“Kustība ir dzīvība, un dzīvība ir kustība,” mūžīgo patiesību atgādina četrdesmit gadus vecā Irēna Sproģe, kas pati atzīst, ka bez vingrošanas ikdienā jūtas kā sapīta.
“Kustība ir dzīvība, un dzīvība ir kustība,” mūžīgo patiesību atgādina četrdesmit gadus vecā Irēna Sproģe, kas pati atzīst, ka bez vingrošanas ikdienā jūtas kā sapīta.
Kustības, kā atzīst viņa, atraisa dzīvesprieku, spēku un vieglumu. Tieši šā iemesla dēļ regulārās aerobikas nodarbības Irēna vada pat tad, ja treniņgrupas dāmas ir noslinkojušas un ieradušās tikai pāris vingrotājas. Kad sieviete apzinās – to vajag man pašai – tikai tad viņa ir gatava labprātīgi un pacietīgi veltīt sava ķermeņa vingrināšanai tik laika, cik ir nepieciešams. Un nevajag jau nemaz daudz. Pietiktu ar stundu ilgu treniņu trīsreiz nedēļā. Nevar gaidīt rezultātu pēc mēnesi ilgušām regulārām sporta nodarbībām. Tik īsā laikā organisms ir tikai sācis pierast pie fiziskas slodzes. Jāapbruņojas ar pacietību.
Vajadzīgs kvalificēts treneris
“Mēs, sievietes, esam radītas tam, lai dāvātu savu mīlestību. Pienāk brīdis, kad dzīvē jau bijis daudz skaistu brīžu. Ir piedzīvota mīlestība, satiekot īsto sava mūža vīrieti. Ir paaugušies bērni. Ir iegūta izglītība, ir sasniegumi profesijā. Taču kaut kā pietrūkst. Un tad tu saproti – var ne tikai dot, bet arī saņemt! Sieviete pati var dāvāt prieku sev, rūpējoties par sevi, savu ķermeni. Viņa apjauš: “Nu beidzot man gribas arī pašai par sevi gādāt, par sevi rūpēties.” Ar šo labo nodomu sākas sievietes ceļš sava ķermeņa izglītošanā. Tas parasti notiek 40 gadu vecumā, kad jau ir iegūts dzīves rūdījums, kad sieviete stabili zina, ko grib,” saka Irēna.
Sieviete, kas aktīvi sportojusi jaunībā, arī brieduma gados pati apjauš savas spējas, vēlmes un iespējas, atsākot regulāras fiziskās nodarbības. Padoms visvairāk nepieciešams tām dāmām, kuru iemaņas sportošanā nav attīstītas kopš skolas beigšanas.
“Katram vecumam ir savs vispiemērotākais sievišķīgo fizisko aktivitāšu piedāvājums. Vislabāk ir tad, ja dzīvē izmēģināts viss,” saka Irēna. Piesardzība vajadzīga dāmām, kas ir sasniegušas 40 gadu vecumu un tikai tagad nolēmušas teikt “jā” vārdu sportam. Tādā gadījumā noteikti der vispirms konsultēties ar ģimenes ārstu. Saņemot ieteikumus, būtu jāmeklē kvalificēts treneris, kura vadībā trenēties. Irēna uzskata, ka ikvienam, kas vēlas sportot, tālāk no sevis jādzen treneris, kas nespēj atbildēt uz klienta jautājumiem par to, kā saprātīgi un pamazām pieradināt organismu pie fiziskās slodzes, lai apzinātu katru soli, kas sperts uz priekšu fiziskās formas un veselības uzlabošanā. “Trenerim nepietiek ar akadēmisko izglītību, ir jāinteresējas, jālasa, jāstudē, jāizglītojas nemitīgi,” uzskata Irēna.
Kā un kur sportot?
Irēna uzskata, ka ir ideāli, ja sievietēm darbavietā sarūpēta iespēja relaksēties, darboties ar trenažieri, piemēram, pamīt velotrenažiera pedāļus vai paskriet pa trenažiera skrejceļu. Diemžēl maz ir tādu darbavietu, kur par šādām iespējām padomāts. “Labi, ja ir telpa, kur kopā pulcēties un iedzert tēju vai kafiju. Par darba vingrošanu, kuras iedīgļi bija padomju gados, diemžēl ir aizmirsts,” saka Irēna.
