Domāju, ka ikviens no mums ir bijis blakussēdētājs. Drošas braukšanas skola kopā ar “Ergo” un “SEB līzingu” projektā “Blakussēdētāja portrets” noskaidrojusi, ka Latvijā ir četri izteikti blakussēdētāju tipi – rūpīgais, zinošais, pļāpīgais un apkārtnes vērotājs. Tipiskākais auto blakussēdētājs esot pilsētniece vecumā līdz 40 gadiem. Lielākā daļa pasažieru dodot priekšroku sēdvietai blakus šoferim, taču visretāk sēdēt blakus autovadītājam izvēloties taksometros. 7 no 10 gadījumiem šoferim līdzās apsēžoties blakussēdētājs, kuram rūp vadītāja komforts brauciena laikā. Puse no blakussēdētājiem esot zinošie padomdevēji, kuri aktīvi seko līdzi braucienam un sniedz savas rekomendācijas. Klusēšana visbiežāk esot raksturīga tiem blakussēdētājiem, kuri paši nav autovadītāji, – vairāk nekā pusei. Visretāk esot sastopami pļāpīgie blakussēdētāji – to esot nedaudz vairāk kā viena trešdaļa. Tieši viņi visapņēmīgāk iekārtojoties sēdvietā blakus šoferim. Arī satiksmes autobusā pasažierus zināmā mērā varētu nosaukt par blakussēdētājiem. Ko tikai visu neuzzināsi tālāka brauciena laikā, klausoties blakussēdētāju telefona sarunās. Taču pasažieris pasažierim tik ļoti netraucē. Cita lieta, ja pasažieris runā ar šoferi. Nācies novērot dažādas situācijas. Reiz autobusa šoferis, nobraucot pusi ceļa un apstājoties pauzē, aizrādīja kādai pasažierei, kura visu ceļu skaļi runāja pa telefonu. Viņš ieteica sievietei pārvietoties uz autobusa aizmuguri un runāt pa tālruni tur, jo autobuss bija pustukšs. Sieviete gan bija izbrīnīta, vai tiešām viņa traucējusi, jo šoferim pie auss skanot radio. Taču šoferis iebilda, ka nudien viņam vairs negriboties klausīties, kā jāgatavo kotletes vakariņās un tamlīdzīgi. Citā reizē par skaļu runāšanu ar autobusa šoferi kādam pasažierim aizrādīja cits pasažieris, kurš acīmredzot gribēja pagulēt. Viņš skaļi uzkliedza pa visu autobusu: “Veco zēn, vai tu beidzot varētu paklusēt!” Uzrunātais bija saprotošs un tālāko ceļu klusēja vai arī ar šoferi runāja čukstus. Par laimi, šie cilvēki nebija agresīvi, pretējā gadījumā konflikts būtu neizbēgams, jo ne visi ir gatavi pieņemt pārmetumus savā adresē. Daudzos autobusos pie šofera ir uzraksts, lai pasažieri netraucē šoferi brauciena laikā. Acīmredzot viss ir atkarīgs no cilvēka – viens šoferis grib parunāties, citu sarunas traucē. Galvenais ir savu vēlmi paust skaidri, lai nebūtu pārpratumu, jo arī blakussēdētājs lielā mērā ir līdzatbildīgs satiksmē.
