Ar mīlestību, gaišām domām un sirds siltumu gulbeniete Alise Borodkina izgatavo mazuļiem personificētus graužamriņķus, knupju turētājus, sapņu ķērājus un citas skaistas lietas. Un viņas lielākais gandarījums par paveikto darbu ir mazuļa un viņu vecāku smaids. Ja Alise redz, ka mazulis spēlējas ar viņas darināto lietu un sajūsminās, tas sasilda viņas sirdi.
Izmanto tikai dabiskos materiālus
“Viss sākās šogad. Esmu iesaistījusies projektā “Proti un dari!”, kurā tiek atbalstīti jaunieši. Esmu beigusi Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžu, kļūstot par sociālo rehabilitētāju, un uzsākusi studijas Rīgas Stradiņa universitātē par ergoterapeitu. Pašreiz esmu pievērsusies sirdij tīkamam vaļaspriekam. Reizēm gan tagad prātoju, kā un kāpēc šī ideja – izgatavot dažādas lietas mazuļiem – man agrāk neienāca prātā. Laikam nevarēju iedomāties, ka arī es kaut ko tādu mācētu pati uzmeistarot,” saka Alise.
Viņas darinājumi ir domāti maziem bērniem un māmiņām. Alise izmanto tikai dabiskos materiālus – koku un kokvilnas diegu. “Man tas ir aktuāli, jo draugiem ir mazi bērni. Parasti problēmas rada dāvanu izvēle bērniem. Gribas kaut ko pasniegt no sevis, tāpēc arī radās doma, ka varētu izgatavot kaut ko pati ar savām rokām. Tagad tuvojas Ziemassvētki, tāpēc man ar dāvanām problēmu nebūs, atliek vien darināt. Arī ar krellēm, kuras domātas māmiņai, var rotaļāties bērns – ja viņš arī tās ieliek mutē, tas nekaitē, jo izejmateriāli ir dabiski,” uzsver Alise.
Viņa ir novērojusi, ka aizvien vairāk cilvēki tomēr izvēlas iegādāties ekolietas, it īpaši mazuļiem. Vecāki raugās, lai rotaļlieta būtu nevis plastmasas, bet gan videi draudzīga. Piemēram, Alise ir izgatavojusi grabulīti, kura pamatā ir koka riņķis un tamborēts lācītis, kura austiņā var ielikt ķiploka daiviņu. Mazulis ar to spēlējas, bet ķiploks veic savu labo darbu vīrusu laikā.
Sāk no rīta un attopas tikai vakarā
Šis darbs ir smalks un prasa lielu pacietību, bet Alise ar to tik ļoti ir aizrāvusies, ka bieži vien nejūt, kā paskrien visa diena. “No rīta pieceļos, sāku tamborēt un attopos vēlā vakarā,” viņa saka.
Pats sākums gan neesot bijis nemaz tik viegls. Lai arī tamborēšana viņai vienmēr ir ļoti patikusi, tomēr nācies atsvaidzināt skolā iegūtās tamborēšanas zinības un iemaņas. “Vecvecmamma adīja un tamborēja, bet, tā kā viņas nav šai saulē, tad nav īsti kam palūgt padomu, kā būtu labāk. Sākumā sāpēja pirksti. Vienu bumbiņu es tamborēju un ārdīju visu svētdienu! Tagad esmu atklājusi savu tehniku, esmu iepraktizējusies, kā aptamborēt koka bumbiņu. Notamborēju tādu kā piltuvīti, ielieku tajā iekšā koka bumbiņu un aiztaisu ciet,” atklāj Alise.
Pagaidām Alises darinātās lietas vairāk iepriecina viņu pašu, bet tad, kad būs noslēdzies šis projekts, viņa vēlas turpināt darboties šajā jomā, kļūt par pašnodarbināto un sākt vairāk domāt par savas preces piedāvāšanu interesentiem. “Pašlaik nepieciešamos izejmateriālus pārsvarā iegādājos Rīgā, bet ar laiku ir doma, ka varētu tos iepirkt no kāda vietējā, tā atbalstot vēl kādu novadnieku. Un es savu produkciju sākumā vēlētos piedāvāt tieši gulbeniešiem. Ceru, ka ar savu vaļasprieku kādreiz varēšu arī nopelnīt. Ar laiku man būs izveidota arī sava mājaslapa internetā,” nākotnes ieceres neslēpj Alise.
