Latvijas 25 ražīgāko govju ganāmpulku īpašnieku skaitā ir
iekļuvusi arī SIA “Brīvzemnieki” no Lizuma pagasta. Latvijas
Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas biedru
kopsapulcē, kas notika Beverīnas novada Kauguru pagastā, tika
apbalvoti izcilnieki 2015./2016. pārraudzības gadā.
SIA “Brīvzemnieki” no Lizuma pagasta saņēma apbalvojumus
divās nominācijās – “Ciltsdarba precizitāte” un “Izaugsme
2016”. Salīdzinot pirmpieņu ražību 2015. un 2016.gadā, SIA
“Brīvzemnieki” “Paeglīšu” novietnē gūts pirmpieņu
ražības pieaugums 1440 kilogrami. Saimniecībā kopumā ir 360
slaucamās govis. Šobrīd slaucamas 326.
“ Arī saimniecības izaugsmē esam ieguldījuši lielus
līdzekļus, piemēram, sagatavotās skābbarības pārklājumos un
jaunas tehnoloģijas ieviešanā, jo skābbarības pārklāšanai
vairs netiek izmantota pierastā melnā plēve, kas jau vairākkārt
tiek pārstrādāta. Tagad izmantojam speciālu pārklājuma plēvi,
kas maksā dārgāk, bet ir efektīvāka. Izmantojam arī citus
skābbarības ieraugus. Skābbarība ir salīdzinoši kvalitatīvāka,
kā arī nav zudumu, ņemot vērā arī tās sagatavošanas procesu,”
stāsta Mārtiņš Bitenieks.
23 gadus vecais puisis papildina, ka šogad labības novākšanas
sezonā tiks darbināts vēl viens jauns kombains, kas tiks iegādāts
ar Eiropas fondu atbalstu. Mārtiņš uzslavē arī Holšteinas
šķirnes lopus, kuru piens, izrādās, ir ar mazāku tauku saturu,
toties ir salīdzinoši lielāks piena izslaukums. Pagājušajā gada
izslaukums ir 11,6 tonnas piena no govs.
Savu nākotni saredz laukos
Puisis savu nākotni saredz tikai laukos. “Uz pilsētu noteikti
nevēlos. Šobrīd viss mans spēks tiek ieguldīts saimniecībā. Te
mums katram strādniekam ir savi konkrēti pienākumi. Es esmu fermas
mehāniķis un atbildu par visām tehniskajām lietām. Cenšos
iesaistīties un piedalīties ikvienā jautājumā ar savām idejām.
Uzskatu, ka vajag cītīgi strādāt, ieguldīt līdzekļus tā, lai
pēc kāda laika tie atmaksātos. Reizi nedēļā mēs, SIA “Brīvzemnieki” speciālisti sanākam kopā,
izvērtējam paveikto un diskutējam par tālāko. Arī strīdamies,”
stāsta Mārtiņš, kurš pat domās nepieļauj, ka kādreiz šī
modernā novietne varētu stāvēt tukša. Tiesa, piena krīzes laikā
tikusi pieļauta iespēja, ja krīze turpināsies un peļņa nesegs
pašizmaksu, varētu akcentēt graudkopību, jo, lai izvēlētos
gaļas šķirnes lopus, nāktos daudz ko pārveidot. “Vismaz es
pats saimniecībā pārstrādājies nejūtos. Ir tāds teiciens: mīli
to, ko dari, un nekad nebūs jāstrādā. Ir brīži, kad arī man
viss apnīk, bet tad apzinos, ka viss ieguldītais darbs reiz
atmaksāsies,” ir pārliecināts Mārtiņš.
Pienu nodod kooperatīvam
SIA “Brīvzemnieki” pienu nodod kooperatīvam “Piena Ceļš”.
Par to liecināja arī lielā piena savākšanas automašīna, kas
bija piestājusi laukumā pie fermas. Mārtiņš bilst, ka vēl pirms
gada saimniekošanas panākumu atslēgu saskatījis tikai
kooperācijas procesā, kooperatīvus saskatot ne tikai piena
lopkopībā, bet arī graudkopībā un lauksaimniecības tehnikas
izmantošanā. “Ja jau latvietis var iemācīties dalīties ar
citiem un sadzīvot, kas tad vēl var būt labāks, bet tas ir
ārkārtīgi individuāli,” uzskata Mārtiņš Bitenieks.
Pirms dažiem gadiem, runājot par zemajām piena cenām,
“Brīvzemnieku” saimnieki izteicās, ka novietnē govis dzīvo,
kā pansijā, kurā sevi neatpelna. “Šobrīd tā vairs nav. Mūsu
mērķis ir iegūt maksimāli vairāk piena. Lielāko daļu
saimniecībā izaudzēto graudu izēdinām lopiem. Tajos gados, kad
graudu raža ir īpaši laba, kādu tās daļu arī pārdodam,”stāsta
Mārtiņš.
Lai tiktu galā ar lauksaimniecības tehnikas parku, piena ieguvi
un graudu audzēšanu, ceļu uz darbu “Brīvzemniekos” mēro 40
Lizuma pagasta ļaudis. “Strādnieku kolektīvs nedaudz pamainās.
Pienāk klāt jaunieši. Darbinieki ir motivēti, ar atbildības
sajūtu. SIA Brīvzemnieki vadība lepojas ar saviem darbiniekiem.
Jaunajai novietnei – pieci gadi
”Brīvzemniekos” vienmēr ir daudz darīts un ieguldīts, lai
modernizētu ražošanu, kā arī domātu par lopu labturību.
Šovasar apritēs pieci gadi kopš dienas, kad 300 slaucamajām govīm
tika ierādīta jaunā “Paeglīšu” novietne, kas salīdzinājumā
ar veco kūti ir ievērojami plašāka.
Ja lopu novietnē viss ir sakārtots, tad Mārtiņš vēlas, lai
turpmāk līdzekļi tiktu ieguldīti tehnikas parka sakārtošanā.
Viņš labprāt rod laiku aizbraukt mācībās uz ārzemēm, lai
piedalītos Jauno lauksaimnieku skolā. “Šogad atkārtoti brauksim
uz Beļģiju. Tur notiekošais nesaistās ar lielāku piena ieguvi,
bet ar dzīvnieku pareizu aprūpi,sakopšanu,” stāsta Mārtiņš.
