Centrālās statistikas pārvaldes 2000.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka 2000.gada 31.martā Latvijas iedzīvotāju skaits bija divi miljoni 375 tūkstoši.
Centrālās statistikas pārvaldes 2000.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka 2000.gada 31.martā Latvijas iedzīvotāju skaits bija divi miljoni 375 tūkstoši.
“Tas liecina, ka kopš 1989.gada, kad notika iepriekšējā tautas skaitīšana, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 291 tūkstoti cilvēku vai par 10,9 procentiem. Samazinājums ir arī Gulbenes rajonā,” informē Centrālās statistikas pārvaldes Gulbenes rajona nodaļas vadītāja Sarmīte Pošeiko.
Tautas skaitīšanā noskaidroja arī iedzīvotāju skaitu, izglītības līmeni, dzimuma sadalījumu, skaitliski lielāko tautību pārstāvju īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā, dzimtās valodas lietojumu, ieguva datus par iedzīvotāju iztikas līdzekļu avotiem un iedzīvotāju grupējumu pēc mājokļa tipa. Par mājokļiem tautas skaitīšanas programmā bija ietverti deviņi jautājumi.
“Tautas skaitīšanas provizoriskie rezultāti un skaitīšanas iegūtā plašā, daudzpusīgā un detalizētā informācija par iedzīvotājiem un viņu mājokļiem sekmēs daudzu jautājumu risināšanu un būs noderīga plašam lietotāju lokam gan Latvijā, gan ārpus tās,” saka S.Pošeiko.
Dati liecina, ka personu ar vispārējo vidējo izglītību īpatsvars visās Latvijas pilsētās ir augstāks nekā valstī kopumā, izņemot Jelgavu, kā arī Gulbenes, Alūksnes, Valmieras, Cēsu un Valkas rajonu.
Personu, kas tautas skaitītājiem norādījušas, ka neprot ne lasīt, ne rakstīt, relatīvi vairāk ir Krāslavas (0,8 procenti), Daugavpils -( 0,7), Talsu -( 0,7), Gulbenes -( 0,6) un Rēzeknes (0,6) rajonā.
Pilsētu iedzīvotāju skaits ir sarucis par 13,5 procentiem, bet lauku iedzīvotāju – par 5,1 procentu. Dati liecina, ka Latvijā ir vairāk sieviešu nekā vīriešu. Attiecīgi 1282 un 1093 tūkstoši. Laika posmā starp pēdējām tautas skaitīšanām ir samazinājies gados jaunu cilvēku un bērnu skaits. “Tajā pašā laikā par 39 tūkstošiem (deviņiem procentiem) palielinājies cilvēku skaits, kam 60 un vairāk gadu,” stāsta nodaļas vadītāja. Piemēram, Valmieras rajonā vecāku iedzīvotāju pieaugums ir 11 procentu, Rēzeknē – 15, bet Daugavpilī pat 20 procentu.
Salīdzinot personu ar augstāko izglītību īpatsvaru Latvijas pilsētās un rajonos, lielpilsētās tas ir augstāks nekā vidēji Latvijā, bet rajonos – zemāks. Pozitīvi vērtējams fakts, ka migrācijas rezultātā par 57,6 procentiem palielinājies latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī, bet samazinājies krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars.
“Latviešu valodu kā dzimto valodu norādījuši 62 procenti iedzīvotāju. Tas liecina, ka latviski runā arī daļa to iedzīvotāju, kas ir krievu vai citas tautības cilvēki. Otrs lielākais īpatsvars dzimto valodu vidū ir krievu valodai – 36,1 procents Latvijā kopumā,” stāsta S.Pošeiko.
Analizējot iedzīvotāju mājokļu piederības veidu, izrādās, ka, piemēram, gāzes pavards relatīvi vismazāk iedzīvotājiem pieejams Madonas rajonā un Valkas rajonā. Attiecīgi 74,6 un 78,6 procenti. Šogad nedaudz palielinājies to mājokļu īpatsvars, kuru iedzīvotājiem iespējams saņemt ūdeni no ūdensvada. Rīgā šī labiekārtojuma elements ir visaugstākais – 98,9 procenti.
Fakti
Gulbenes rajonā iedzīvotāju kopskaits ir 28 226 cilvēki. Starp tiem 13 186 vīrieši un 15 040 sievietes. Attiecīgi tie ir 46,7 un 53,3 procenti.
Alūksnes rajonā iedzīvotāju kopskaits ir 26 418. Starp tiem 12 511 vīrieši un 13 907 sievietes. Attiecīgi tie ir 47,4 un 52,6 procenti.
Madonas rajonā iedzīvotāju kopskaits ir 46 412. Starp tiem 21 884 vīrieši un 24 528 sievietes. Attiecīgi 47,2 un 52,8 procenti.
Valmieras rajonā iedzīvotāju kopskaits ir 60 345. Starp tiem 27 950 vīrieši un 32 395 sievietes. Attiecīgi 46,3 un 53,7 procenti.
