Jaunais ieroču aprites likums darbojas jau gadu. Pērn 26.novembrī spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību ieroču iegādē, reģistrācijā, glabāšanā, uzskaitē, nēsāšanā, pārvadāšanā.
Jaunais ieroču aprites likums darbojas jau gadu. Pērn 26.novembrī spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību ieroču iegādē, reģistrācijā, glabāšanā, uzskaitē, nēsāšanā, pārvadāšanā. Prasības ieroču īpašniekiem kļuvušas stingrākas. Kādas ir izmaiņas?
Uz sarunu par šo tēmu “Dzirkstele” lūdza Gulbenes rajona policijas pārvaldes atļauju sistēmas grupas galveno speciālisti Unu Markovu.
– Kas ir jāņem vērā tiem, kas vēlas iegādāties ieroci?
– Personām, kas vēlas iegādāties šaujamieroci, pistoli (revolveri) vai bisi pašaizsardzībai vai sportam, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci, jāņem vērā vairākas obligātas prasības. Ieroču aprites likums nosaka, ka fiziskai personai pirms šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča (izņemot medību ieroci) iegādes, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas saņemšanas ir jānokārto kvalifikācijas pārbaudījums par ieroču un munīcijas aprites kārtību un jāapliecina prasme rīkoties ar ieroci.
Pērn 29.decembrī Iekšlietu ministrija ir apstiprinājusi eksaminācijas komisijas nolikumu un kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtību un programmu. Eksāmenu pieņemšana notiek Policijas centrālajā sporta klubā Rīgā. Ar kvalifikācijas pārbaudījumu kārtību un programmu var iepazīties rajona policijas pārvaldē 407.kabinetā.
– Šīs prasības attiecas arī uz tiem, kam jau ir kāds ierocis, bet gribētu vēl vienu?
– Bieži vien mednieki nāk un saka, ka jau ir saņēmuši atļauju ieroča iegādei un glabāšanai. Ja personai pieder ierocis, kas reģistrēts policijā, un ir tā glabāšanas atļauja, tas tomēr nenozīmē, ka automātiski ir dotas tiesības jauna ieroča iegādei. Pirms katra jauna ieroča iegādes ir jāpārbauda, vai kādam esošajam dokumentam nav beidzies derīguma termiņš un vai papildus nav vajadzīgi jauni dokumenti. Tagad obligāti nepieciešama izziņa par fizisko personu no narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra. Tāpat papildus obligāti nepieciešama medicīnas uzziņa par fiziskās veselības stāvokli, psihiatra atzinums (atbilstoši fiziskās personas deklarētajai dzīvesvietai) un jāiesniedz dokuments, kas apliecina prasmi sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.
– Bet ja ierocis saņemts mantojumā?
– Vajadzīgs mantojuma tiesības apliecinošs dokuments. Kad policijā saņemti visi nepieciešamie dokumenti un persona izsaka vēlmi iegādāties ieroci, veicam personas pārbaudi un lemjam, atļaut iegādāties ieroci (pirmo vai kārtējo).
– Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj ieroču īpašnieki?
– Ieroču īpašnieki laikus neierodas pagarināt izsniegto atļauju. Noteikumi paredz, ka jau 30 dienas pirms atļaujas termiņa beigām personai ir jāierodas policijā ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem. Nereti cilvēki to dara tikai dienas četras pirms atļaujas termiņa beigām, atnes dokumentus un cer, ka tajā pašā dienā saņems jaunu atļauju. Tas nav iespējams. Policijā darbojas komisija vairāku cilvēku sastāvā, kas kopā sanāk reizi nedēļā un izskata visus materiālus par personu un lemj, atļaut vai ne iegādāties ieroci. Turklāt galavārdu saka Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieks, kas tiesīgs parakstīt ieroča iegādes un glabāšanas atļauju. Tikai pēc tam cilvēks var šo atļauju policijā saņemt un reģistrēt ieroci.
Vēl mednieki aizmirst, ka, nākot uz policiju pagarināt ieroča atļauju, līdzi ir jāņem pats ierocis. Īpašniekiem pašiem ir jāseko līdzi ieroču atļauju termiņiem .
– Ko darīt, ja termiņš tūlīt beidzas, bet ieroča īpašnieks nav gatavs iesniegt policijā visus nepieciešamos dokumentus?
– Lai cilvēks nekļūtu pārkāpējs, likums paredz, ka trīs dienu laikā pirms atļaujas termiņa beigām var atnākt uz policiju un nodot šaujamieroci. To policijā glabā divus mēnešus. Šajā laikā cilvēks var nokārtot visus ar atļaujas pagarināšanu saistītos dokumentus, savākt visas izziņas, nodrošināt ieroča glabāšanas apstākļus atbilstoši noteikumiem. Tad no personas saņemam iesniegumu par atļaujas pagarināšanu un pret šo cilvēku netiek pielietotas nekādas sankcijas.