Atliek rast iespējas fiziskai atslodzei ārpus darba. Nav peļami, ja piekopjam rīta vingrošanu. Tā piešķir možumu, palīdz ķermenim pamosties. Tomēr drīz vien sieviete var apjaust, ka ar rītarosmi ir par maz. Varbūt trenažieris ir mājās? Ne viena vien no mums ir pārliecinājusies, ka mājas apstākļos sevi piespiest nodoties fiziskai slodzei ir grūti. Tātad jāiet ārā no mājām. Vientuļas atpūtas piekritējas labprāt iet ārā pastaigāties vai pat skriet. Pastaigu cienītājām un skrējējām pieder ielas un ietves, kas izmantojamas arī vakaros, kad tiek ieslēgts mākslīgais apgaismojums. Taču daudzas no mums labprātāk izvēlas sportot drošībā, siltumā, komfortā, kompānijā un trenera vadībā. Tātad jādodas uz kādu sporta kompleksu. Iespēju ir daudz. Ir tikai vērīgāk jāpalūkojas apkārt. Noteikti var atrast kādu pieņemamu piedāvājumu.
Jautājumi, uz kuriem jāatbild
Ko sieviete vēlas gūt no fiziskajām aktivitātēm? Dāmām mēdzot būt divu veidu mērķi, divas izvēles: 1) relaksēties no ikdienas dzīves, taču izvairīties no nogurdinošas fiziskas piepūles; 2) uzlabot gadu gaitā zaudētās ķermeņa formas, padarīt tās tvirtākas, pilnveidot ķermeni, padarīt to skaistu.
Nereti sievietes baidās, ka sportojot var “uzaudzēt” neglītus muskuļus, kas viņas padarītu mazāk pievilcīgas. Irēna uzskata, ka tas ir vēl viens iemesls, kāpēc treniņiem jānotiek tikai un vienīgi kvalificēta trenera vadībā.
“Cilvēkam ir divas masas – pasīvā un aktīvā. Sportojot nodarbina aktīvo masu – muskuļus. Cilvēkam ir izvēle. Ja dara fizisku darbu, ja nepārtraukti noslogo vienu un to pašu muskuļu grupu, piemēram, apakšstilbus, tad ir pilnīgi dabiski, ka tie palielinās. Sievietei ir jāapzinās mērķis: es gribu sava ķermeņa pasīvo masu pārveidot par aktīvo. Tātad ķermenim vajadzīga vispusīga fiziskā slodze. Tikai tad var panākt to, ko parasti sievietes vēlas visvairāk – ne tikai staltu stāju, bet arī slaiku vidukli, tvirtas krūtis, dupsi un attīstītu vēderpresi,” saka Irēna.
Pirms izvēlēties fizisko nodarbību veidu, sievietei atklāti sev jāatbild vēl uz vienu jautājumu – kāda veida aktivitātes viņa vēlas: 1) dinamiskumu; 2) statisko slodzi; 3) meditatāciju.
Izvēle – noteikta fiziskā slodze
Ja sieviete pagaidām baidās no fiziskas slodzes, sāpēm muskuļos, taču viņai liekas par maz ar pastaigām svaigā gaisā, ja viņa vēlas relaksēties kompānijā, taču grib saudzējoši piedalīties fiziskajās aktivitātēs, tad viņai vispiemērotākā ir ūdens aerobika. Vislabāk ar to nodarboties vienaudžu, piemēram, darbabiedru un draugu kompānijā. Ūdens iedarbojas relaksējoši. Turklāt vingrošana tajā mugurkaulu un locītavas atbrīvo no pārslodzes. Vingrojot ūdenī, mugurkauls atslābinās, atpūšas.
Ja ir drosme paveikt savā labā mazliet vairāk, tad fiziski mazaktīvām sievietēm derēs vingrošana veselības grupā. “Bieži kundzes no veselības grupas man saka: “Cik man ir labi, tikai regulāri vingrojot, es jūtos tik lieliski.” Labāka vērtējuma mūsu kopīgajam darbam nemaz nevar vēlēties!” saka Irēna.
Ja spēka ir daudz un apņemšanās liela, ja patīk dinamiska vingrošana, piedāvājumā ir visdažādākie aerobikas veidi. “Aerobikā notiek nevis muskuļu audzēšana, bet stiepšana, cīpslu un saišu izvingrināšana. Un pasīvās masas sadedzināšana. Liekās organisma “rezerves” sievietei krājas pavēderē, apzarnī un zemādas slānī. Fiziskās slodzes laikā šīs rezerves tiek tērētas enerģijas ražošanai, savukārt otra “rezervju” daļa izdalās ar sviedriem un elpojot. Aerobikā tiek nodarbinātas pilnīgi visas muskuļu grupas. Nav vienveidības,” stāsta Irēna.
