāpju izpētē un ārstēšanas iespēju meklēšanā, radot jaunu virzienu medicīnā – SĀPJU TERAPIJA -, kas pasaulē pastāv jau 30 gadus.
Latvijā tā ir jauna un līdz šim neiepazīta metode, ar ko trešo gadu aktīvi nodarbojas vienīgais ārsts anesteziologs – reanimatologs Guntis Iļķēns, Valmierā izveidojot Latvijā pirmo un pagaidām vienīgo privātpraksi sāpju terapijā. Viņš ir Latvijas Sāpju izpētes un ārstēšanas asociācijas biedrs, kā arī Vācijas Sāpju izpētes un ārstēšanas asociācijas biedrs, kas praktizējies dažādās Vācijas sāpju klīnikās, kur pārliecinājies, ka pasaulē šobrīd no nopietnām sāpēm cieš apmēram desmit procenti iedzīvotāju. Attīstoties civilizācijai, šī tendence pieaug. Vērā ņemams fakts, ka divas trešdaļas cilvēku ilgu laiku cenšas ignorēt sāpes vai nodarbojas ar pašārstēšanos, bet pie ārsta pēc palīdzības vēršas jau novēlotās saslimšanas stadijās.
“Tāpēc dažādos pētījumos pierādīts, ka viens no būtiskākajiem šķēršļiem labāku rezultātu sasniegšanai sāpju ārstēšanā ir zināšanu un izpratnes trūkums, jo arī pacienta izpratnei par savām sāpēm ir svarīga nozīme ārstēšanas procesā. Uzdrošinos apgalvot, ka, trūkstot pacienta izpratnei, sāpes pilnībā izārstēt lielākoties nav iespējams, tās var tikai apārstēt, ” pārliecinājies sāpju terapeits Guntis Iļķēns, kas medicīnā strādā 15 gadu, trīs no tiem veltot sāpju terapijai.
Nepatīkams domu un sajūtu piedzīvojums
“Sāpes nevar aptaustīt un izmērīt, jo tās veidojas mūsu galvās kā briesmu signāls uz kādu nevēlamu kairinājumu. Atbildes reakcija ir organisma trauksmes stāvoklis un gatavība rīkoties, lai izvairītos no bīstamās situācijas. Sāpes savā būtībā ir aizsargreakcija, kas mūs pasargā no iznīcības un brīdina par briesmām, kas draud organismam. Tāpēc šo nepatīkamo domu un sajūtu piedzīvojumu vajag respektēt, nevis ignorēt,” saka G.Iļķēns. Viņš pārliecināts, ka sāpes ir draudi gan mūsu fiziskajai, gan garīgajai eksistencei, jo cilvēks ir būtne ar ķermeni un prātu, tāpēc abas šīs lietas ir nesaraujami saistītas. “Mēs bieži vien aizmirstam tieši par otro un gribam sāpes vienmēr saistīt ar ķermeniskiem traucējumiem, tomēr prakse rāda, ka visbiežāk tās ir sekas, bet cēlonis meklējams draudos mūsu psihiskajai eksistencei,” skaidro sāpju terapeits.
Ar “paziņām” vienmēr ir vieglāk
Guntis Iļķēns praksē pārliecinājies, ka ir virkne gadījumu, kad sāpes parādās sazin no kā. Daudzos gadījumos tās nepadodas ārstēšanai, tāpēc, lai sekmīgi uzveiktu sāpes, ir jāiepazīst un jāizprot, kāpēc tās radušās. “Ar “paziņām” vienmēr ir vieglāk – nav jābaidās un ir zināms, ko tiem galdā likt,” saka G.Iļķēns. Dakterim izveidojusies atziņa, ko viņš mēdz atgādināt saviem pacientiem, ka sāpes ir cilvēka apziņas produkts, jo cilvēks nav tikai gaļa un kauli, tāpēc katrā sāpju gadījumā ir sava pieredze. “Tikai apzinot katru konkrēto sāpju gadījumu, man ir iespējams palīdzēt cilvēkam,” saka sāpju terapeits. Viņš uzskata, ka visvieglāk ir vispār nepieļaut sāpes, jo, uzturot labu fizisko un garīgo kondīciju, arvien mazāk paliks sāpju veicinošo faktoru.
