Gulbenes rajonā gadā tiek konstatēti divi trīs saslimšanas gadījumi ar dzemdes kakla vēzi, kas saslimstībā ar ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ieņem 9.vietu.
Gulbenes rajonā gadā tiek konstatēti divi trīs saslimšanas gadījumi ar dzemdes kakla vēzi, kas saslimstībā ar ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ieņem 9.vietu.
“Pērn Gulbenes slimnīcā ar dzemdes kakla vēzi nav ārstējusies neviena paciente. Ar minēto diagnozi mirusi viena rajona iedzīvotāja,” informē Gulbenes slimnīcās medicīnas statistiķe Benita Kļaviņa.
Dati liecina, ka ar dzemdes kakla vēzi 2003.gadā rajonā uzskaitē bijušas trīs sievietes, kam audzējs konstatēts agrīnajā stadijā, bet pēdējos gados atklāti arī ielaisti gadījumi.
Ginekoloģe Jolanta Mazūre Gulbenē strādā trešo gadu. Viņa uzskata, ka mūsu sievietes ir samērā apzinīgas un apmeklē ginekologu. Citādāka situācija, iespējams, esot Rīgā. Šajā laikā viņas praksē tikai reizi bijušas aizdomas par dzemdes kakla vēzi, kas apstiprinājušās.
“Diemžēl tas bija ielaists gadījums, tāpēc bija nepieciešama operācija. Kādi būs rezultāti, grūti prognozēt. Vēzi izraisa vīruss, un tas nerodas uzreiz. Ja cilvēkam ir spēcīga imūnā sistēma, tad organisms pats spēj cīnīties ar vēzi izraisošo vīrusu,” stāsta J.Mazūre.
“Ja sieviete uz apskati ierodas regulāri, tad dzemdes kakla vēzi iespējams atklāt agrīnā stadijā un to veiksmīgi ārstēt. Citādāk, ja tas jau ir ielaists. Nav tā, ka ar šo vēzi rajonā vai pilsētā slimotu katra otrā trešā sieviete, bet gadā ir divi trīs gadījumi,” situāciju raksturo rajona galvenā ginekoloģe Ērika Elksne. Ārste domā, ka profilaktiskā apskate sievietei dod drošības sajūtu.
“Mums ir grūti izvērtēt reālo situāciju, jo ir sievietes, kas desmit gadus nav bijušas pie ginekologa. Labāk atnākt uz pārbaudi kaut trīs reizes gadā, nekā neierasties gadiem. Turklāt viena profilaktiskā apskate gadā pienākas par brīvu,” atgādina Ērika Elksne.
Ginekoloģe stāsta, ka šobrīd normatīvi paredz, ka pēc 70 gadiem sievietes vispār netiek profilaktiski skatītas, bet sievietes līdz 35 gadiem, ja viņām nav sūdzību, uz profilaktisko apskati var ierasties reizi trijos gados. Tas, pēc viņas domām, nav pareizi. Ginekoloģe ar ilgu darba stāžu Alise Bērziņa, vērtējot situāciju, bilst, ka saslimšanas gadījumi ar dzemdes kakla vēzi nav bieži, tomēr tiek konstatēti.
Ārste uzskata, ka regulārām ginekoloģiskām apskatēm ir liela nozīme, lai iespējami agrāk atklātu dzemdes kakla vēzi, jo sākumā slimība norit bez jebkādiem simptomiem.
“Profilaktiskajās apskatēs iespējams diagnosticēt vēzi agrīnajā stadijā vai arī atklāt izmaiņas epitēlijā, bet to vēl nevar saukt par vēzi. Tās veiksmīgi padodas ārstēšanai. Diemžēl manā praksē 2004.gadā bija gadījums, kad dzemdes kakla vēzis tika ielaists tikai tāpēc, ka paciente neieradās pie ginekologa, kad bija teikts. Ja ginekologs ir norādījis ierasties pēc pusgada, tad ir jāierodas, nevis jāvilcinās,” saka A.Bērziņa.
Ginekoloģe pauž viedokli, ka ir vajadzīgas obligātas sieviešu profilaktiskās apskates, jo tad, kad sievietes uz tām sūtīja gandrīz ar varu, bija nesalīdzināmi mazāks ielaisto ginekoloģisko slimību skaits.
Ginekoloģe Rita Skrastiņa norāda, ka pie ginekologa sievietei jāierodas nevis tad, kad jau radušās problēmas, bet lai pārliecināto, ka šo problēmu nav.
“Diemžēl manā praksē ir gadījumi, kad nākas konstatēt dzemdes kakla vēzi. Ja kādreiz sievietei pat divas reizes gadā vajadzēja ierasties uz profilaktisko apskati, un pat pie stomatologa viņa nevarēja aiziet bez šīs apskates, tad, likvidējot obligātās apskates, viss tika ātri sagrauts. Cilvēki bija pieraduši pie tā, ka par viņu veselību vienmēr atbild kāds cits, tagad ir pienācis tas brīdis, kad mums pašiem jāatbild par savu veselību, bet to neesam iemācījušies,” saka ārste.
Slimības ielaišanai ir vairāki iemesli, no kuriem galvenais ir ilgstoša izvairīšanās no ginekoloģiskajām apskatēm, izvairīšanās no hronisku iekaisumu ārstēšanas, ginekoloģisko apskašu neiekļaušana obligātajās apskatēs un citi. Ir arī vairāki saslimstības riska faktori, piemēram, liels dzemdību un grūtniecību skaits, liels seksuālo partneru skaits, agrīna dzimumdzīve, smēķēšana, zems personīgās higiēnas līmenis, slikts sociālekonomiskais līmenis un citi.
