Pamazām papildinās dažādu gada dabas vērtību klāsts – iepriekš aprakstītajiem – jāņogu raibenim, madarām un pļavu tilbītei – pievienojusies parastā vāvere un milzu apaļpūpēdis. Dabas muzejā paziņoti akcijas “Gada dzīvnieks 2018” balsojuma rezultāti. Sīvā konkurencē uzvarējusi parastā vāvere, kas ir vienīgā Latvijas savvaļā sastopamā vāveru suga, vēsta muzeja speciālisti. Dabas muzejā atklāts gada dzīvnieka informācijas stends.
Iebalso vāveri
“Gada dzīvnieks” ir viena no iemīļotākajām Dabas muzeja aktivitātēm, un kopš akcijas pirmsākumiem 2000. gadā šis gods ticis virknei dzīvnieku. Sagaidot Latvijas lielo jubileju, akcijas “Gada dzīvnieks 2018” rīkotāji piedāvāja ikvienam piedalīties aptaujā un balsot par savu favorītu. Aptaujā internetā un muzejā tika saņemti vairāk nekā 2600 balsojumi, un īpaši sīva konkurence izvērtās starp brūnkrūtaino ezi un parasto vāveri (Sciurus vulgaris), attiecīgi 683 un 694 balsis. Tam sekoja rudā lapsa (404 balsis), Latvijas lielākais dzīvnieks alnis (367 balsis) un sermulis (294 balsis). Bet stabilā pēdējā vietā ar 252 balsīm palika pelēkais zaķis.
Vāvere ir neliels grauzējs, un raksturīga tās pazīme ir garā, kuplā aste un ausis ar matu pušķiem galos. Kā pastāstīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” zoologs Jānis Ozoliņš, sugas nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – “parastais, kas sēž savas astes ēnā”.
Latvijā mītošo vāveru apmatojuma krāsa vasarā parasti ir sarkanbrūna, bet ziemā – pelēcīga. Vāveres sastopamas skujkoku un jauktajos mežos, kā arī dārzos, parkos un kapsētās. Dzīvošanai ierīko midzeņus, kas var atrasties koku dobumos vai putnu būros. Ja dobumi nav pieejami, vāveres veido bumbveida midzeņus no koku zariņiem, ķērpjiem un sausām lapām. Tās pārtiek galvenokārt no egļu un priežu sēklām, ziemā – arī no koku pumpuriem.
Par vāveres klātbūtni teritorijā liecina raksturīgie pēdu nospiedumi, kā arī barošanās pazīmes – čiekuru zvīņu un seržu kaudzītes, kā arī sašķelti lazdu rieksti.
