Rankas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Ābelīte” vadītāja Vizma Petrova vadošajā amatā ir trešo mēnesi.
Rankas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Ābelīte” vadītāja Vizma Petrova vadošajā amatā ir trešo mēnesi. Lai gan pirms tam viņa strādājusi iestādē par audzinātāju dažāda vecuma bērniem un kolektīvs ir zināms, tomēr 3.septembrī, kad “Ābelītē” pēc vasaras pārtraukuma atkal čalos bērni, Vizmai būs neliels satraukums, apzinoties, cik ievērojama turpmāk būs atbildība, cik lielai vajadzēs būt prasmei veidot veiksmīgu kontaktu ar bērnu vecākiem un kolektīvu. Vadītāja apņēmusies darīt visu, lai “Ābelītē” visi justos labi.
“Rankā dzīvoju kopš četru gadu vecuma, bet par audzinātāju sāku mācīties laikā, kad cēla iestādes ēku. Biju saimniecības stipendiāte, tāpēc pēc mācībām vajadzēja strādāt “Ābelītē”, kas ir mana vienīgā darbavieta. Ar to saistītas manas domas un darbība,” stāsta Vizma un uzskata, ka bērnudārzs ir jaukāka vieta nekā skola, jo te iespējams strādāt radošāk. “Esmu radošs cilvēks, tāpēc šobrīd atrodos vietā, kur bērnībā izsapņotos sapņus un ieceres varu pārvērst īstenībā,” saka Vizma.
Gribējusi mazu namiņu
Vizma atceras, ka bērnībā vienmēr vēlējusies, lai viņai būtu savs mazs namiņš. Viņa to uzzīmējusi un lūgusi tēvam uzbūvēt, bet tētis piedāvājies uzcelt lapenīti sēnītes formā. Visi krāsainie namiņi, nojumītes, tiltiņi un spēļu laukumiņi, kas pamazām kārtojas bērnudārza teritorijā un ir ieguvuši konkrētu nosaukumu, piemēram, “Veikals”, “Kafejnīca”, uzskatāmi par Vizmas nepiepildītajiem sapņiem šodienas realitātē. Dažbrīd vadītāja, visu uzlūkojot, kļūst domīga, varbūt šodienas bērniem ir citi sapņi, varbūt viņi vairāk vēlas būt malā, bet šīs pārdomas nemazina viņas ieceres iestādes apkārtni padarīt interesantu un saistošu. Tas ir izdevies, jo tunelis, kas veidots no plastmasas vingrošanas riņķiem un tīkla, patīk arī skolas vecuma bērniem.
Vēlas radīt patīkamu noskaņu
“Piedāvājums būt par vadītāju izskanēja arī agrāk, tomēr iekšēji nebiju tam gatava, bet šogad izlēmu: kāpēc citi, kāpēc ne es? Strādājot par audzinātāju, zināju, ko vēlos sagaidīt no iestādes vadītājas, tāpēc šobrīd vēlos ar abpusēju sadarbību un sapratni bērnudārzā radīt noskaņu, kurā audzinātājas, vecāki un bērni justos labi, lai uz “Ābelīti” nāktu ar prieku,” tāda ir Vizmas apņemšanās. Bērnudārzā būs četras audzēkņu grupas un ar bērniem strādās septiņas audzinātājas. Sešas audzinātājas paralēli darbam studē, tāpēc vadītāja ir gatava viņām palīdzēt. Vizma novērtē izglītības nozīmi un atzīst, ka vieglāk strādāt ar zinošiem cilvēkiem, jo arī pirmsskolas izglītības iestādēm izvirzītas aizvien augstākas prasības.
Interesantākais bērnu vecums
Vizma uzskata, ka trīs gadus veci bērni ir visinteresantākie, jo tas ir aktīvās jautāšanas laiks, kad mazulim ir savs vienreizējs pasaules redzējums. Vadītāja strādājusi arī ar sagatavošanas grupas bērniem. “Viņi ir lieli. Jādod ideja, un apkārt jau kūsā darbība. Kopīgi mēs spējām paveikt visu,” priecājas Vizma. Viņa pārliecinājusies, ka aizvien palielinās hiperaktīvo bērnu skaits, ko veicina virkne faktoru šodienas sabiedrībā.
Negrib būt barga vadītāja
“Vadītāja darba stilam ir daudz variantu, tāpēc veidojas situācijas, kad izmantojams ikviens no tiem. Man vēl nav vadītājas darba pieredzes. Varbūt pēc gada varēšu pateikt, kāds darba stils ir piemērotāks bērnudārzā, tomēr negribu būt barga vadītāja. Lai cilvēkam pateiktu skarbu vārdu, ir jābūt pamatojumam, kāpēc tā rīkojos. Man patīk problēmsituācijas un process, kā tās pamazām atrisinās,” Vizma vērtē sevi un uzskata, ka vadītājam jābūt vienu pakāpi augstāk nekā darbiniekam. “Tomēr ar likumu ir noteikts, ka man obligāti jāuzklausa darbinieku viedoklis, lai tad kopīgi rastu problēmas risinājumu. Es noteikti no darbiniekiem ceru sagaidīt radošo dzirksti, kad man, pasakot vienu vārdu, viņi zina desmit darbus, ko darīt,” saka Vizma.
Ir vajadzīgs talants
“Katrs cilvēks izvēlas savu profesiju, ja iespējams, iegūst arī izglītību, tomēr var būt tā, ka speciālists pat ar augstāko izglītību ne vienmēr atbilst tam, ko dara. Vienam veicas labāk, otram – sliktāk, tāpēc uzskatu, ka cilvēkam ir vajadzīgs talants kādā jomā. Strādājot pirmsskolas izglītības iestādē, jāprot piemēroties bērna fantāzijai un izjūtām, tāpēc labi tiem, kuri atceras bērnību un spēj izprast bērnu. Ja cilvēks atzīst, ka ir grūti audzināt vienu bērnu, tad viņš nevar strādāt bērnudārzā, jo viņu traucēs kņada, viņš nemitīgi jutīsies aizkaitināts,” domā Vizma.
Uzlabo saikni ar vecākiem
Vadītāja uzskata, ka nemitīgi jāuzlabo pirmsskolas izglītības iestādes saikne ar audzēkņu vecākiem, un saprot, ka ne visiem vecākiem iespējams ierasties uz pasākumu bērnudārzā, jo tas dažkārt var ietekmēt viņu iespējas strādāt. Ir vecāki, kas izvērtē, kāds pasākums nozīmīgāks, kāds mazsvarīgāks. Ietekmēt var arī audzinātājas, jo dažkārt vecāki nevēlas būt pamācāmie. “Manuprāt, ir jāmaina vecāku sanāksmju ideja. No pamācīšanas jāpāriet uz diskusiju, ļaujot vecākiem runāt pašiem, nevis norādot, cik labi vai slikti viņu bērni,” apņēmīgi saka vadītāja.
Ja būtu daudz naudas
Pirmsskolas izglītības iestādei naudas par daudz nebūs nekad, tāpēc Vizma ļaujas sapnim, kas mainītos, ja līdzekļu būtu pietiekami. “Naudu izlietotu pārdomāti un pakāpeniski. Mani noteikti vajadzētu apstādināt, lai neaizraujos ar idejām, jo tās rodas darba procesā. Es noteikti bērniem rastu iespējas nodarboties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm, nomainītu mēbeles un rotaļlietas. Galvenais bērnudārzam uzliktu slīpo jumtu, jo jumts ir tas, kur Dieviņš mājo,” saka Vizma.
