Gulbenes novada domes 22.novembra sēdē deputāti apstiprināja novada sporta attīstības pamatnostādnes 2013. līdz 2017.gadam. Faktiski tā ir programma turpmākai sporta attīstībai novadā, īpaši izceļot septiņus sporta veidus – basketbolu, volejbolu, futbolu, distanču slēpošanu, vieglatlētiku un orientēšanās sportu.
Paredzēts turpināt atbalstīt arī tā saucamo “tautas sportu” dažādām interesentu grupām.
Sporta attīstības pamatnostādņu izstrādes laikā darbojusies gan novada domes sporta komisija, gan speciāli veidota darba grupa, esot notikusi arī iedzīvotāju anketēšana, kuras rezultātus izmantoja, gatavojot sporta programmu. Iedzīvotāji kā populārākos sporta veidus novadā min arī hokeju, florbolu un golfu, kā arī ekstrēmos sporta veidus.
“Par šo programmu zinu, tas ir “ūdens”. Programmas tapšanas gaitā tās veidotājiem uzdevu jautājumus, uz kuriem atbildes tā arī nesaņēmu,” “Dzirkstelei” saka futbola biedrības “Gulbene 2005” valdes loceklis Arnis Martusevičs. Jaungulbenes sporta darba organizators Arnis Cāns “Dzirkstelei” arī apliecina, ka par šādas programmas tapšanu ir zinošs, taču lasījis to nav un savus priekšlikumus arī nav izteicis. Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls “Dzirkstelei” saka, ka nepiekrīt tiem, kuri tapušā dokumenta saturu uzskata par “ūdeņainu”. Tas esot dokuments, par kuru konkrētāku esot grūti iedomāties. Nevarot taču arī būt tā, ka sporta jomas darbinieki kopā sanākuši, lai “ūdeni nolietu”, par kuru pēc tam turklāt nobalsojis vairums novada domes deputātu.
Būs hokeja halle un futbola laukums
Programma paredz sakārtot sporta bāzes novada teritorijā. Pirmkārt, ir runa par Gulbenes stadionu, kas ir multifunkcionāls, jo tur vasarā notiek gan novada deju svētki, gan citi kultūras pasākumi. Vēl daudzas citas sporta būves novadā gaidot renovāciju un siltināšanu. Paredzēts arī Gulbenē rekonstruēt biatlona trasi, izveidot mākslīgo apgaismojumu Spārītes parkā, kuru arī iemīļojuši slēpotāji, uzbūvēt vieglatlētikas manēžu. Deputāts Guntis Blūms pauda, ka vairāk naudas jāinvestē cilvēkos, sporta aktivitātēs, mazāk būvēs, kā, piemēram, idejā par hokeja halli un mākslīgo futbola laukumu, ko arī paredz izstrādātā sporta programma. Tieši šo nesamērību dēļ G.Blūms balsoja pret dokumenta esošo redakciju.
Deputāts, novada domes sporta komisijas priekšsēdētājs Ivars Kupčs domes sēdē informēja, ka perspektīvā ir iecerēts apvienot Gulbenes sporta centru ar sporta skolu, izvēloties kopīgu nosaukumu – sporta skola. I.Kupčs klāstīja, ka par šo jautājumu ir runāts ar sporta darbiniekiem. “Abas iestādes atrodas blakus, kad tās būs zem viena jumta, gribam saglabāt sporta skolas nosaukumu, jo skola ir prioritāra. Tas vēl, protams, ir diskutējams jautājums,” viņš teica.
Trūkst profesionālu kadru
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” pauž viedokli, ka “ne tik daudz svarīgi ir apvienot divas sporta iestādes, daudz svarīgāk ir atrast spēcīgu Gulbenes sporta skolas vadītāju, kurš būtu gan sporta pedagoģiskā darba organizators, gan sporta pasākumu koordinators pilsētā un arī pagastos”. Pēc A.Caunīša domām, sporta skolas direktoram jābūt arī spēcīgai palīgu komandai, kurā ietilptu arī saimnieciskās daļas vadītājs. Ja trūkst profesionālu speciālistu, viņaprāt, sporta skolas un sporta centra apvienošana neko nedos. Ja kadru netrūktu, norāda A.Caunītis, konkurss uz divu apvienoto sporta iestāžu vadītāja vietu jau būtu izsludināts un izraudzītais kandidāts apstiprināts amatā. Esot jāsaprot, ka novadā labo speciālistu ir tik, cik ir. Viens pavilkt visu nevar, jo tad draud pārdegšana. Atliek mēģināt pārvilināt speciālistus no citiem novadiem.
Savukārt, runājot par sporta darba organizāciju pilsētā, A.Caunītis redz iespēju, ka varētu arī nomāt peldbaseinu no tā pašreizējā īpašnieka SIA “Joker LTD”.
Pašlaik novadā strādā 21 treneris, 22 sporta skolotāji, 14 sporta darba organizatori pagastos. Kā zināms, profesionāli ar sportu nodarbojas novada bērnu un jaunatnes sporta skola, futbola biedrība “Gulbene 2005”, biedrība “GFA” (Gulbenes futbola asociācija), orientieristu klubs “Pūznis”, dārtistu sporta klubs “Šķēps” un spēkavīru sporta klubs “K.S.P.”.
