Ar katru dienu arvien tuvāk nāk brīdis, ko mūsu Latvijas lielajā makšķernieku saimē dēvē par svētkiem. 1.maijs ir diena, ko gaida liela daļa zivju mīļotāju, jo sākas sezona, kad ir atļauta makšķerēšana no laivas. Lai gan makšķerniekiem svētku netrūkst, piemēram, pirmais ledus, pēdējais ledus, gruntsmakšķerēšanas sezonas atklāšana vai vienkārši lielā zivs, tomēr šī diena ir īpaša sevišķi spiningotājiem, kuriem tā vien nagi niez tikt pie lielā loma. Un kad tad, ja ne tagad? Tieši šobrīd nesen iznārstojušās līdakas aktīvi barojas, lai atgūtu spēkus. Lielākā daļa makšķernieku likumus, protams, zina, taču pirms sezonas tos der pārlasīt. To izdarīju arī es un sapratu, ka likumi, pat tik elementāri kā makšķerēšanas un kuģošanas, ir piebāzti ar daudz ko nevajadzīgu un pat absurdu, kas ir pretrunā veselajam saprātam. Piemēram – vairāku žuburu āķiem maksimālais izmērs starp kājiņu un smaili nedrīkst pārsniegt 15 milimetrus (izņemot samu ķeršanu Daugavā), ēsmas zivtiņas aizliegts pārvietot no vienas ūdenstilpes uz citu, nedrīkst attālināties no makšķerēšanas rīkiem tālāk par 50 metriem un vēl termiņi, izmēri, svars un skaits – to visu vairs galvā nevar saturēt. Piedevām vēl dažādām ūdenstilpēm ir dažādi likumi, vari netīšām trāpīt vietā, kur, izrādās, vajadzīga licence. Drīz kursos būs jāiet, lai ar makšķeri pie upes pasēdētu. Taču pats absurdākais – parastai airu laivai virs četriem metriem jābūt aprīkotai ar glābšanas riņķi, vesti, spaini, aptieciņu, ūdensdrošu lukturīti, nazi un vismaz vienu airi! Nezinu, smieties vai raudāt, bet kāds taču to visu izdomā un raksta. Rodas jautājums – kurš to visu kontrolēs? Un, ja nekontrolēs, kāpēc likumi jāizdod? Kāds man pazīstams zivju inspektors teica, ka makšķernieka karte, izmēru, skaita un termiņu ievērošana ir obligāta, glābšanas līdzeklim arī vajadzētu būt, bet par dažām citām peripetijām vien dziļdomīgi smīnēja ūsās. Arī stundu pavadot pie datora, īsti gudrs netiku, kurš kontrolēs manu aptieciņu laivā un vai valsts un sabiedriskie vides inspektori par tās neesamību mani var sodīt. Arī dažkārt diskutējamais jautājums par laivu reģistrēšanu Latvijā skan šādi: “Airu laivas reģistrē brīvprātīgi, izņemot gadījumus, ja pašvaldība vai cits iekšējo ūdeņu īpašnieks tam piederošajos ūdeņos ir paredzējis airu laivu reģistrēšanu.” Zini to, un tavs loms 1.maijā neizpaliks.
