Nesen Gulbenes kultūras centrā notika čigānu mūzikas koncerts, pēc kura saņēmām kādas lasītājas zvanu par to, ka pēc koncerta palicis sarūgtinājums, jo māksliniekiem nav pasniegti ziedi.
“Mēs tiešām gribam, lai mums ir kaut kāda kultūras dzīve, bet cilvēki aiziet uz koncertu un katrs atdevis to naudiņu par biļeti, taču koncerta beigās māksliniekus neapsveic. Nu nevaram mēs, pensionāri, zināt, cik to mākslinieku tur būs, un nopirkt puķītes. Tagad kaut kāda jocīga sajūta palika pēc tā koncerta. Pārējie, kas bija mūsu bariņā, arī teica: nu kā tā neviens nesveica! Pat mūsu pagastā, kad atbrauc kādi mākslinieki, arī sveic, lai gan budžets ir ierobežots. Visu ļoti labi saprotu, bet nu kaut pa vienam ziediņam iedotu. Cik koncertā biju sajūsmināta, tik pēc tam biju sarūgtināta. Koncerts ļoti patika! Protams, ne visiem patīk čigānu asums. Man, piemēram, patīk čigānu mūzika, un, cik vien iespējams, esmu braukusi visur kur uz viņu koncertiem – Gulbenē, Alūksnē, Litenē. Daudziem ļoti patika koncerts, un viņi par koncertu tik tiešām bija sajūsmā. Es nezinu, kāpēc tā attieksme mums tāda ir. Vai tik tiešām par tiem desmit eiro izputētu? Es jau nezinu, kā tie līdzekļi dalās, tāpēc nevaru spriest. Mums tā ikdiena nav tik rožaina, un mākslinieki ir mākslinieki. Tu aizej uz svētkiem, bet beigās gribējās, lai to puķīti tomēr iedod. Un viņiem arī būtu kaut kāds prieks. Es domāju, ka arī viņi bija sarūgtināti. Viņiem atdeve bija liela, un atsaucība no zāles arī bija liela, bet beigās bija “bet”…” “Dzirkstelei” teica koncerta apmeklētāja.
Gulbenes kultūras centra direktors Egons Kliesmets skaidro, ka māksliniekus ar ziediem nesveic, ja ir daudz dalībnieku, kā tas bija šoreiz, jo budžets ir ierobežots. “Ne vienmēr visus varam apsveikt ar ziediem, ja, piemēram, ir vienpadsmit dalībnieki, jo budžets ir budžets. Mazus sastāvus sveicam ar ziediem, bet visus māksliniekus uzņemam un sagaidām. Mēs arī ņemam nodokli par telpu īri. Šajā gadījumā iedevām atlaidi, jo salīdzinoši maz biļešu bija izpirkts. Tā mēs nācām pretī māksliniekiem. Ja ir pārpildīta zāle, ir ieņēmumi, tad varam iedot arī pretī. No mums arī prasa, ka jāmāk pelnīt. “Biļešu paradīzē” par katru biļeti paņem nodokli, lai gūtu peļņu. Bet mums, piemēram, par kino nekāda peļņa nepaliek. Skatītāji pārmet, ka telpas sliktas, bet mēs kino rādām tāpēc, ka daļa cilvēku grib to filmu redzēt. Lielajā zālē varēsim rādīt filmas, ja caur projektu dabūsim jaunu projektoru. Tad varēs kino rādīt lielajā zālē, jo būs lielāks ekrāns un spēcīgāks projektors. Katrai lietai ir savi plusi un mīnusi. Un kopā mēs to visu risinām un darām. Mēs jau māksliniekiem ar to pateicamies, ka nākam pretī viņu prasībām, ko menedžeris lūdz. Klausītājs taču arī var nākt ar ziediem un pasniegt māksliniekiem. Cilvēki kaut kā labo nesaskata, bet sīkumus ierauga un pēc tam ir jautājumi,” saka E.Kliesmets.
