Gulbenes rajona zemnieku un piemājas saimniecībās pilnā sparā rit pavasara sējas darbi. Šinīs dienās to plāno sākt arī Stradu pagasta piemājas saimniecības “Asari” saimnieks Oskars Vīksniņš.
Gulbenes rajona zemnieku un piemājas saimniecībās pilnā sparā rit pavasara sējas darbi. Šinīs dienās to plāno sākt arī Stradu pagasta piemājas saimniecības “Asari” saimnieks Oskars Vīksniņš.
“Audzēju galvenokārt graudaugus un lopbarības pupas. Šogad esmu plānojis lopbarības pupām atvēlēt sešus hektārus, tas ir divreiz vairāk nekā pērn. Pupām ir labas pārdošanas iespējas, jo izveidojies savs pircēju loks,” stāsta O.Vīksniņš.
Saimnieks izlēmis, ka šopavasar sēs tikai auzas, bet atteiksies no miežiem, jo pagājušā gada sausā un pārlieku karstā vasara nav ļāvusi iegūt cerēto ražu, tāpēc nav gūta arī plānotā peļņa, kas šobrīd radījusi saimniecībai finansiālas grūtības.
“Par labu auzām esmu izšķīries tāpēc, ka arī tām ir rastas labas pārdošanas iespējas. Kopumā apsaimniekoju 52 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 10 hektārus nomāju. Kooperējos ar zemnieku Aivaru Pabērzu. Viens pats visu nespētu paveikt, jo nav visas nepieciešamās lauksaimniecības tehnikas,” stāsta O.Vīksniņš. Viņš piebilst, ka līdz šim esot rosījies pa sadarbības partnera tīrumiem, bet tagad pienācis laiks apsēt paša laukus.
“Uzskatu, ka neko neesmu nokavējis, jo ir agrs pavasaris. Visi bijām pieraduši, ka sējas darbus varējām sākt krietni vēlāk. Ceru, ka šī vasara lauksaimniekiem būs labvēlīgāka un ļaus gūt labu ražu,” prāto saimnieks.
“Asaros” nav desmitiem slaucamo govju, viss tikai ģimenes iztikšanai, tāpēc saimniecības pļavās sagatavoto sienu O.Vīksniņš pārdod SIA “Rainis”, ar kuru ir parakstīts sadarbības līgums. Palielināt lauksaimniecībā izmantojamās platības saimnieks neplāno, uzskatot, ja tīrumi atrodas pārāk tālu no mājām, tas sadārdzina lauksaimniecības tehnikas izmantošanas izmaksas. Nomāt vēl vairāk zemes šobrīd nemudina arī platību maksājumi, jo tie palikuši iepriekšējā līmenī.
“Man izdevumi ir lielāki nekā ieņēmumi, jo tehnika bojājas, ir nepieciešamas jaunas rezerves daļas, kas maksā dārgi. Ne vienmēr tās piemērojamas pirms daudziem gadiem ražotajiem traktoriem un agregātiem, tāpēc laukos īpaši mazo saimniecību īpašnieki skrien cits pie cita, lai sameklētu vajadzīgo.”
Mazajiem zemniekiem šodien jāturas kopā, pretējā gadījumā neizdzīvot ar visiem Eiropas atvēlētajiem maksājumiem. Tie noteikti varētu būt lielāki. Arī degvielas izmaksas ir ārkārtīgi lielas,” spriež O.Vīksniņš.
Saimniecība ņēmusi arī aizdevumus bankā, kas noteiktā laikā atgriežami, tāpēc tiek pieliktas visas pūles, lai pamazām no tiem atbrīvotos. “Mazās saimniecības ir sasietas kredītu un parādu valgā, kas dažubrīd liek nolaist rokas. Pēc rakstura esmu optimists, tāpēc pagaidām negrasos atteikties no saimniekošanas. Vienu zinu skaidri – ja es nebūtu uzņēmies turpināt tēva iesākto darbu, tad šodien no jauna zemnieku saimniecību neveidotu, bet ietu peļņā pie citiem,” saka O.Vīksniņš.
