Ja ar mellenēm un brūklenēm šis gads nebija īpaši bagāts, tad sēņu un arī sēņotāju mežos netrūkst. Baraviku ir tik daudz, ka tās ne tikai tiek ceptas, saldētas, marinētas un pagatavotas salātos ziemas krājumiem, bet arī nodotas, lai gūtu papildu peļņu.
Lasa pārdošanai
Salīdzinoši ar pēdējiem gadiem šogad Latvijas mežos ir ļoti daudz baraviku. To esot veicinājis siltais un mitrais laiks. Protams, netrūkst arī bērzlapju, podiņu un citu sēņu. Sēņu bums ir pārņēmis daudzus. Meži ir pilni ar sēņotājiem arī darbdienās, nerunājot nemaz par brīvdienām. Par to ceturtdien pusdienlaikā pārliecinājās arī “Dzirkstele”. Ceļu malās stāv novietotas sēņotāju automašīnas. No meža nākam ārā sastopam Valentīnu Vasiļjevu, kuram trīs stundu laikā jau pilni spaiņi ar sēnēm. Viņš labprāt pastāsta un arī parāda, ka mašīnas bagāžnieks jau pilna ar sēnēm.
“Kamēr kartupeļi vēl nav jārok, cenšamies braukt uz mežu katru dienu. Lasām sēnes gan sev, gan arī pārdošanai. Skaistas baravikas iepērk aptuveni par 1,70 līdz 2 eiro. Tas nav daudz. Vakar nodevām baravikas un nopelnījām 15 eiro, un vēl baravikas arī pašiem palika. Man patīk lasīt sēnes. Sēņošana – tā ir atpūta,” stāsta Valentīns un atceras, ka ir bijuši gadi, kad sēņu ir bijis vēl vairāk.
Savukārt viņa sieva atzīst, ka sēnes galvenokārt lasa pārdošanai, jo ar pensiju iztikt esot grūti, tāpēc ņem pretī to, ko dod mežs. “Sēņu pietiek, bet arī sēņotāju ir ļoti daudz. Nav bail staigāt pa mežu, jo zinu, ka visapkārt ir cilvēki,” saka sēņotāja.
Ēdamas vai ne?
Braucot tālāk pa mežu, “Dzirkstele” sastop vēl trīs sēņotājus, kuri jau ar pilniem sēņu spaiņiem un groziem taisās braukt mājās. Viens no sēņotājiem palepojas, ka šajās dienās Tirzas tilta pusē salasījis 66 baravikas. Lasījis sev, nevis nodošanai.
Kādā no baraviku iepirkšanas vietām “Dzirkstele” noskaidroja, ka ir pat tādi sēņotāji, kas nododot pat 30, 40 un vairāk kilogramu, tā dienā nopelnot aptuveni 100 eiro. “Ja šogad ar ogām nevarēja, tad ar baravikām gan var nopelnīt,” saka sēņu iepirkšanas punktā un piebilst, ka baravikas iepērk no 50 centiem līdz pat 2 eiro kilogramā.
Sēņojot jāatceras, ka grozā jāliek tās sēnes, kuras labi pazīst. Kāda seniore, kuru “Dzirkstele” sastop mežā, vaicā pēc padoma, vai salasījusi ēdamās sēnes, kuras pēc izskata atgādina sviesta beciņas. Izrādās, ka tautā tās sauc par neīstajām sviesta beciņām un tās ir lietojamas uzturā. Mediķi atgādina neēst vecas un pāraugušas sēnes. Saindēšanās var notikt ne tikai ar indīgām sēnēm, bet arī ar ēdamām sēnēm, kas ir sabojājušās vai nepareizi sagatavotas. Ja pēc ēšanas ir saindēšanās pazīmes, vemšana, sāpes vēderā, ieteicams sazināties ar mediķiem. Šādos gadījumos sūdzības var būt līdzīgas kā vīrusu izraisītām slimībām vai gremošanas traucējumiem. Ārsti mudina nekavējoties vērsties pēc palīdzības.
Tāpat jāuzmanās, lai mežā nenomaldītos. Valentīns stāsta, ka pirms pāris dienām mežā sastapis kādu sievietei, kura bija apmaldījusies un gājusi virzienā nevis uz mājām, Gulbeni, bet gan uz Balvu pusi. “Palīdzēju viņai tikt no meža ārā,” saka Valentīns. ◆