Visjutīgākie – īsi pēc pusnakts
Mēs esam dažādi. Dažāda ir arī mūsu attieksme pret sāpēm. Piemēram, vienam oda kodiens būs nemanāms, bet otram tas saistīsies ar ievērojamām sāpēm. Viens kritīs ģībonī, ieraugot pirkstā skabargu un domājot par tās izvilkšanu, otru nebiedēs dziļa naža griezta brūce. “To, cik stipri un vai vispār sāp, nosaka attiecība, ko sauc par sāpju slieksni. Katram tas ir atšķirīgs, un arī vienam cilvēkam tas var būt dažāds, jo ir daudz iemeslu, kas izmaina sāpju slieksni. Vienkāršākie ir diennakts bioritmi, kuru ietekmē visjutīgāki pret sāpēm esam īsi pēc pusnakts. Daudzi to apstiprinās, atceroties mokošās zobu sāpes tieši naktīs,” stāsta G.Iļķēns un min virkni vēl citu faktoru, kas ietekmē mūsu jutību pret sāpēm. Piemēram, ilgstošu negatīvu stresu, depresiju, mazkustību un citas saslimšanas, kas izraisa asinsapgādes pasliktināšanos. Ārsts nosauc arī sāpju slieksni paaugstinošus faktorus: pozitīvas emocijas, fizisko aktivitāti un mums labi zināmos pretsāpju medikamentus.
Ārstēšana līdzinās sīpola mizošanai
“Viens no ārstēšanas procesa baušļiem ir kompleksa pieeja sāpēm, tāpēc, sākot ārstēties, jātiek skaidrībā kas un kāpēc sāp, jo ielaistos gadījumos ārstēšana dažkārt līdzinās sīpola mizošanai, lai, nolobot kārtu pa kārtai, piekļūtu slimības saknei,” stāsta G.Iļķēns. Viņš uzskata, ka ar vienam pacientam veltīto pieņemšanas stundu ir par maz. Vajadzīgas vismaz trīs stundas, lai apzinātu sāpju cēloni, īpaši tajos gadījumos, ja sāpes iemantotas ar nepareizu dzīvesstilu. “Galvenais – arī pacientam jāvēlas līdzdarboties un izveseļoties, jo ārsts viņa vietā to izdarīt nevar. Viņš var tikai palīdzēt. Galvenais darītājs ir cilvēks pats,” saka G.Iļķēns. Sāpju terapeits nenoliedz, ka daudzi no sāpju veicinošiem faktoriem ir neatņemama mūs dzīves sastāvdaļa, kas lielākoties arī nosaka, vai pastāv iespēja piepulcēties sāpju mocītajai cilvēces daļai.
Pacietību iztērē, ciešot sāpes
Pieņemšanā pie sāpju terapeita piesakās dažādi pacienti. Liela daļa no tiem ir cilvēki, kurus sāpes mocījušas sešus līdz 12 gadus, bet pacients šajā laikā nomainījis astoņus, deviņus, desmit ārstus. Tas liecina, ka kaut kas ir būtiski jāmaina pieejā sāpju problēmai. Laikus vērsties pie ārsta ir izdevīgāk arī no ekonomiskā viedokļa. “Agrīni vēršoties ar problēmu pie sāpju terapeita, vairumā gadījumu būs nepieciešamas viena vai divas konsultācijas. Stabilizējot vispārējo pacienta stāvokli, izpaliks bezjēdzīgā medikamentu pirkšana, bieža gulēšana slimnīcās diagnozes un veselības meklējumos. Cilvēki ir gatavi pirkt jebkuru bezjēdzīgi dārgu “brīnumlīdzekli” sāpju remdināšanai, nevis vienreiz aiziet pie ārsta,” piktojas G.Iļķēns. Viņš izpētījis, ka pasaules pieredze rāda, ka rezultātu sasniegšanai, ja sāpes ir ieilgušas, vidēji nepieciešami seši līdz astoņi ārsta apmeklējumi. “Nepacietība no pacienta puses bieži arī ir ārstēšanās rezultātu trūkuma, kā arī biežas ārstu maiņas iemesls. Pacients atnāk pie ārsta, pēc pāris dienām nejūtas vesels un izdara secinājumu: tas ārsts nekam neder. Viņš meklē nākamo, kur atkārtojas līdzīga aina. Pēc zināma laika viņš nonāk pie slēdziena: tā medicīna nekam neder! Sākas brīnumārstu meklējumu periods, lai gan patiesībā pacientam trūcis nedaudz pacietības,” stāsta G.Iļķēns. Viņu pārsteidz, ka cilvēkam pietiek pacietības gadiem ilgi ciest sāpes, bet nedaudz pagaidīt ārstēšanās rezultātus pacietības trūkst. “Varbūt pacietība iztērēta, ciešot sāpes?” viņš jautā.
