Dzīvojot vienmēr cenšos izprast notiekošo, rast tam izskaidrojumu – ja vajag, arī saprotot, piedodot. Taču šoreiz notikušo nespēju ne izprast, ne arī piedot. Ir tikai neizpratne, sāpes un dziļš aizvainojums par notikušo.
Nespēju izprast Gulbenes pilsētas domes atbildīgā darbinieka rīcību – vienaldzība, bezatbildība vai ņirgāšanās par aizgājēju un viņa tuviniekiem.
Mums tuvais cilvēks Mārtiņš Felšans (dzimis 1947.gada 18.oktobrī) no mums šķīrās pēkšņi un negaidīti 2007.gada 17.decembrī atceļā mājup no darba. Zemes klēpī guldījām 22.decembrī Gulbenes vecajos kapos. Un tā klusais Ziemassvētku gaidīšanas laiks mums izvērtās smags un sāpīgs.
Domāju, ka ne tikai mums, bet visu mūžībā pavadīto piederīgajiem pirmie kapusvētki ir īpaši. Izlasot viņu vārdus un uzvārdus apglabāto sarakstā, ir sajūta, ka tiek parādīta īpaša cieņa cilvēka nodzīvotajam mūžam.
Bet mūs jau pirmskapusvētku sestdienā (tas ir, 26.jūlijā) sagaidīja – neprotu īsti noformulēt – šokējošās sajūtas, kuras radās, atverot lapiņu un neatrodot tajā ierakstu – Mārtiņš Felšans.
Telefoniski sazinājāmies ar Ligitu Miezīti, kura, uzklausījusi mūs, apsolīja līdz kapusvētku rītam pieļauto kļūdu izlabot. Tomēr kapusvētku rītā pārliecinājāmies, ka bijām naivi noticējuši solītajam, jo nekas jau nebija mainījies.
Vienīgais, pie mums pienāca darbiniece, kura, pēc viņas pašas teiktā, esot vainīga pieļautajā kļūdā un, mūsuprāt, centās muļķīgi attaisnoties ar aizņemtību darbā, krūmu zāģēšanu kapsētā utt. Viņai vēl pietika nekaunības pateikt, lai neuztraucamies, jo mācītājs jau Mārtiņu pieminēšot. Bet tas taču nebija viņas nopelns, bet piederīgo savlaicīgs lūgums.
Tādēļ ar jūsu laikraksta starpniecību vēlamies pateikt īpašu paldies Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Gulbenes draudzes mācītājam par to, ka atcerējās, ka pieminēja.
Kapusvētku noslēgumā uzzinājām, ka sarakstā “kļūdas” dēļ nav bijuši ierakstīti vēl divu mūžībā aizgājušo cilvēku vārdi. Tādēļ vēlos pajautāt: “Vai “kļūdu” nebūtu par daudz? Kāda ir atbildības sajūta par veicamo darbu? Vai darbinieks atrodas īstajā vietā?”
Ar laikraksta starpniecību iesaku piederīgajiem turpmāk nepaļauties uz Gulbenes pilsētas domes darbinieku godaprātu, veicot viņiem uzticētos pienākumus, bet pašiem pirms kapusvētkiem atgādināt viņiem par saviem mūžībā pavadītajiem mīļajiem cilvēkiem, lai aiztaupītu sev pazemojošo, sāpīgo vilšanos!
