Pasaules tirzmalieši tiekas 5.saietā
Aizvadītajās
brīvdienās Tirzā piekto reizi pulcējās pasaules tirzmalieši.
Bija ieradušies apmēram pustūkstotis savējo, kuri Tirzu atceras
un piemin ar mīlestību kā vietu, kur jūtas droši un labi. “Bija
sabraukuši mūsu cilvēki no Vācijas, Kanādas, Beļģijas,
Anglijas, Igaunijas, Kurzemes. Vidzemes un Latgales… Šķita, ka
pārstāvētas ir gandrīz visas Latvijas pilsētas. Tas ir redzams
saieta dalībnieku reģistrā, bet diemžēl daudzi arī
nereģistrējās. Tā jau ir tradīcija, ka katru reizi saiets sākas
ar svētbrīdi Tirzas baznīcā. Savukārt pēc tam visi dodas pie
svētavota, lai ar tā dzidro ūdeni nomazgātu pasaules putekļus,”
stāsta Tirzas kultūras nama vadītāja un šī pasākuma galvenā
organizatore Alda Alberte.
Veldzē svētavota ūdens un tikšanās prieks
Svētavota ūdens dziedē acis un uzlabo redzi, tāpēc var teikt, ka tas palīdz arī labāk saskatīt dzimtās puses skaistumu un visu, ko tirzmalieši ir paveikuši ikdienā un svētku gaidās. Daudzi svētavota ūdeni pildīja traukos, lai ņemtu līdzi.
Starp atbraukušajiem tirzmaliešiem bija slavenā fotogrāfa Ferdinanda Knoka dēls, mazdēls un mazmazmeita. Viņus iepriecināja unikāli materiāli, kurus par fotogrāfu Knoku apkopojuši Ligita un Kārlis Dzeņi savā tējnīcā “Laiks”. Savukārt pagasta kultūras nama mazajā zālē ir fotogrāfa darbu izstāde ar apmēram 100 fotogrāfijām.
Koncertā bauda neaizmirstamus mirkļus
Svētku koncertā “Man pieder tēvu zeme ar visiem līdumiem” skatītāju zāle bija pārpildīta, jo saieta dalībniekiem tā ir īpaša tikšanās. “Tas nav tikai koncerta, kā daudzi domā. Tas ir notikums, kas rada kopības izjūtu. Cilvēki nāk, apskaujas, smejas un raud, jo koncerta pamatdoma apliecina – mēs visi esam tirzmalieši. Mēs daudzinām Tirzas vārdu un mūsu cilvēkus. Viņi atsauc atmiņā laiku, kad te bija viņu mājas, un stāsta, kur un kā dzīvo tagad. Viena pašdarbniece gados bija no Baldones. Viņa negribēja iet prom no zāles, jo jūtas te kā mājās,” atklāj A.Alberte. Skanot saieta moto, ka “mūsos nekad nesarūs savējiem domātais zelts”, visi zālē sanākušie piecēlās kājās. “Tas bija saviļņojošs un neaizmirstams mirklis, kura dēļ ir vērts pārvarēt tālumu un tikties. Tirza ir maza, bet mums visiem mīļa. Esam par to lepni un gribam to paust arī citiem,” atzīst A.Alberte.
Skolas gadu atmiņas atdzīvojas
Daudzveidīgo pasākumu klāstā nozīmīgs bija Tirzas un Virānes skolas salidojums. Tajā pulcējās vairāk nekā 180 skolotāji, darbinieki un bijušie audzēkņi. “Atkalredzēšanās prieks mirdzēja absolventu acīs. Bija jūtama liela atvērtība un pozitīva enerģija. Atmiņas atdzīvojās, skatoties skolas gadu fotogrāfijas. Bija sagatavota fotogrāfiju retrospekcija, par kuru paldies akcijai “Facebook”, ar kuras palīdzību tika meklētas trūkstošās fotogrāfijas. Tā tika atrastas apmēram 25 fotogrāfijas, tāpēc tagad informācija par absolventu klasēm ir krietni pilnīgāka,” stāsta Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece. Viņa uzsver, ka pirmo reizi tika dota iespēja tikties bijušajiem Virānes skolas audzēkņiem. Tagad skolā ir divi jauni vēstures stendi “Tirzas skolai – 150”, kuros ir apkopota informācija pa skolas vēstures periodiem. “Projektu nedēļā skolēni pētīja skolas vēsturi un vāca datus par absolventiem. Kopā ar absolventu atmiņu stāstiem ir tapis produkts – kalendārs 2018.gadam, kad ir skolas jubileja,” secina S.Ziepniece. Kāds no bijušajiem skolas absolventiem savācis vietvārdus, kurus dāvināja skolas bibliotēkai.