Ārsta apmeklējums nav kinoizrāde
Guntis Iļķēns pašārstēšanos uzskata par bīstamu cilvēka veselībai, jo var palikt nepamanītas nopietnas saslimšanas vai var veidoties atkarība un pierašana pie zālēm, īpaši pretsāpju līdzekļiem. Tāpēc ārstam bieži vien neizpratnē nākas zīlēt, kāpēc nozīmētā ārstēšana nedod rezultātus.
“Jūs un vienīgi jūs būsiet tie, kas izlems doties pie ārsta vai – nē. Tikai ārsta apmeklējums nav kinoizrāde, uz kuru var aiziet tāpat vien. Gatavojoties šim apmeklējumam, jūs varat ārstam ievērojami palīdzēt.
Sāpes ir jūsu iekšējs pārdzīvojums, tāpēc ir būtiski mēģināt raksturot savas sāpes, ievērojot visus ar tām saistītos sīkumus. Piemēram, kad un kādos apstākļos sāpes parādījās pirmoreiz, kāds ir sāpju stiprums laika gaitā, kādas jaunas sāpes un kad pievienojās.
Sāpju terapijas praksē ir ieviesta sāpju stipruma noteikšanas metode ar skalas palīdzību. Rezultāti ir individuāli katram pacientam. Pēc šiem rezultātiem tiek izvērtēta sāpju terapijas efektivitāte visā pasaulē. Pacients var iekārtot arī sāpju dienasgrāmatu, reģistrējot tajā sāpju stipruma izmaiņas dienas laikā, zāļu lietošanu, notikumus, kas iespaido sāpes. Dienasgrāmata ir labs palīgs ārstam un pacientam, īpaši hronisku sāpju ārstēšanā, ” stāsta Guntis Iļķēns.
Ierodoties uz pieņemšanu pie sāpju terapeita, līdzi jāņem arī iepriekšējo izmeklējumu rezultāti, izraksti par ārstēšanos slimnīcās, informācija par citām saslimšanām, lietotajiem medikamentiem un tamlīdzīgi.
Pacients nav vienkārši cietējs
Sāpju terapijā ievērojama nozīme ir psiholoģiskās ārstēšanas metodēm, jo tās ir vērstas uz konkrētā cilvēka personību. Viņa domāšanu, emocijām, uzvedības reakciju, tāpēc dakteris G.Iļķēns pacientā cenšas radīt izpratni par slimību, motivē aktīvu līdzdarbošanos, palīdz noteikt psiholoģiskos traucējumus, kā arī apgūt paškontroles metodes.
“Neviens pacients nav vienkārši cietējs. Ar savu rīcību viņš aktīvi piedalās sāpju veidošanas procesā, tāpēc tikpat aktīvam viņam jābūt arī ārstēšanas procesā, jo sāpes ir pacienta problēma, bet es varu būt kompetents padomdevējs,” saka Guntis Iļķēns.
Praksē viņš pārliecinājies, ka izmaiņas pacienta veselībā notiek pakāpeniski, tāpēc ir izstrādājis vairākus testus, kas palīdz apzināt veģetatīvās nervu sistēmas nestabilitāti, kas norāda uz stresa faktoru, noskaidro attiecības ar depresiju, apzina daļu kaitīgos, ar uzvedību saistītos ieradumus. “Mums jāiemācās veidot sevī līdzsvaru starp pozitīvo un negatīvo. Nemēģiniet atrunāties, ka tam neatliek laika. Laiku var atrast vienmēr, jo cits neviens par jums nerūpēsies,” saka G.Iļķēns.
