Kolekcionēt var pastmarkas, traukus, rakstāmpiederumus, senus priekšmetus, pat tostus un tautas ticējumus, bet gulbenietis Pēteris Borodkins nejauši sācis kolekcionēt karavīru kaskas.
Kolekcionēt var pastmarkas, traukus, rakstāmpiederumus, senus priekšmetus, pat tostus un tautas ticējumus, bet gulbenietis Pēteris Borodkins nejauši sācis kolekcionēt karavīru kaskas.
“Plaša kolekcija nav mans pašmērķis, bet es eju, un negaidot ieraugu kādu interesantu priekšmetu, kas no senatnes saglabājusies līdz mūsdienām. Bieži vien dēls Zintis brīnās, kāpēc es kaut ko ieraugu, viņš – ne, lai gan ejam pa vienu ceļu. Laikam man piemīt tāds talants,” saka P.Borodkins.
Šobrīd viņa mājās glabājas piecas dažādas karavīru bruņucepures, kas radušas vietu pagalmā un kamīntelpā. Kolekcionārs stāsta, ka pirmās brīvās Latvijas karavīra galvassegu nejauši pacēlis kādā grāvmalā.
“Latviešu leģionāra kasku atradu kādās mājās būvgružu kaudzē. Mūrēju kamīnu, bija nepieciešams neliels metāla gabals, ko uzlikt virs kurtuves. Rakos pa kaudzi cerībā to sameklēt. Skatos – kaut kāda bļoda. Izrādījās – leģionāra kaska,” atceras P.Borodkins.
Savukārt pazīstama mežsarga dēls viņam uzdāvinājis krievu kareivja ķiveri, bet Padomju Armijas karavīra galvassegu neesot bijis grūti sameklēt.
“Sevi par kolekcionāru neuzskatu, jo visas senās lietas ir tikai nejaušs gadījums. Man savulaik ir bijis daudz senu priekšmetu, bet tos esmu atdevis kolekcionāriem, uzdāvinājis muzejiem un tamlīdzīgi,” uzsver Pēteris, steidzot skaidrot, ar ko viena kaska atšķiras no citas, būdams izbrīnīts, ka tās ir tik mazas.
“Laikam tolaik karā iesaukti jauni puiši,” viņš secina.
Pēteris domā, ka vēl pēc dažiem gadiem kolekcionāriem retums būšot arī dažādas motociklistu ķiveres, jo to dizains mainoties līdzi modei.
