Dzejnieks Jānis Plotnieks dzejolī raksta, ka Daukstes esot piedzimušas no dūkstīm, ka tajās esot daudz dubļu un aukstu miglu, tomēr cauri miglām ikvienam pretim mājot karstas zvaigznes.
Dzejnieks Jānis Plotnieks dzejolī raksta, ka Daukstes esot piedzimušas no dūkstīm, ka tajās esot daudz dubļu un aukstu miglu, tomēr cauri miglām ikvienam pretim mājot karstas zvaigznes. Ikviens cilvēks par skaistāko uzskata savu dzimto pusi, ar kuru viņš saista savu identitāti.
Daukstu pagasta iedzīvotāji Inese un Vilnis Ločmeļi savu identitāti šodien saista ar “Madarām”, kur vienkop satek šīs ģimenes priecīgie un skumjie brīži, kur dzimst jaunas ieceres un nemitīgi pilnveidojas agrākās. Tās saistās ne tikai ar ikdienas darbu. Lai pēc darba būtu patīkami pavadīt ģimeniskus atpūtas brīžus, saimnieki veido skaistu un pievilcīgu mājvietas apkārtni.
Ja rozes ir Ineses sirdslieta, tad Vilnis iecienījis skujeņus. Viņš atzīstas, ka neiedziļinās augu šķirņu nosaukumos, jo daži ir tik sarežģīti, ka ne izrunāt, ne atcerēties, tāpēc viņš vadās pēc principa: patīk, kolekcijā vēl tāda nav – tātad pērku. “Sākumā te nekā nebija. Visapkārt klaji lauki, un māja to vidū. Augsne – mālaina. Sapratām, ka darīsim visu, lai apkārtni izmainītu. Viss, kas šodien te ir izveidots, praktiski tapa gada laikā,” stāsta Vilnis. Atliek piebilst, ka paveikts ir ļoti daudz.
Neiztikām bez palīdzības
Vilnis skaidro, ka pēc padoma vērsušies arī firmā “Gundega”. Tās pārstāvji Eva un Gunārs Vīksniņi ieradušies “Madarās” apraudzījuši klajo vietu, visu izmērījuši un bijuši gatavi sniegt palīdzību, respektējot arī saimnieku gaumi.
“Vispirms tapa skices, papildinājums tām radās tad, kad sākās praktiskā darbošanās. Atzīšos, ka daudzas Vīksniņu idejas tomēr aizstāju ar savējām, jo katram cilvēkam ir sava gaume. Vienīgais, kur neiejaucos, bija ziedu izvietojums un to dažādība, lai būtu tā, ka dobes ir krāšņas visu gadu. Tagad ir tā – tiklīdz vienas nozied, otras – uzzied. Rozes zied no pavasara līdz vēlam rudenim, tāpēc tām vieta ierādīta zālienā, kas atrodas mājas priekšā,” stāsta Vilnis. Viņš piebilst, ka rozēm veltot īpašu uzmanību, izgriežot vecos ziedus, lai atkal raisītos jauni, apkarojot kaitēkļus un pamatīgi mēslojot.
Vilnis smejas, ka katru gadu ar jauna auga iedēstīšanu krājoties praktiskā pieredze, lai gan par dārznieku viņš vēl neesot kļuvis. Šobrīd viss tikai patikšanas līmenī.
“Ja citi piederošo teritoriju cenšas iežogot, ceļot augstu un necaurredzamu sētu, es no tās esmu atteicies, jo teritorija ir pārāk liela. Robežu iezīmēšanai esmu izvēlējies dažādu sugu kokus un dekoratīvos krūmus, vienā teritorijas daļā tos papildinot ar stabiem, kas it kā imitē sētas iespējamību,” skaidro saimnieks. Jāpiebilst, ka baltie stabi lieliski harmonē ar dzīvojamās ēkas balto nokrāsu.
Akmeņus lasa pa laukiem
Zālienā rasta vieta mākslīgi veidotam nelielam dīķim, no kura tālāk iztek šaura upīte ar mākslīgi veidotiem ūdenskritumiem, kas tecējumu beidz baseinā. Gan dīķis, gan upīte, ko varētu nosaukt arī par strautiņu, ir veidoti no lielākiem un mazākiem laukakmeņiem, kas savākti apkārtējos tīrumos. Dīķa un strauta pamatne ir izklāta ar speciālu tikai šim mērķim paredzētu biezu plēvi. Ūdens gan līmeņa noturēšanai, gan strūklakas darbināšanai tiek ņemts no ūdensvada. Vilnis stāsta, ka pagājušajā gadā dīķī ielaidis foreles, tomēr tās nav pārziemojušas.
