Gulbenietis Vladislavs Locāns ir fizikas zinātņu doktors. Diplomā rakstīts, ka viņš ir fiziķis teorētiķis. Zinātnisko grādu Vladislavs atjaunojis šovasar.
Gulbenietis Vladislavs Locāns ir fizikas zinātņu doktors. Diplomā rakstīts, ka viņš ir fiziķis teorētiķis. Zinātnisko grādu Vladislavs atjaunojis šovasar.
Savulaik 1980. gadā Maskavā viņš jau aizstāvējis disertāciju par svārstībām saules aktīvajos apgabalos. Zinātniskā grāda ieguvi Vladislavs salīdzina ar sertifikātu, kas plašāk paver durvis uz zinātnes pasauli.
Saulē raugās ar zinātnieka acīm un prātu
“Lai atjaunotu zinātnisko grādu, īpaši daudz darba nebija. Apkopoju agrākās publikācijas dažādos zinātniskos žurnālos, noformēju dokumentus un tos nosūtīju uz Latvijas Universitātes Promocijas padomi. Izsauca uz padomes sēdi. Uzdeva dažus jautājumus un viss. Zinātniskā grāda atjaunošana bija nepieciešama tāpēc, ka zinātniekam, kas šo nosaukumu ieguvis pirms 23 gadiem, būdams PSRS pilsonis, tagad atļauts saukties par Latvijas, nevis PSRS Fizikas zinātņu doktoru,” stāsta Vladislavs un mēģina saprotami paskaidrot disertācijā iekļautā pētījuma būtību, kas ir atbilde jautājumam, kāpēc sasilst Saules ārējie slāņi.
Pētnieks nenoliedz, ka viņam kā fiziķim – teorētiķim, kas darbojas ar formulām, meklējot izskaidrojumu, vajadzējis veikt simtiem aprēķinu, savulaik izmantojot skaitļojamās mašīnas un citas iekārtas, lai veidotu dažādus fizikālus modeļus.
Publicējas starptautiskos žurnālos
“Par Sauli mēs zinām daudz vairāk nekā par Zemi. Nevaram iekļūt Saules kodolā, toties mums ir dotas iespējas izpētīt Saules redzamo daļu, gūstot apliecinājumu, ka, ja viss Saules starojums spētu izlauzties cauri atmosfērai, diezin vai mēs uz Zemes spētu izdzīvot. Ir izteikumi par ozona slāni un caurumiem tajā. Iespējams, ka tādi ir, bet vai tie veidojušies cilvēku darbības rezultātā, neesmu pārliecināts,” secina zinātnieks un piebilst, ka esot nonācis ievērojami tuvu atbildei par Saules ārējo slāņu sasilšanu.
Arī šobrīd viņš esot atsācis darbu pie šī pētījuma tēmas un drīzumā publicēšoties starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos, kurus V.Locāns salīdzina ar zinātnieku savstarpējās pieredzes un atklājumu apmaiņas iespējām.
“Līdz 1989. gadam, kamēr strādāju Baldonē observatorijā par Saules fizikas daļas vadītāju, angļu žurnālos nopublicēju vairāk nekā 20 publikācijas. Viena zinātniskā rakstam apjoms vidēji ir desmit, divdesmit lappuses. Man ir palikuši nepadarīti darbi, kuriem esmu nolēmis pievērsties. Fiziķim teorētiķim darbam nekas vairāk nav vajadzīgs, tikai galds, dators, papīrs un rakstāmpiederums, lai strādātu,” saka Vladislavs. Izmantojot interneta piedāvātās iespējas, viņš pārliecinājies, ka tēmā par Saules ārējiem slāņiem ir daudz nezināma, bet atbilde jau tuvu.
Kāpēc debesis ir zilas?
Mums apkārt ir ārkārtīgi daudz fizikālu parādību, kuras labprāt vērojam, bet nezinām izskaidrojumu, kāpēc tās rodas. Piemēram, kāpēc debesis ir zilas? Kāpēc agri no rīta mēs sauli neredzam, bet ir gaišs?