– Vai ieroču īpašnieki bieži izmanto šo iespēju – nodot ieroci uz laiku glabāšanai policijā?
– Daudzi izmanto šo iespēju, jo cilvēkiem ir problēmas ar medicīnisko izziņu iesniegšanu. Daudzi nezina jaunās prasības. Turklāt likums paredz, ka izziņu par personas vispārējo veselības stāvokli izsniedz īpaša ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija. Taču līdz Veselības ministrijas rīkojumam par kārtību, kādā izsniegt medicīniskās izziņas personām pirms ieroču iegādes atļaujas saņemšanas, pagaidām medicīniskās izziņas personām izsniedz ģimenes ārsts.
– Bet, ja beidzies atļaujā paredzētais ieroča glabāšanas laiks un īpašnieks nav nokārtojis nepieciešamās formalitātes?
– Tad policija ir tiesīga šo ieroci izņemt. Ja persona uz policiju atnāk nākamajā dienā pēc tam, kad beidzies ieroča glabāšanas atļaujas termiņš, tad tas viennozīmīgi ir pārkāpums. Par to raksta administratīvā pārkāpuma protokolu. Likums šādā gadījumā paredz naudas sodu līdz 250 latiem vai ieroča glabāšanas, nēsāšanas tiesību atņemšana uz laiku no viena līdz trīs gadiem. Personu sodot ar naudas sodu, pēc tā nomaksas un ieroča atļaujai nepieciešamo dokumentu uzrādīšanas īpašnieks var atgūt ieroci. Otrs variants – var pārrakstīt ieroci uz citas personas vārda vai saņemt ieroča realizācijas atļauju pārdošanai veikalā. Ja divu mēnešu laikā persona neizvēlas nevienu no šīm iespējām un ierocis ir labā tehniskā kārtībā, tad policija to var nodot realizācijai tirdzniecības uzņēmumā, kur, vienojoties ar īpašnieku, nosaka cenu un pēc komisijas izdevumu atskaitīšanas naudu izmaksā īpašniekam. Bet, ja ierocis ir sliktā tehniskā kārtībā, tad to iznīcina. Pati pēdējā iespēja cilvēkam ir saņemt atļauju aizvest ieroci uz Kriminālstatistikas pārvaldi, kur to padara par neatgriezeniski nederīgu šaušanai. Ekspertīžu centrs par to izsniedz izziņu, ieroci policijā vairs neuzskaita un īpašnieks to var glabāt mājās kā suvenīru – bez jebkādiem dokumentiem.
– Kādos gadījumos policija personai var izņemt ieroci?
– Ieroci var izņemt tad, ja pārkāpta ieroča aprites kārtība, ja beidzies ieroča atļaujas derīguma termiņš, ja fiziskajai personai anulēta atļauja vai arī ja personai uz laiku ir anulēta mednieka apliecība. Ja ieroča īpašnieks ir miris, tuviniekiem desmit dienu laikā ierocis ir jānodod policijā vai iecirkņa inspektoram. Pēc tam var kārtot dokumentus, kas saistīti ar mantojuma tiesību apstiprināšanu. Ieročus izņem, ja tie neatbilst tehniskajiem noteikumiem un nav derīgi turpmākai lietošanai. Piemēram, ieroči ar uzpūstu vai mākslīgi saīsinātu stobru. Tādu ieroci izņem un ved iznīcināt.
Ieroča atļauju anulē par ieroču aprites noteikumu pārkāpumiem, ja pierādīts, ka persona ieroci pārnēsājusi, pielietojusi alkohola reibumā. Ieroča atļauju var anulēt arī tad, ja konstatē, ka pēdējo divu gadu laikā persona administratīvi sodīta par pārkāpumiem, kas saistīti ar alkohola un narkotisko vielu lietošanu (atrašanās sabiedriskā vietā reibumā, automašīnas vadīšana reibumā) vai arī par sīko huligānismu. Ja persona saņem policijas lēmumu par ieroča atļaujas anulēšanu, tad trīs darbdienu laikā ierocis jānodod policijā. Pretējā gadījumā policija ieroci izņem. Pēc soda termiņa beigām var atkal pretendēt kļūt par ieroča īpašnieku. Tad no jauna ir jākārto eksāmens.
– Vai ir kādi jaunumi ieroču glabāšanā?
– Jā. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka ieroci var glabāt koka vai metāla skapī, bet tagad ir strikti noteikts, ka ieročus glabā tikai un vienīgi metāla seifā (kastē, skapī), kura sienu biezums ir trīs milimetri. Ja ir vītņstobra ierocis, tad seifā jābūt atsevišķam slēgtam nodalījumam, kur glabāt patronas.
