Lejasciema pagasta iedzīvotāji ir sašutuši par nežēlīgi iznīcināto kļavu pagasta centrā aiz afišu dēļa. Viņi atzīst, ka koks bijis vecs, vainagā bijis daudz sausu zaru, taču pilnīgi nokaltis nebija, tāpēc apkopšanu vajadzēja, bet nu koku ir nolemts nocirst pavisam.
“Simtprocentīgi ir skaidrs, ka ne Lejasciema pagastā, ne Gulbenes novadā nav neviena, kas kaut vai attālināti būtu pazīstams ar koku kopšanu, jo arī Gulbenē daudzu gadu garumā pilsētas koki tiek apzāģēti kroplīgi un nepareizi, bojājot kokus, veicinot koku saslimšanu, trupes veidošanos, kā arī sabojājot koka vainagu un estētisko izskatu,” pagasta iedzīvotāju vārdā raksta lejasciemiete Inese.
Lejasciema iedzīvotāji jautā, kas bija iesaistīti šī koka bojāšanā, kādi normatīvie akti regulē koku kopšanu un ciršanu Lejasciema pagastā, Gulbenes novadā, kurš pieņēma lēmumu par koka ciršanu, vai vispār tāds ir pieņemts, kāds arborists konsultēja un veica konkrētos darbus, cik lielu naudas sodu saņems atbildīgā persona, kad tiks novākta atlikusī bojātā koka daļa, un kas ir paredzēts koka vietā.
Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane informē, ka lēmumu par koka ciršanu pieņēma Gulbenes novada domes Vides aizsardzības jautājumu komisija. Komisija skaidro, ka koku ciršanas kārtību ārpus meža nosaka Meža likuma 8.pants, Ministru kabineta (02.05.2012.) noteikumi Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un Gulbenes novada domes 2016.gada 27.oktobra saistošie noteikumi Nr.26 “Par koku ciršanu ārpus meža Gulbenes novadā”. Lēmumu par koka ciršanu pieņēma sakarā ar Lejasciema vidusskolas (Lejasciema pagasta pārvaldes) iesniegumu. Lēmuma pieņemšanas procesā arborista konsultācijas neparedz normatīvais regulējums. Attiecīgajā gadījumā nav konstatējams 1.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu pārkāpums, tas ir, nav konstatējama koku patvaļīga ciršana ārpus meža, jo komisija ir izsniegusi attiecīgā koka ciršanas atļauju. Apsekojot koku, komisija secinājusi, ka daļēji nokaltusī kļava ir bīstama, jo aug tuvu ielai, gaisvadu līnijai un gājēju ietvei. Kokam bija atlūzuši lieli zari, stumbrā bija trupējuši dobumi, koks ir ainaviski un bioloģiski mazvērtīgs, turklāt teritorijā ir pietiekami daudz kokaugu. Ja tiktu izzāģēti nokaltušie zari, tad atlikušais koka vainags izveidotos nesimetrisks, nosvērtos, kokam samazinātos noturība pret izgāšanās draudiem. Atlikušās koka daļas nociršana un savākšana tiks nodrošināta tuvāko dienu laikā. Patlaban par koka atrašanās vietas turpmāko izmantošanu no Lejasciema pagasta pārvaldes vadītāja nav saņemti ierosinājumi.
