Šodien Gulbenē zemniekiem un visiem interesentiem notiks seminārs par putnu gripu un par nepieciešamajiem drošības pasākumiem.
Šodien Gulbenē zemniekiem un visiem interesentiem notiks seminārs par putnu gripu un par nepieciešamajiem drošības pasākumiem. Seminārs sāksies pulksten 10.00, un tas notiks rajona padomes 3.stāva zālē.
Pārtikas un veterinārais dienests sācis apzināt, kuru saimniecību mājputni varētu ietilpt vakcinējamo kategorijā. Šie dati jāapzina līdz 2.martam, lai varētu paredzēt vakcīnas vajadzīgo daudzumu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tām saimniecībām, kurās tur ūdensputnus – pīles un zosis.
Būtiski arī zināt, ka iedzīvotājiem, pamanot beigtus putnus, nekavējoties par to jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam vai jāzvana pa tālruni 112.
Zemkopības ministrija lūgusi Ministru kabinetu steidzamā kārtā apstiprināt noteikumus par putnu turēšanas pagaidu ierobežojumiem. Noteikumi paredz daudz pasākumu, lai mājputnus pasargātu no iespējamās inficēšanās ar putnu gripu. Visbīstamākais ir laiks, kad Latvijā no siltajām zemēm atgriezīsies gājputni. Tāpēc izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka mājputnus nedrīkstēs laist laukā brīvi staigāt, to dzirdināšanā jānodrošina nevis no atklātām ūdenstilpēm, bet gan ar grodu akas vai slēgtas tilpes ūdeni. Ja putnus vēlēsies vest ārā, tos jātur nožogotā telpā. Tāpat noteikumu projekts paredz pagaidu aizliegumu putnu tirdzniecībai tirgos, gadatirgos un izbraukuma tirdzniecībā.
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes epizootoloģe Irēna Zvanere saka, ka tas, cik liels būs risks mājputniem inficēties ar putnu gripu, lielākoties būs atkarīgs no mājputnu turētāju atbildības. Pārtikas un veterinārais dienests plāno ieviest ātrās brīdināšanas sistēmu par jebkurām izmaiņām putnu veselībā, produktivitātē un tad, ja tiem samazinājusies ēstgriba.
Kā uzsver I.Zvanere, pagaidām nav pierādījumu tam, ka putnu gripas vīruss cilvēka organismā varētu nonākt ar pārtiku – putnu gaļas produktiem, olām. Šie produkti ir rūpīgi jāgatavo, pilnībā jāizcep un jāizvāra pirms to lietošanas uzturā. Ar putnu gripu slimo vistas, tītari, pīles, paipalas, zosis, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Cilvēka veselību apdraud nevis putnu gripa, bet tās apakštips, ar kuru iespējams inficēties tikai saskarsmē ar slimo putnu vai tā izkārnījumiem, lietojot uzturā jēlu putna gaļu. Tāpēc nevajadzētu ar rokām aiztikt beigtus putnus.
Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kas slimo bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem vai uzņemot slimības ierosinātājus ar inficētu barību vai ūdeni.
Uz Latviju attiecas visi Eiropas Komisijas ieviestie drošības pasākumi, paredzēts Eiropas Savienības teritorijā neievest dzīvus mājputnus, to gaļu, olas, neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas, neapstrādātas nomedīto putnu trofejas un dzīvus putnus, kas nav mājputni.
