Vairāk nekā piecus gadus bijusī gulbeniete Kristīne Girbe dzīvo Mineapolisā, ASV. Tur viņa mācās vispārīgo bioloģiju, bet pēc šīm studijām cer kļūt par fizioterapeiti. Iepriekš jau ieguvusi vienu grādu bioloģijā. Viņa atzīst, ka šis novirziens ir netipisks, jo Gulbenes novada valsts ģimnāzijā mācījusies humanitārajā klasē, lai gan vienmēr viņu interesējusi un viņai padevusies bioloģija, kā arī ķīmija. Dzīvojot lielākajā pilsētā Minesotas štatā, viņa uztur saikni ar latviešiem. Tur ir latviešu skola, baznīca, darbojas koris un tautisko deju kolektīvs. Skolas laikā Kristīne kā brīvprātīgā bērniem palīdz apgūt latviešu valodu vietējā latviešu skolā. Agrāk bez brīvprātīgā darba dziedājusi arī baznīcas korī.
Uztur latvisko garu
“Šeit ir izveidota neliela latviešu kredītsabiedrība, kas ir gandrīz kā banka. Cilvēkiem tiek sniegti finansiāli pakalpojumi, piemēram, aizņēmums, viņi var atvērt kontu un tur uzglabāt savu naudu. Bērniem, kurus apmācu, ir latviešu izcelsme vai liela saistība ar Latviju. Manā klasē ir bērni, kuriem abi vecāki ir latvieši, kas dzimuši ASV, vai arī tikai vienam no vecākiem ir kāda saikne ar Latviju,” stāsta Kristīne. Viskonsinas štatā ir latviešu īpašums – dievturu centrs “Dievsēta”, kur pulcējas latvieši no dažādiem štatiem, lai kopā pēc senlatviešu tradīcijām svinētu Ziemassvētkus, Lieldienas, Jāņus, Mārtiņus.
Attāluma un biļešu dārdzības dēļ Kristīnei katru gadu neizdodas atbraukt uz Latviju. Pagājušajā vasarā nepilnas piecas nedēļas viņa pavadīja mājās, un tas viņai bija ļoti īpašs laiks, jo pirms tam Latvijā bija 2012.gada decembrī uz Ziemassvētkiem. Pie viņas ASV divreiz ciemojusies māsa Solvita, kā arī abas māsīcas, kas ļāvis izjust ģimenes klātbūtni.
Kardināli maina dzīvi
Laikā, kad Kristīne spriedusi par saviem nākotnes plāniem, Latvijā bijusi ekonomiskā krīze, daudzas fakultātes bija samazinājušas budžeta vietas vai tādu nebija vispār. Kristīnei šķita, ka pēc 12.klases beigšanas ir mazas iespējas studēt humanitārās zinātnes par budžeta līdzekļiem un nebija arī skaidrs, ko mācīties. “Sāku meklēt iespējamos variantus. Sazinājos ar savas mammas māsīcu, kura dzīvoja ASV. Viņa piedāvāja izbraukt uz trīs mēnešiem paskatīties, kāda tur ir dzīve. Piekritu un vasaras beigās pēc izlaiduma aizlidoju uz ASV, apmeklēju dažādas mācību iestādes un nospriedu, ka ir vērts mēģināt,” stāsta Kristīne.
Latvijas izglītības sistēma atšķiras no ASV. “ASV izglītība ir samērā dārga, it īpaši, ja neesi noteiktā štata rezidents vai arī esi internacionālais students. Latvijas izglītības sistēma iemāca ļoti labus pamatus eksaktajām zinātnēm, kas ir pilnīgi pretēji ASV, jo te skolēniem jāmācās šīs zinātnes tikai dažus semestrus, bet ne gadus. Studenti saņem mazāku informācijas daudzumu, jo laika posms mācībām ir īsāks, un tikai tad, ja ir interese iemācīties vairāk, var izvēlēties vēl specifiskāku – augstāka līmeņa klasi,” viņa saka.
