Gulbenietis Pēteris Borodkins prot tikt pie glītām dārza mēbelēm tikai ar zāģa un smilšpapīra palīdzību.
Viņa rokās koks pārvēršas galdos un ķeblīšos. Kā tādus izgatavot, Pēteris atbild īsi: “Ņem un zāģē!”
Pēteris savā mūžā ir uzmūrējis ļoti daudz krāšņu un kamīnu. Vēl pagājušajā gadā līdz pat oktobrim tās mūrējis, tā pelnot sev maizīti, bet tagad, garlaicību kliedējot, strādā ar koku.
Pēteris vislabprātāk strādā ar ozolu un osi. “Citi koki ir neizturīgi – lūzīs un plīsīs,” saka Pēteris. Savukārt galdu un ķeblīšu kājas top no priedes, jo tad tās būs izturīgas. “Priežu zari ir taisni un sveķaini. Egle arī droši vien turētu labi, bet egļu zari ir zaraini, līdz ar to tos būs grūti apstrādāt,” skaidro meistars.
Viņš arī “Dzirkstelei” nodemonstrē, kā, paņemot bluķi, izzāģējot lieko, top, piemēram, galdiņš. “Vajag tikai, lai ir koks un iemaņas. Jā, arī pacietību vajag un vajag arī stipri gribēt, tad ir rezultāts,” uzsver Pēteris.
Viņš ir pieticīgs, jo par saviem darbiem saka, ka tie nav nekādi mākslas priekšmeti, bet noteikti tie ir ar savu īpašu rokrakstu. “Es vēl neko neesmu pārdevis, tikai dāvinājis. Dzimšanas dienā sarīkoju šlāgerdziesmu festivālu, un man visiem bija sarūpētas balvas – izgatavoti daudz dažādi soliņi, galdiņi. Viens no tiem bija tāds īpatnējs, ko neviens nepaņēma, jo tam bija piecas kājas, bet tieši tur jau ir tā rozīnīte! Četras kājas – tas nav interesanti! Redz, kāds te man stāv galds! Tam apakša ir atstāta dabīga, nav apstrādāta ar smilšpapīru. Un ir cilvēki, kas saprot tā vērtību. Tas varētu būt noēvelēts, bet citi nemaz tādu negrib. Tagad savus darbus esmu ievietojos sociālajos tīklos. Redzēs, vai būs cilvēkiem interese. Dārzā šādām mēbelēm nav ne vainas. Līdz šim tas bija tāds darbošanās prieks, bet tagad es sāku domāt, ka varbūt var arī nopelnīt,” prāto Pēteris.