“Sapratu, kur bija mana kļūda, dīķim jābūt daudz dziļākam, lai zivīm zem ledus nepietrūktu skābekļa. Šogad ūdenī dzīvojas karpas kopā ar vēžiem. Pēdējie man rada problēmas, ja dienā viņi slēpjas akmeņos vai nesteidzīgi pārvietojas baseina dibenā, tad pa nakti vēži no ūdens izraušas zālē un es tos lasu pa zālienu,” smejas Vilnis. Lai baseins vienmēr būtu tīrs, saimnieks iegādājies speciālu halogēno lampu, kuras stari iznīdē zaļās aļģes.
“Pērn mēģināju baseinu divas trīs reizes mēnesī tīrīt paša spēkiem, bet pārliecinājos, ka tas gandrīz nav izdarāms, jo absolūti visas aļģes iztīrīt neizdodas, tāpēc tās atkal ātri savairojas,” stāsta Vilnis.
Augus nolūko stādaudzētavās
Daļu dekoratīvo augu un puķu saimnieki paši iegādājušies stādaudzētavās, daļu sarūpējis G.Vīksniņš atbilstoši sākotnējām skicēm.
“Cenšos iegādāties maksimāli lielākus skujeņus, lai gadiem ilgi nevajadzētu gaidīt, kamēr tie izaug. Kopskatu vēlos skatīt uzreiz. Dažviet skujeņus norobežoju ar nelielu klūdziņu žogu, kas veidots tā, lai iekļautos pagalma kopējā ainavā. Tā rīkojos tāpēc, ka vairākus skujeņus vajadzēja nomainīt pēc tam, kad pret tiem kāju bija pacēlis suns,” stāsta saimnieks. Pie vienas mājas sienas rindojas apjomīgi podi ar dažādas formas un nokrāsas skujeņiem. Vilnis skaidro, ka arī tiem jau ir paredzēta noteikta vieta. Lai neizsaltu, ziemā podus ar skujeņiem novietošot telpās.
Saimnieks lepojas ar vasaras nojumi, kas celta no pamatīgiem guļbaļķiem. Lai tā savas funkcijas varētu pildīt arī ziemā, iegādātas metāla žalūzijas, kas cieši nosedz atklātās, plašiem logiem līdzīgās ailas visapkārt nojumei. Vilnis iecerējis te ziemā izvietot īpašu sildierīci, tāpēc nebūs nekāds brīnums, ja mielasta galds, sagaidot jauno gadu, tiks klāts ārā. “Mums te ļoti patīk pasēdēt gan ģimenes lokā, gan kopā ar draugiem. Lai bērniem nevajadzētu garlaikoties, klausoties pieaugušo sarunās, esmu arī viņiem radis izklaides iespējas,” saka Vilnis. Par to liecina koka konstrukciju veidojums pie viena baseina.
Top apjomīgs peldbaseins
Vietā, kur savulaik bijis dīķis, tikai lielākoties sauss, Vilnis šobrīd īsteno vienu šāgada ieceri. Top apjomīgs, interesantas formas baseins, kas pilnībā būs gatavs tikai nākamajā gadā.
“Baseinā būs visas ekstras. Varēs peldēt arī it kā pret straumi. Par to, lai divus gadus baseinā nevajadzētu mainīt ūdeni, gādās speciāla filtrācijas sistēma, kas jau ierīkota reizē ar baseina būvi. Visapkārt baseinam esmu paredzējis novietot podus ar jau iegādātajiem skujeņiem, tiks ieklāts arī bruģis. Iespējams, ka baseinam būs arī pārsegums, kā arī ziemā ūdens tiks apsildīts,” plānus atklāj Vilnis. Viņš domā, ka ir vajadzīgs, lai cilvēkam būtu iespējams izvēlēties – karsēties saunā vai peldēties baseinā.
“Vienmēr cenšos izdomāt kaut ko nedaudz atšķirīgāku nekā ir citiem. Piemērs tam ir šķūnis. Tā apdarei izmantoju imitētos guļbaļķus, tos nenovietojot vertikāli, bet slīpi, segumā atstājot atbilstoši slīpumam izzāģētas atveres. Tagad manai idejai jau radušies daudz sekotāju. Bieži vien kāds atbrauc pēc pieredzes, ko nevienam neliedzu,” piebilst Vilnis. “Madaru” saimnieks nenoliedz, ka skaistumam viņš naudu nežēlo.