Turpretim sievietēm, kuras vairs nesaista lēkāšana kompānijā, kas vēlas trenēties individuāli, izvēlas trenažieru zāli. “Atlētiskajā zālē visi vingrinājumi ir jāveic, nemitīgi piedomājot par pareizu ķermeņa stāvokli. Nedrīkst vingrot ar saliektu muguru, izliektu vidukli, nošļukušiem pleciem. Ja ignorē šīs prasības, trenažieru zāle nedos cerēto efektu, būs vilšanās. Darbs atlētiskajā zālē – tas nav viegli. Lai to darītu, vajag fizisko piepūli un gribasspēku. Tas ne visiem patīk. Atlētiskajā zālē notiek konkrētā muskuļa un pasīvās masas (tauku) sadedzināšana. Vienlaikus strādā uz konkrēto muskuļu grupu. Treneris izveido treniņprogrammu,” stāsta Irēna.
Pirms treniņu sākšanas ikvienai klientei jāpainteresējas, vai konkrētajā atlētiskajā zālē ir speciāli sievietēm piemēroti trenažieri.
Rietumu vai Austrumu civilizācija?
Irēna saka, ka perfekti savās sportiskajās aktivitātēs esam apguvuši Rietumu civilizācijas piedāvājumu. Ir visplašākās iespējas mācīties dejot ne tikai latviešu tautas, bet arī citu pasaules tautu dejas. Un tomēr tagad īpaša interese vērojama tieši par austrumniecisko dzīvesveidu. Tieši šis piedāvājums izceļas ar noslēpumainu un tāpēc vilinošu filozofiju, pasīvām darbībām, kurās ir apslēpta dziļāka jēga. Austrumu civilizācija māca mums meditēt. Irēna saka, ka pašlaik Latvijā ir sācies vēderdeju bums.
“Vēderdejas – tas ir ideāls risinājums dāmām ar izteiktiem apaļumiem. Viņām aerobikas palēcieni rada diskomforta sajūtu. Tikai viņām piemīt tās īpašās plūstošās kustības, kādas ir nepieciešamas perfektai vēderdeju izpildei,” saka Irēna.
“Vēderdejas Austrumu sievietei ir relaksēšanās, izklaide un vienlaikus vingrošana mājas apstākļos. Tā ir māksla! Tas ir viņu nacionālais kolorīts. Tiek kustinātas tieši sievietēm raksturīgās dažādās ķermeņa daļas. Protams, jauna meitene to darīs citādāk. Viņa vēl nesaprot, ko nozīmē kārdinoši kustināt gurnus. Viņa vēl ir pasīva, kautrīga. Vēl nav plastiskuma. Es nerunāju par iedzimto plastiskumu, kas ir ļoti individuāli. Tādi brīnumi arī ir! Taču sievietei vairs nav kompleksu. Tiek vispirms iemācītas visas kustību nianses. Ar vēdera lejasdaļu, gurniem, ķermeņa augšdaļu – krūtīm, pleciem. Svarīgas ir plastiskas roku kustības. Arī kāju, pēdu darbība. Pamazām dejotāja mācās apvienot sevī šīs kustības, mācās improvizēt. Tas viss dejai piešķir īpašu šarmu, sievišķīgu valdzinājumu,” saka Irēna.
Viņa mudina ikvienu dāmu, kurai 40 gadu un vairāk, ņemt no pavasara tieši to īpašo sajūtu, kas katrai no mums ir nepieciešama.
“Mēs varam to pašas. Mēs varam dāvāt sev dzīvesprieku, skaistumu un emocionālu piesātinātību, ko sniedz kustība, sava ķermeņa pilnveide. Negaidīsim, kad kāds mums laimes sajūtu pienes uz paplātes, radīsim to sev pašas,” saka Irēna.
***
Vizītkarte
– Vārds, uzvārds: Irēna Sproģe.
– Dzimšanas vieta, vecums, horoskops: Gulbene, 42, Ūdensvīrs.
– Izglītība: augstākā, šobrīd turpina izglītoties, studējot maģistrantūrā Sporta akadēmijā.
– Nodarbošanās: jau 20 gadus ir sporta skolotāja skolā, 15 gadus – aerobikas trenere un sporta deju skolotāja.
– Ģimenes stāvoklis: ir meita Ilva (20 gadu).
***
Fakti
7 faktori, kas pamudina sportot
– Intelektuālais briedums.
– Dzīves pieredze.
– Nogurums no ikdienas un darba rutīnas.
– Sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids, garīgs nogurums.
– Vēlme izkopt ķermeni.
– Vēlme sekot modei, jaunievedumiem.
– Vēlme veidot imidžu.
Sports atraisa iekšējos spēkus:
– Adrenalīns – hormons, ko ražo virsnieres stresa laikā, mobilizē organismu adekvātai reakcijai draudīgā situācijā. Strauji sašaurinoties asinsvadiem, cilvēkam paaugstinās asinsspiediens.
– Aktivizējas elpošana, un organismā izdalās endorfīni – laimes hormoni.
– Pienskābe organismā rodas muskuļu darbības rezultātā, tā palīdz sadedzināt ķermeņa
