Ilgstošās lietavas kartupeļu un dārzeņu ražu nav ietekmējušas mazāk kā graudaugu novākšanu. Dažā zemnieku saimniecībā nav izdevies novākt pat pusi no kartupeļu stādījumu platībām, turklāt nav paspējuši pieteikt zaudējumus kompensācijām. Tomēr lielākās problēmas vēl tikai gaidāmas, jo kartupeļi slikti glabāsies.
Trihodermīns mazina pūšanu
“Kartupeļi ilgstoši ir bijuši ļoti mitrā augsnē, tāpēc tos ir skārusi slapjā puve un arī lakstu puve. Tas nozīmē, ka sliktākas kvalitātes būs sēklas materiāls. Ja iespējams, būtu labi kartupeļus izšķirot, atlasot bojātos. Var pārkaisīt trihodermīnu, 100 gramu preparāta pietiks apmēram pustonnai kartupeļu. Bumbuļi, kuri jau ir bojāti, sapūs, taču trihodermīns palīdzēs novērst vēl neinficēto bumbuļu pūšanu,” stāsta Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja augkopības konsultante Ingrīda Šteinberga.
Gulbenes novadā pagaidām nav jūtams kartupeļu cenu pieaugums. Ja tiks ievesti kartupeļi no citām Eiropas valstīm, tad lielveikalos tās varētu saglabāties nemainīgas, taču tādu prognozi nevar attiecināt uz bioloģiski audzētiem kartupeļiem. “Domāju, ka pavasarī sēklas kartupeļiem būs lielāka cena. Ar to jārēķinās, ja vēlēsies iegādāties jaunu sēklas materiālu,” uzskata I.Šteinberga.
Izdodas novākt visus
Daukstu pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Smaidas” saimniece Dace Mamedova ir apmierināta, jo, par spīti visam, izdevās novākt visus kartupeļus. “Tiesa, kartupeļu novākšanas laiks izvērtās apmēram mēneša garumā. Piecas dienas lija, tad divas nelija, tāpēc pēdējos kartupeļus raka oktobra sākumā. Vīrs ar kultivatoru kaltēja tīrumu, lai tas ātrāk izžūst un var ar kombainu vākt. Bija jāpacīnās, bet beigās rezultāts ir labs,” vērtē D.Mamedova. Brīžiem kartupeļu lauks bija ūdenī, tāpēc izskatījās bezcerīgi. Bet tad kādu dienu uzspīdēja saule, uzpūta vējš un apžāvēja kartupeļu lauku, lai uz tā varētu tikt ar kombainu.
“Smaidās” kartupeļi bija iestādīti divos hektāros, no hektāra tika novāktas apmēram 23 tonnas kartupeļu. “Tas ir pat vairāk nekā pērn, kad bija slapja vasara un agri bija vērojama lakstu puve. Lai gan ar šī bija lietaina vasara, jūlijs un augusts bija saulaināks, tāpēc kartupeļos vairāk veidojās ciete. Tās daudzums kartupeļos nosaka samaksu,” skaidro saimniece. “Smaidām” ir noslēgts līgums ar SIA “Aloja – Starkelsen”, kur pārstrādā bioloģiski audzētus kartupeļus. Tā kā saimniecības kartupeļos cietes saturs bija lielāks, arī samaksa bija labāka. “Pērn cietes saturs bija 17 %, bet šogad – 20,1 %,” precizē D.Mamedova. Tiesa, pavasarī būs jāpērk kartupeļu atjaunojamās sēklas materiāls. Uz lauka ir ieziemotas 8 tonnas kartupeļu sēklai. “Sēklas kartupeļiem laksti tika nopļauti krietni agrāk, tos arī pirmos novāca, turklāt pieredze liecina, ka uz lauka tie labi glabājas. Turklāt cietes kartupeļu šķirnei ‘Kuras’ ir laba izturība pret lakstu puvi,” atzīst D.Mamedova.
Daļa ražas paliek uz lauka
Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimniece Ligita Zvirbule ir apmierināta, ka izdevies novākt lielāko daļu kartupeļu un dārzeņu. Tiesa, daļa burkānu izslīka. “Jau domāju, ka burkānu nemaz nebūs. Tomēr dieviņš apžēlojās, ka burkānus vajag gan pašai, gan trušiem. Apmēram 0,4 hektārus kartupeļu noraku ar ķeksi, jo tiem netika klāt ne ar kādu tehniku. Dēls jokoja, ka trīs mēnešus raku kartupeļus. Tā arī gandrīz bija, daļu vāca ar “spārdekli”, jo kombains neko nevarēja izdarīt,” stāsta L.Zvirbule. Arī uz lauka palika kartupeļi, tāpēc saimniece joko, ka pavasarī nevajadzēs sēklu. Viņa secina, ka citiem ir vēl trakāk. “Protams, gribējās novākt vairāk, bet cik ir, tik ir. Kartupeļu raža bija ļoti laba visām četrām šķirnēm, bet cietes saturs varēja būt labāks. Maz bija saulainu dienu, tāpēc nenotika fotosintēze. Cietes satura norma ir 17 %, bet mums bija 18,3 %,” skaidro L.Zvirbule. “Avotiņos” jau vairākus gadus audzē cietes kartupeļus. SIA “Aloja – Starkelsen” bija jāpārdod 20 tonnas, bet aizveda 28 tonnas kartupeļu. “Par laimi, solīto daudzumu piegādājām,” saka zemniece.
Saimniecībā audzē arī sojas pupiņas. Raža nebija laba, turklāt tās bija grūti novākt. Uz lauka nenovākts palika pusotrs hektārs. Sēklas materiāls ir no pagājušā gada ražas. “Bija paredzēts, ka soju piegādāsim putnu fabrikai, diemžēl neizdevās. Tomēr nākamgad audzēsim soju par spīti visam,” ir apņēmusies L.Zvirbule. Grūti novākt bija arī citas pupas. Tagad tās tiek pakāpeniski žāvētas, turklāt daļa mitruma dēļ ir bojātas.