Dusmas neatrisina nevienu problēmu
“Kāpēc esmu tik stulbs, ka man sāp!”, “Pie velna visu, vairs nevaru ciest!” – šādu dusmu pilnu izteikumu ir daudz, tomēr sāpes tie mazināt nepalīdz, tāpēc sāpju terapeits iesaka nedusmoties, jo dusmas nav atrisinājušas nevienu problēmu. Viņš iesaka tās likvidēt vispār.”Ja spēsiet pieņemt šo atziņu kaut daļēji, jūsu dzīve kļūs daudz vieglāka un gaišāka. Jūs taču neesat vainīgs, ja kāds runā muļķības. Kāpēc bojāt sev noskaņojumu. Atbrīvoties no dusmām neizdosies uzreiz, bet šis ir viens solis, kā atbrīvoties no stresa. Otrs ierocis cīņai ar stresu ir smaids, tāpēc pacientiem saku: “Mācieties smaidīt!”,” iesaka Guntis Iļķēns un skaidro trīs dzīves uztveres principus, kas ikvienam ļaus dzīvot vieglāk, gaišāk un pareizāk.
“Biežāk smaidiet, tad jums smaidīs pretī, nedusmojieties, aizmirstiet par dusmām, pavaicājiet, vai ir vērts dusmoties, kontrolējiet situāciju un neļaujiet manipulēt ar sevi,” saka sāpju terapeits.Viņš uzskata, ka ikkatrs cilvēks ir unikāls un neatkārtojams, bet katram no mums ir kāds vājais punkts, ko organisms veiksmīgi kompensē, un mēs to neizjūtam. Šīs kompensācijas spējas ir lielas, bet nav bezgalīgas, tāpēc talkā nāk SĀPJU TERAPIJA.
Sāpju terapijā lielāko pacientu grupu veido cilvēki ar muguras sāpēm. Pirmās ziņas par muguras sāpju ārstēšanu datētas 1500.gadā pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē.
Par modernās klīniskās muguras sāpju terapijas sākumu uzskata 1858.gadu. Šajā laikā ir trīs hipotēzes, kas skaidro muguras sāpes.
1934.gadā izveidojas vienots izpratnes modelis par muguras sāpēm.
Deviņas desmitdaļas no visām muguras sāpēm mēs radām paši ar nepareizu dzīvesstilu.
Lielbritānijā laikā no 1953. līdz 1994.gadam darba nespējas dienu skaits, kas saistīts ar muguras sāpēm, pieaug no desmit miljoniem līdz vairāk nekā 100 miljoniem dienu gadā.
Latvijā ir 150 000 hronisku sāpju pacientu.
Viens miljons cilvēku Latvijā gada laikā izjūt muguras sāpes.
Vācijā 1994.gadā muguras sāpes radījušas 10,2 miljardus vācu marku tiešās izmaksas (ārstu apmeklējums, terapija) un 23,8 miljardus vācu marku netiešās izmaksas (zaudējumi, ko veido pacienta neatrašanās darbā).
Ko spēj dot sāpju terapija?
Pārliecināt pacientu par profilakses nepieciešamību, lai vispār nepieļautu sāpju hronifikāciju.
Agrīni konstatēt sāpju iemeslus, likvidēt tos un ievadīt aktīvā profilaksē.
Ielaistu, neatgriezenisku izmaiņu gadījumā maksimāli aizkavēt izmaiņu progresēšanu un nodrošināt maksimāli labāko un drošāko pretsāpju terapiju.
Gadījumi, kuros, sākoties sāpēm, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība:
pirmreizējas, stipras sāpes, kurām jūs nezināt iemeslu;
pēkšņas sāpes, kuras pavada jušanas traucējumi, muskuļu spēka pavājināšanās kādā ķermeņa daļā;
sāpes vēderā;
sāpes, kuras pavada augsta temperatūra un (vai) vemšana;
ja ilgstoši pastāvošas sāpes maina raksturu.
