Labklājības ministrijā vakar 31 speciālists no Latvijas rajoniem saņēma starptautisku sertifikātu par tiesībām sniegt psiholoģisko palīdzību vardarbībā cietušiem bērniem.
Labklājības ministrijā vakar 31 speciālists no Latvijas rajoniem saņēma starptautisku sertifikātu par tiesībām sniegt psiholoģisko palīdzību vardarbībā cietušiem bērniem.
Šī ir pirmā speciālistu grupa, kas tika apmācīta valsts programmas ietvaros, bet šoruden mācības uzsāks vēl divas grupas. Pavisam ir paredzēts sagatavot 60 sertificētu speciālistu.
“40 stundu ilgā apmācības programma ir sertificēta Labklājības ministrijā. Izstādājusi šo programmu Latvijas Universitātes Klīniskās psiholoģijas katedra, bet mācīs sabiedriskās organizācijas “Centrs pret vardarbību bērna un ģimenes atbalstam” speciālisti, kuriem ir arī praktiska darba pieredze, sniedzot palīdzību vardarbībā cietušiem bērniem,” “Dzirkstelei”” saka Labklājības ministrijas sociālās palīdzības fonda vecākā referente Kristīne Balode.
Saskaņā ar likumu no nākamā gada 1.janvāra ar vardarbībā cietušiem bērniem, sniedzot valsts apmaksātu palīdzību, varēs strādāt tikai sertificēti speciālisti – sociālie darbinieki, psihologi vai psihoterapeiti. K.Balode uzsver, ka visi speciālisti, kuri pretendē uz sertifikātu, ir ar atbilstošu augstāko izglītību psiholoģijā, sociālajā darbā vai medicīnā. Priekšroka ir tiem, kas jau praktiski strādā un palīdz vardarbībā cietušiem bērniem.
“Esmu priecīga, ka valsts attīstības līmenis jau ir tāds. Vardarbībā cietušiem bērniem desmit reizes tomēr ir iespēja saņemt valsts atmaksātu rehabilitāciju. Pārsvarā bērni, kuri izjūt emocionālu, fizisku un seksuālu vardarbību, ir no materiāli nenodrošinātām un sociālā riska ģimenēm. Tajās vecāki nav ieinteresēti, lai tiktu sniegta palīdzība. Arī naudas, protams, viņiem nav,” “Dzirkstelei” saka psihoterapeite Gunta Andžāne, kura arī trešdien saņems sertifikātu. Reizē ar viņu par sertificētām speciālistēm tiks atzītas arī gulbeniete Evija Petručeņa un alūksniete Ingrīda Ratniece.
G.Andžāne cer, ka ” valsts garantētās palīdzības sniegšanas iespējas vardarbībā cietušem bērniem vērsīsies plašumā”. Desmit tikšanās ar cietušo bērnu “nav nekas”, tomēr ir kas vairāk “nekā nekas”.