Ieroci atļauts glabāt personas deklarētajā dzīvesvietā vai nekustamā īpašuma atrašanās vietās. Var arī glabāt abās vietās (tam jābūt fiksētam ieroča glabāšanas atļaujā), tad, ja policijas darbinieki pārliecinājušies par piemērotiem apstākļiem. Ja cilvēks maina dzīvesvietu un ieroča glabāšanas vietu, ir jāziņo policijā (kur ierocis reģistrēts) trīs dienu laikā. Policija pārbauda ieroča glabāšanas apstākļus un izsniedz jaunu atļauju.
Ir jaunumi pašaizsardzības ieroča glabāšanā. Līdz šim pistoli vajadzēja glabāt nepielādētu ar tukšu aptveri, bet patronas varēja būt blakus, tad tagad atļauts glabāt arī pielādētu patronu aptveri, taču tai jāatrodas atsevišķi no pistoles. Bez tam pašaizsardzības pistoles (īsie vītņstobra ieroči) reizi piecos gados ir jāved uz ekspertīžu centru Rīgā atšaušanai.
Ja pazūd ieroča glabāšanas atļauja, tad ierocis ir jānodod policijā. Jāraksta iesniegums par dokumentu pazušanu. Līdz jaunas atļaujas izsniegšanai ieročiem jāglabājas policijā. Desmit dienu laikā policija izsniedz jaunu atļauju un atdod ieročus īpašniekam. Par to ir jāmaksā valsts nodeva tāpat kā par ieroča atļaujas saņemšanu vai pagarināšanu.
– Vai ir noteikta kārtība ieroča pārvadāšanai?
– Jā, tas galvenokārt attiecas uz ieročiem ar glabāšanas, nevis nēsāšanas atļauju. Šādu ieroci var pārvadāt uz policiju, uz šautuvi, uz sporta sacensību vai medību norises vietu, uz ieroču tirdzniecības uzņēmumu realizācijai, uz ieroču remontdarbnīcu, kā arī uz atļaujā norādīto dzīvesvietu vai nekustamā īpašuma atrašanās vietu, kur atļauta ieroča glabāšana. Pārvadā iesaiņotu un izlādētu ieroci, kā arī izjauktu, ja ieroča konstrukcija to paredz. Munīcijai jābūt iesaiņotai atsevišķi. Jānodrošina tādi apstākļi, lai ierocis nejauši nenokļūtu nepiederošu personu rokās. Pārvadājot ieroci, īpašniekam līdzi jābūt attiecīgai atļaujai.
– Līdz šim medību laikā mednieks kolēģim varēja aizdot ieroci…
– Īpašnieks ieroci var atļaut lietot vienai konkrētai personai, bet šīs formalitātes ir vispirms jānokārto policijā. Taču glabāsies ierocis tikai pie konkrētā īpašnieka.
– Vai patronu skaitam ir ierobežojumi?
– Medību ieroča patronu skaits tagad ir neierobežots, bet pašaizsardzības šaujamierocim gan drīkst būt ne vairāk kā 500 patronas.
– Kāds ir maksimālais ieroču skaits, ko drīkst iegādāties viena persona?
– Ieroču skaits nav ierobežots, taču, ja ir vairāk par desmit ieročiem, tad Valsts policijā Rīgā ir jāsaņem ieroču kolekcijas atļauja. Gulbenes rajonā nav neviena ieroču kolekcijas īpašnieka. Lielākais šaujamieroču skaits vienai personai Gulbenes rajonā ir seši vai pieci. Divi šaujamrīki ir ļoti daudziem.
– Kādi ir noteikumi treniņšaušanai?
– Treniņšaušana var notikt tikai tādās šautuvēs, kur šāda veida darbībai ir izsniegta pašvaldības licence. Diemžēl Gulbenē nav nevienas licencētas šautuves.
– Privātpersonām gāzes pistoles un pneimatiskā ieroča iegādei arī vajag speciālu atļauju?
– Gāzes pistoles var iegādāties veikalā bez jebkādām atļaujām. Tātad policijā nekādi dokumenti nav jākārto. Likums nosaka, ka auksto ieroci personai ir tiesības iegādāties, pārvadāt iesaiņotu un glabāt, taču nedrīkst nēsāt. Arī mazas enerģijas pneimatiskos ieročus var iegādāties bez atļaujas.
***
Gulbenes rajonā 2003.gadā
Reģistrēti 610 šaujamieroču īpašnieki, kam pieder 959 ieroči.
Anulētas 47 ieroču atļaujas.
Izņemti 37 šaujamieroči.
Ieroču glabāšanas pārkāpumi fiksēti 58 administratīvo pārkāpumu protokolos.
Par nelikumīgu ieroču glabāšanu ierosinātas trīs krimināllietas.