“Mēs galvenokārt redzam tikai Saules izkliedēto gaismu. Ja mums nebūtu tās gaismas daļas, ko atmosfēra izkliedē pa debesjumu, tad mēs redzētu tikai baltu sauli, bet visapkārt būtu melns. Pārsvarā tiek izkliedēta zilā, lai gan Saule izstaro baltu gaismu, bet no tās krāsu spektra vistālāk aiziet zilie stari, tāpēc debesis ir zilas,” skaidro zinātņu doktors.
Vladislavs labprāt ieskatās dažādos preses izdevumos, kuros publicēti materiāli par to, kas sagaida zemi nākotnē, par dabas katastrofām, ko var radīt globālā sasilšana, ozona slāņa sarukums un citi faktori. Izlasīto viņš cenšas vērtēt kritiski, izmantojot iegūtās zināšanas par konkrētu parādību vai problēmu.
“Pieļauju, ka, mainoties zemes magnētisko polu centriem, var notikt daudz kas. Par to ir liecības zemes vēsturē. Izmaiņas var izraisīt dažādas nenovēršamas katastrofas. Atcerēsimies kaut vai stāstu par Noasa šķirstu un lielajiem plūdiem. Daudzos materiālos skaidroti matemātisko aprēķinu rezultāti, lai pierādītu, kas var notikt, bet, iepazīstoties ar daļu no tiem, es saprotu, ka tur nekas nav izrēķināts. Būtībā dzīvības sistēma uz Zemes ir smalks mehānisms. Arī temperatūra, ko dzīvā radība var izturēt, būtībā ir niecīga. Pasaules būtību kopumā veido katras sistēmas spēja sevi organizēt,” spriež Vladislavs, piebilstot, ka viņš netic Dievam, bet ir pārliecināts, ka pasaulē pastāv kāds spēks, kas vada un nosaka cilvēku dzīvi.
“Es ticu horoskopiem, jo senie tibetieši ir izpētījuši, ka cilvēka dzīvē pastāv 12 gadu cikls, kāpēc tas ir tā, es nevaru atbildēt, tāpēc necenšos noliegt to, kam nav atbildes.”
Interesē senās civilizācijas
Vladislavs nenoliedz, ka arī šodien pastāv citas civilizācijas, lai gan šobrīd par tām nav pārliecinošu pētījumu, bet viņš pats šo izskaidrojumu pagaidām zinātniski nav meklējis. Arī lidojošais šķīvītis, kā daudzkārt apspriests un neizpētīts objekts, zinātniekam nav svešs.
“Padomju laikā bija periods, kad par tiem runāja un gandrīz lielākā daļa bija tos pamanījuši. Interese bija maksimāli sakāpināta. Kāpēc tagad par to neviens neizsakās? Manuprāt, lidojošie šķīvīši nebija nekas cits kā krievu un amerikāņu militārie eksperimenti. Vairāk par tiem mani interesē senās civilizācijas uz Zemes un to pārsteidzošās zināšanas. Piemēram, spēja veidot apbrīnojami precīzas navigācijas kartes, neizmantojot nekādas palīgierīces un tamlīdzīgi. Arī vairākkārt pieminētais Noasa šķirsts ir izpētes vērts, jo, iespējams, noslēdz noteiktu posmu cilvēces vēsturē,” prāto Vladislavs.
Ja vien būtu vairāk laika, viņš pievērstos zinātnei, ko sauc par kosmoloģiju, un nodarbotos ar Visuma izpēti, iedziļinātos gravitācijas teorijās, jo izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, grūtības nesagādā sazināšanās ar kādu no observatorijām zemeslodes citā malā, lai sekotu pētījumiem.
“Kad aiziešu pensijā, vai citu apstākļu dēļ būšu spiests nestrādāt, neizslēdzu iespēju pilnībā atgriezties zinātnes pasaulē,” domā Vladislavs Locāns.
***
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Vladislavs Locāns.
Dzimis: 1946. gada 4. oktobrī.
Mācījies: Viļānu vidusskolā, Biržu internātskolā, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē.
Darbs: Latvijas Zinātņu akadēmijas observatorijā, Gulbenes vidusskolā, SIA “Lattelekom”.
Ģimene: precējies.
