(Turpinās no 20.janvāra). Pēc Lieldienām 30.dienā (25.aprīlī) – Ūsiņa svēte. Ornamentikā Ūsiņam divi zirgi, tāpat kā Marsam divi pavadoņi.
(Turpinās no 20.janvāra)
Pēc Lieldienām 30.dienā (25.aprīlī) – Ūsiņa svēte. Ornamentikā Ūsiņam divi zirgi, tāpat kā Marsam divi pavadoņi. Lauku sētās sējas sākums, govis laiž ganos, pēc tam rumulēšanās, vakarā jāj zirgus pieguļā.
Trīsdesmitajā dienā pēc Ūsiņa I ir bišu gādnieka Ūsiņa II svēte (25.maijā). Mitoloģijā Ūsiņi ir dvīņu brāļi, tāpat kā indiešu mītos Ašvini un grieķu mītos Dioskūri. Ūsiņš II bijis planēta Faetons, kad Saule saistījusi par planētu Jupiteru, Faetons atradies starp Saules un Jupitera antigravitācijas laukiem, tāpēc samalts 180 tūkstoši dažāda diametra planētās. Vairums ir neregulāras, stūraini klinšu bluķi, daži līdzīgi komētām. Tagad deviņas mazās planētas nosauktas ar Latviju saistītos vārdos: Latvija, Rīga, Krišbarons, Artmane un piecas latviešu astronomu uzvārdos. Faetona drupas kā meteorīti klīst starpplanētu telpā. Meteorīti ar triecienkrāteriem izdangājuši Marsa dienvidu puslodi. Pie mums meteorīti kā akmens, dzelzs un citādi gabali, Zemes gravitācijas saistīti, spīdot un skanot nokrīt ūdeņos, laukos un purvos. Meteorīts minēts dainā:
Kas tur gauži noraudāja
Dūņezera maliņā;
Raganiņa, Dieva meita,
Velnam zagta līgaviņa.
Par meteoriem pirmā grāmata pasaulē izdota Rīgā 1749.gadā. Tas ir zinātnes nozares meteorītikas sākums. Latvijā nokrituši četri akmens meteorīti: Līksnā (1820), Biržos (1863), Neretā (1864). Varbūt no Faetona nācis 1686.gadā Kurzemē Embūtes pagastā pie Raudas muižas papīra meteorīts un Rīgā Brīvdabas muzejā gatves malā, kas veda uz Usmas baznīcu. Tas pārvests 1937.gadā no Ludzas rajona Rundēnu pagasta Audēju ezera. Abos ir rakstu zīmes.
Man ir viens meteorīts (dzelzs), nokritis pie Melnās jūras Arhipo Osipovkā. Pie tuvējā Salas purva, rokot novadgrāvi, atradu meteorītus, Rīgā laboratorijā noteica kosmisko sastāvu – O – 42,7 %, Si – 24,3 %, Fe – 10,2 %, Al – 0,4 %, C – 0,5 %. Šādi meteorīti atrasti Baltijas jūras gultnē. Ir fakti, ka Baltijas jūrā ietriecies milzīgs meteorīts, gigantiskā krātera izmestie vaļņi ir Vislas un Kuršu kāpa. Vislas kāpas garums ir 60 km, Kuršu kāpas – 98 km.
Pēc bišu apgādnieka Ūsiņa II dienas 25.maijā – Jāņa diena 24. un 25.jūnijā, svēte Saules sistēmas lielai planētai, ko latvieši sauca par Jāni, romieši – par Jupiteru, grieķi – par Zevu ar 16 pavadoņiem, no četriem lielākajiem cilvēki ieradušies uz Zemes. Ornamentikā Jāņa zīme – kosmonauts. Viens kosmodroms uz Zemes ir pie Dobeles Pokaiņu mežā. ASV izlūksatelīti piecdesmito gadu beigās esot fiksējuši, ka Pokaiņu mežā akmens krāvumi rada spēcīgu starojumu, tādēļ esot pat uzskatījuši par slepenu padomju militāru objektu.
Jānīt”s nāca pār gadskārtu
Savus bērnus apraudzīt(i);
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Nākamā svēte – Jumalas diena 25.jūlijā. Jumala (Saturns) ir otrā pēc lieluma planēta Saules sistēmā ar 20 pavadoņiem un skaistu vainagu.
Jumīt”s sauca Jumalinu,
Kalniņā stāvēdams,
Jumalina nepatapa
Vārpu vija vainadziņu.
Jumja diena 24.augustā. Jumis (Urāns) – demogrāfijas veicinātājs.
Jumīt”s meklē Jumaliņu,
Pa tīrumu staigādams;
Brālīt”s meklē līgaviņu,
No māsiņām vaicādams.
Ornamentikā Jumja zīme – divžuburu vārpa.
Māras diena – 23.septembrī. Daudzviet Māru dainas daudzina par Zemes māti, Vēja māti, Meža māti un tā tālāk. Māras diena veltīta Mēnesim. Mēness ar gravitāciju, polarizēto gaismu un fāzēm ietekmē uz Zemes ūdeņus, cilvēkus, lopus un dabu. Ornamentikā Mēness zīme – līklocis, jo tāds ir Mēness ceļš ap kopējo centru ar Zemi.
(Turpmāk – vēl)