Sapņu zeme
Daudziem par ASV radies iespaids kā par sapņu zemi, un tā arī ir taisnība, jo šajā valstī ir daudz, ko apskatīt, var iepazīt daudzas kultūras un to tradīcijas. Kristīnei gan nav sanācis pārāk daudz ceļot, taču ļoti patikusi Arizona un Lielais kanjons, ASV galvaspilsēta Vašingtona, kur ir dažādi muzeji un, protams, Baltais nams. Čikāga esot skaista pilsēta ar interesantām celtnēm un skulptūrām. Patikusi arī Florida, jo bijis neierasti aizbraukt tur oktobra beigās un baudīt vasaru, peldēties okeānā un sauļoties. Minesotas štatā sākas Misisipi upe, kas tek cauri visam štatam, un tas ir ezeriem un ūdeņiem bagāts. “Minesota robežojas ar Kanādu un vienu no Lielajiem ezeriem – Augšezeru, kas ir Baltijas jūras lielumā. Tiem, kam patīk ūdensprieki, tur nebūs garlaicīgi. Protams, pārsteidz vēsturiskie monumenti un dabas objekti, kā arī štatu dažādība, piemēram, Kalifornijā un Floridā visu gadu valda vasara, bet cits ir tuksnešains un sauss vai zaļš, mežiem bagāts štats, vai arī klinšains, kalniem apvīts. Mineapolisa ir ļoti līdzīga Latvijai, tur arī ir četri gadalaiki, vasaras un ziemas ir līdzīgas. Karstajā laikā bieži vien ir arī ļoti sutīgs un ir milzīgs gaisa mitrums, radot sajūtu kā pirtī, ziemas mēdz būt aukstas un ar lielu sniega daudzumu,” stāsta Kristīne.
Jau no paša sākuma ASV Kristīni fascinēja skats, kas paveras apkārt, – tur daudz kas ir lielāks, celtnes augstākas, pilsētas plašākas. “Kad biju Latvijā, pārņēma dīvaina sajūta, jo Rīga likās maza salīdzinājumā ar to, pie kā esmu pieradusi. Dažkārt rodas arī sajūta, ka viss ir pārāk pārbāzts, lai gan nedzīvoju ne Ņujorkā, ne Čikāgā. ASV katrā no štatiem ir atšķirīgs dzīves līmenis, kā arī citādāks runas veids vai izloksne. Ja paceļo pa dienvidu štatiem, izloksnes atšķirību var ļoti izjust – cilvēki “velk vārdus garākus” un arī tonis ir citādāks,” stāsta Kristīne. Sākotnēji viņai nebija ierasts vairākas stundas dienā runāt angļu valodā, bet, jo vairāk praktizējusies, jo labāk sanācis. Palīdzējis tas, ka visi tie, kam angļu valoda nav dzimtā valoda, tiek novirzīti uz vienu no trim iespējamajiem līmeņiem runāšanas klasē attiecīgi zināšanu līmenim. Vienu semestri tiek apgūts, kā pareizi runāt, izteikt savas domas.
Kaimiņi nāk iepazīties
ASV cilvēki izmanto automašīnas, lai mērotu pat nelielu attālumu uz darbu, veikalu vai citviet. “Dzīvoju vienā no riteņbraucējiem draudzīgākajā štatā, kur ir ļoti daudz cilvēku, kas arī visu ziemu uz darbu brauc ar velosipēdu. Arī pati ikdienā ļoti daudz izmantoju velosipēdu, jo gandrīz visur izveidoti veloceliņi,” atklāj Kristīne. Viņa novērojusi, ka cilvēki ASV ir atvērtāki. Bijis neierasti, taču patīkami, ka, pārceļoties dzīvot uz ASV, kaimiņi nāca iepazīties, atstāja telefona numurus un piedāvāja palīdzību. Starp Latviju un ASV ir astoņu stundu atšķirība, kas dažreiz jaunietei traucē sazināties ar ģimeni un draugiem, bet ar laiku gan viņa, gan ģimene tam pielāgojusies. “Esmu pieradusi pie pašreizējās dzīves un dzīves stila. Šobrīd man ir konkrēts mērķis, un tā ir izglītība, tāpēc pašlaik mana dzīve saistīta ar ASV, lai gan pietrūkst mājinieku,” atklāj Kristīne.
Daudz jaunu draugu
Kristīne gadu nostrādāja slimnīcā, iemācījās sadarboties ar dažādu kultūru cilvēkiem. Mācoties skolā, viņa iepazinusies ar cilvēkiem no citām valstīm, kuri tāpat kā viņa ir internacionālie studenti. Kristīnei ir draudzene no Nepālas, kura mācās par medmāsu. “Ļoti interesanti ir iepazīties un iemācīties kaut ko jaunu par dažādu valstu kultūrām un to tradīcijām. Man ir labi draugi no Ekvadoras, Kolumbijas, Pakistānas, Čīles un Irānas – visi ir internacionālie studenti, kas nokļuvuši ASV ar mērķi mācīties un iegūt izglītību,” viņa stāsta.
Brīvajā laikā Kristīnei patīk gatavot, īpaši saldos ēdienus. Dažreiz viņa izmēģina arī jaunas receptes. No latviešu ēdieniem visvairāk pietrūkstot maizes un konfekšu, kā arī sēņu mērces, jo Amerikā tādas sēnes, kādas aug Latvijā, ir gandrīz neiespējami atrast. Tās, ko var nopirkt veikalā, ir pilnīgi citādākas. Vienīgās, ko Kristīne mežā redzējusi, ir pāris bērzlapes un gailenes.