Horoskops: dzimis Suņa gadā, astroloģiskā zīme – Svari.
***
Ko pats saka par sevi
Gribēju visu izzināt
Manas dzimtas sākums rodams Viļakas pusē, kur vēl šodien dzīvo mani brālēni. Man nācās aizklīst pasaulē. Skolā matemātika un fizika nesagādāja grūtības. Mācoties vidusskolas pēdējā klasē, it kā pa jokam aizbraucu uz republikas fizikas olimpiādi, kur “sarēķināju”
2. vietu. Pēc tam saņēmu uzaicinājumu trupināt mācības Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Ne jau visi tolaik domājām par to, ko darīsim nākotnē, tāpēc uzaicinājumu pieņēmu. Pabeidzu studijas, kurām sekoja tikai viena obligātā sadale – dienests Padomju Armijā. Militārā katedra piešķīra divas zvaigznītes uz uzplečiem, neļaujot iebilst. Pēc demobilizācijas sāku strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas observatorijā. Pēdējos piecus gadus biju Saules fizikas daļas vadītājs. Mums bija līgums ar kādu institūtu, kas apkalpoja kosmonautus, jo izrādījās, ka Saules radiostarojuma centrs ir viena no precīzākajām navigācijas metodēm.
Tiesa, atgriežoties no armijas, bija nolēmis pievērsties cietvielu fizikai, bet ne jau viss notiek tā, kā domājam. Uzskatu, ka ne katram jākļūst par fiziķi, bet es vienmēr vēlējos uzzināt, kāpēc tas ir tā un ne citādāk.
Nekļūšu par oratoru
Ja man vēlreiz vajadzētu izvēlēties, kur studēt, atkal pievērstos fizikai. Manuprāt, katrā cilvēkā ir ģenētiski iestrādāts, kas viņam padodas labāk. Piemēram, es nekad nevarētu būt labs orators, kas stundu vai divas spēj noturēt publikas uzmanību, nemitīgi runājot, bet neko būtisku nepasakot. Tāpēc es apbrīnoju radio SWH vīrus. Iespējams, ka es varētu sarakstīt stāstu, bet tad vajadzētu nopūlēties. Toties ir cilvēki, kam vārdi rautin raujas uz āru. Nenosodu tos, kam nepadodas fizika vai matemātika, galvenais, lai būtu nojausma par tām.
Bija iespēja neilgu laiku strādāt skolā, kur pārliecinājos, ka vajadzētu mācību programmu fizikā atvieglot, stāstot par fizikālām parādībām, kas ir mums apkārt.
Visi nevar būt fiziķi
Ja cilvēkam no dabas ir dota filoloģiska domāšana, viņam nav jākļūst par fiziķi. Katram piemīt savs talants, kas ir jāizkopj, lai dzīvē cilvēks justos laimīgs. Saviem bērniem nenorādu, kur doties mācīties, lai gan kopīgi par šiem jautājumiem daudz apspriežamies.
Uzskatu, nevienam cilvēkam nebūs par ļaunu zināt matemātiku un fiziku tik daudz, lai saprastu, kāpēc debesis ir zilas, līst lietus un krāsns durtiņas izstaro siltumu. Ja bērnam skolā labi padodas matemātika, arī tas nenozīmē, ka viņš noteikti kļūs matemātiķis.
Vasarā atpūšas nosacīti
Atpūšos mājās, kur vēl neesmu paspējis izpļaut visu teritoriju. Arī ēkas remontā vajadzētu ieguldīt daudz naudas, kuras visam nekad nepietiek, tāpēc atpūtu galvenokārt saistu ar mājām. Kad ir brīvs laiks, to cenšos pavadīt kopā ar bērniem, lai gan viņi tēti redz maz, jo esmu aizņemts.
Es vienmēr esmu centies izturēties pret bērniem kā līdzīgiem, respektējot arī viņu viedokli. Viņi ir personības, bet ne vienmēr pietiek informācijas, lai visu pareizi izvērtētu. Dusmojos, kad redzu, ka cilvēks apņemas veikt darbu, lai gan pats apzinās, ka to nespēs. Cilvēkam vispirms ir jānovērtē savas spējas.
