Vēl māla krūzēs un vāzēs nav beigušas smaržot jāņuzāles, vēl nesteidzīgi vīst ozollapu un pīpeņu vainagi un meijas, vēl cilvēki satiekoties prāto, kā svinēt Pēterus, vēl ļaudis izdzīvo vasaras saulgriežu maģisko spēku, vēl pļavas turpina izziedēt vasaras ceļu, tomēr šis mirklis ir tikai dažu dienu garumā ierastās ikdienas sastāvdaļa. Svētki paiet, un problēmas atkal atgriežas ar jaunu sparu. Vieniem tās saistās ar Eiropas Savienības stabilitāti, otriem pārdomas raisa televīzijā skatītā intervija ar Vladimiru Žirinovski un viņa negatīvajiem izteikumiem Latvijas adresē. Te gan piebildīšu, ka arī noskatījos šo interviju un kļuva neomulīgi, dzirdot viņa teikto par to, ka Latvija, būdama Eiropas Savienības un NATO sastāvdaļa, pati uz sevi izsauc uguni, sadarbojoties ar sabiedroto militārajiem spēkiem. Pat negribas atcerēties viņa ārprātīgos murgus! Atliek vien cerēt, ka 2018.gadā šim 70 gadus vecajam vīrietim nebūs lemts kļūt par Krievijas prezidentu. No šīm nepatīkamajām sajūtām nespēja pasargāt pat maģiskās nakts enerģētiskais spēks. Vieniem bažas rada saspīlētā politiskā situācija, bet citiem problēmas sagādā pagasta centrā klaiņojošie kaķi, kuri izkašā un piemēslo dārzeņu dobes. Kāda pensionāre no Stradu pagasta tik tikko spējusi apvaldīt savas emocijas, redzot izliktās ziedojumu kastes bez pajumtes palikušajiem dzīvniekiem. Viņai ikdienas dzīves politika nesniedzas Eiropas, bet draudzenes sakņu dārza robežās un kaķu brīvajā rīcībā. Var saprast seniori, gan cilvēkus, kam rūp bez saimnieka palikušie dzīvnieki. Šajā minipolitikā katram ir sava taisnība.
