Gulbenes novada lopkopji steidz gatavot barību ganāmpulkiem, gan nervozi veroties debesīs uz tumšajiem lietus mākoņiem, gan mierīgi gaidot sauli un cerot, ka varēs pļaut atālus. Dažs nav pat vēl sācis gatavot sienu.
Nedrīkst nogaidīt, ir jāpļauj
“Pie mums pavasarī nelija, tāpēc ir tā, ka zāle nav izaugusi. Kurzemē un Zemgalē situācija ir labāka, bet Vidzemē un Latgalē sausuma sekas ir ļoti jūtamas. Ar steigu ir jāpļauj tas, kas ir izaudzis. Nav vērts gaidīt un cerēt, ka vēl izaugs. Smilgas neaugs, tāpēc tās ir jānopļauj un jāgaida atāli,” skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja vadītāja Viola Kaparšmite. Viņa uzsver, ka sienu vajadzēja sagatavot līdz Jāņiem. Diemžēl daudzi gaidīja, ka zāles masa pieaugs. “Vēl arvien tiek kultivēts vecais atzinums, ka sienu pļausim pēc Jāņiem. Tagad dabā visi procesi noris ātrāk, tāpēc nāksies pļaut arī tās pļavas, kurās iepriekšējos gados tikai sarullēja zāli un atstāja uz lauka sapūt. Šovasar acīmredzot savāks visu un izbaros lopiem,” spriež V.Kaparšmite.
No lauka – piecas reizes mazāk
Druvienas pagasta SIA “Gin 4” saimniece Ginta Tamme atzīst, ka nesen nopļautā platība droši vien nebūs vairs vācama, jo pārāk pielijusi. Tiesa, gandrīz 100 siena ruļļi ir sagatavoti, vairāk ir skābbarības ruļļu. “Līdz Jāņiem nopļāvām apmēram 50 hektārus. Pa Jāņiem zāle izžuva un varēja presēt. Sausuma dēļ dabiskajās pļavās zāles ir ļoti maz. Mums ir visa lopbarības sagatavošanas tehnika, tāpēc nav satraukuma, ka nevarēsim sagatavot barību pietiekamā daudzumā. Var gatavot arī augustā, tiesa gan, tad zāle vairs nebūs tik vērtīga. Tas nozīmē, ka lopi vairāk apēdīs,” spriež G.Tamme.
Lietainajās dienās tiek gatavots skābsiens, taču arī tam zāle nedrīkst būt pārāk slapja. “Jāriskē un jāķer saulainie mirkļi, kad var cerēt – zāle izžūs vai vismaz apžūs. Ganāmpulkā ir apmēram 70 “Šarolē” šķirnes liellopi, kam vajadzīgi 350 skābbarības un 800 – 900 siena ruloni. Labi, ka pļavu platība ir 250 hektāri, jo šovasar zāles masa ir niecīga,” vērtē G.Tamme. Viņa cer, ka no sētajiem zālājiem varēs pļaut arī atālu, turklāt tam būs lielāka zāles masa. Apmēram 100 siena ruļļi ir krājumā no pagājušā gada, tāpēc varēs kompensēt iespējamo barības iztrūkumu. “Pagājušajā vasarā zāle bija augusi ļoti labi, bet šogad ir apmēram par trešdaļu mazāka masa. Salīdzinājumam var minēt, ka apmēram no 10 hektāru lauka pērn ieguva 100 rulonus, bet šogad – tikai 20 ruļļus. Tas nozīmē, ka zāles ir piecas reizes mazāk,” uzsver lauksaimniece.
“Burtniekos” gaida siena laiku
Rankas pagasta zemnieku saimniecībā “Burtnieki” siens vēl nav vākts. Saimnieks Raitis Šube informē, ka slaucamajām govīm tiek gatavots tikai sausais siens, lai varētu ražot labas kvalitātes pienu. “Mierīgi gaidām siena laiku. Tas nekas, ka jūliju prognozē lietainu. Var sapļaut sienu arī augustā. Lopi to apēd, un nekāda vaina,” uzskata R.Šube. Sausuma periods maijā ir pamatīgi “iegriezis”, bet tagad zāle aug normāli. Zemnieks neatceras, kad tieši, bet zina teikt, ka ir bijis arī tā, ka zāle apsala. Pēc tam tā tomēr atdzīvojās. “Pa šiem gadiem ir uzkrāta dažāda pieredze, kas liecina – ar visu var tikt galā. Ir nepieciešamā siena sagatavošanas tehnika un galu galā – arī dakšas. Izveidojusies ļoti laba sadarbība ar “Ķelmēniem” un “Sējēju”, kas nāk talkā, ja tas ir vajadzīgs. Ja pietrūks, iedos arī sienu,” skaidro R.Šube. “Burtnieku” ganāmpulkā ir līdz 30 govīm, kam vajag sagatavot 600 siena rulonus. Pagājušajā vasarā satina 800 rulonus, tāpēc tagad ir rezerve. ◆
